Objekti filtrēti pēc datums: maijs 2019

Sumināti labāko būvju radītāji

Konstruktoru balvu saņēma Ilmārs Andrējevs-Empelis par izcilu darbu vēsturisko objektu atjaunošanā. Foto - Māris Lazdāns, photored.lv

Žurnālā Būvinženieris Nr.67 lasi: Skates Gada labākā būve Latvijā 2018 rīkotāji un eksperti uzsver – simtgades gadā radītie objekti ir ļoti kvalitatīvi un kalpos vēl simt gadus. Aprakstā nosaukti 44 fināla objektu radītāji, kas var pamatoti lepoties ar paveikto. Žurnāla un LBS Konstruktoru balvu par īpašu ieguldījumu atjaunotajos vēsturiskajos objektos Klaušinieku māja, Alūksnes stacijas šķūnis, Siguldas pils komplekss saņēmis inženieris Ilmārs Andrējevs-Empelis.

Abonē https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, pērc http://www3.presesserviss.lv/ tirdzniecības vietās

Lasīt vairāk...

Kongresā apbalvo par mūža ieguldījumu

Foto – Mārīte Šperberga

Žurnāla Būvinženieris 67.numurā lasi: LBS XXXI kongresā par mūža ieguldījumu ar atzinības rakstu, piemiņas medaļu un zelta nozīmi apbalvoti LBS biedri Margarita Brikmane, Videvuds Ārijs Lapsa un Ilmārs Drēziņš. Sumināti jauno būvinženieru darbaudzinātāji Silvija Štrausa, Māris Avotiņš un Lilita Ozola. Rakstā arī vairāk par kongresa aktīvajām diskusijām. Abonē https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, pērc http://www3.presesserviss.lv/ tirdzniecības vietās.

Lasīt vairāk...

Aptur ES finansējumu Skanstes tramvajam; projekta neskaidrības mazina investoru uzticību

Ilustratīvs foto no skanste.lv albuma

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pieņēmusi lēmumu izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas Satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu. Paziņojums par lēmumu ceturtdien, 2.maijā, nosūtīts RS, informē Daiga Reihmane, CFLA Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA “Ernst & Young Baltic” ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

“Lēmuma pamatojumā norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju izpildīt projektu atbilstoši plānam un izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai. Pašreiz vairs nav iespējams nodrošināt visas projektā paredzētās darbības – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir “nulles tolerance”. Rezumējot – viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,” skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam CFLA kā sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji izbeigt ES fondu līgumu gadījumā, ja līgums par projekta īstenošanu netiek pildīts, netiek ievēroti noteiktie termiņi vai iestājas citi apstākļi, kas negatīvi var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu. CFLA konstatējusi nesamērīgus riskus, kas ir būtiski projekta mērķu sasniegšanā: ieviešanas termiņa ievērošana un paredzēto rādītāju sasniegšana, uzņēmuma finanšu kapacitāte, lai nodrošinātu pietiekamu un nepārtrauktu finansējumu projektā plānoto darbību ieviešanai, uzņēmuma reputācija un droša, efektīva un labas pārvaldības principiem atbilstoša rīcība.

Projekta beigu termiņš bija plānots 2023.gada 31.augustā, līdz kuram uzņēmumam būtu jānodrošina jaunuzbūvētu vai uzlabotu tramvaja līniju kopējais garums 6,6 km, kā arī jāiegādājas 12 jauni zemās grīdas tramvaji. Līdz šim par projekta darbībām CFLA ir uzņēmumam izmaksājusi 451 304 eiro, un šī summa RS ir jāatmaksā. Termiņš atmaksai – 2019.gada 3.augusts.

Neskaidrība ap Skanstes tramvaja projekta nākotni rada investoru neuzticību Latvijai, informē Skanstes attīstības aģentūras (SAA) valdes asistente Laura Bluša. Skanstes apkaimē Rīgā lielākoties ārvalstu investori ir ieguldījuši jau 320 miljonus eiro, lai attīstītu pilsētai un pilsētniekiem vajadzīgus projektus, un plānots, ka šī summa pieaugs līdz 800 miljoniem eiro līdz 2026.gadam.

Tās ir Latvijas apstākļiem ļoti nozīmīgas investīcijas, kuras nāk no Igaunijas kapitāla uzņēmumiem Merks, Kapitel, Metro Capital, Lietuvas kompānijām Capitalica, Hanner, Īslandes firmas NP Properties, KBO no Somijas, Igaunijas un Somijas kopuzņēmuma Baltic Horizon, Hili Properties no Maltas, Blackstone no ASV, Pillar no Latvijas, kā arī SG Capital, kas pārstāv Baltijas vadošo pensiju fondu investīcijas no SEB, Swedbank, LHV, Citadele, INVL u.c.

Nupat SG Capital pārstāvētais fonds ir iegādājies SWH biroju centru un Duntes namu birojus, ieguldot tuvu 70 miljoniem eiro, lietuviešu attīstītājs Capitalica sāks būvēt biroju ēku Skanstē par 50 miljoniem eiro, Merks māsasuzņēmums Kapitel ieguldīs vairāk nekā 80 miljonus eiro jaunu biroju ēku celtniecībā, somu uzņēmums KBO ieguldīs 100 miljonus eiro 1200 jaunu dzīvokļu būvniecībā Skanstē.

“Ieguldot jaunos birojos, dzīvojamajās ēkās, sabiedriskajos un citos objektos, investori ir rēķinājušies ar to, ka atbilstoši pašvaldības un valsts deklarētajiem plāniem tiks ieguldītas publiskās investīcijas Skanstes apkaimes infrastruktūrā – primāri jaunajā tramvaja līnijā. Investori ir noticējuši iespējai Skansti savienot ar pilsētas vēsturisko centru, Centrālo staciju un nākotnē arī ar Rail Baltica un lidostu,” norāda SAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags. “Turklāt nekustamā īpašuma attīstības jomā publiskās infrastruktūras izveide un attīstība ir fundamentāli svarīgs jautājums, kas pielīdzināms investīciju vides stabilitātei un prognozējamībai. Mēs redzam, ka Rīga pēdējos gados būtiski atpaliek no Viļņas un Tallinas biroju infrastruktūras un starptautisku liela mēroga nomnieku piesaistē. Tieši tāpēc Skanstes attīstība ir iespēja atgriezt Rīgu starptautiskajā biznesa apritē ar jaunām biroju ēkām, konferenču centriem un kultūras objektiem. Tādēļ ar lielām bažām uztveram signālus, ka dažādu politisku un administratīvu procesu rezultātā varētu kavēties vai vispār netikt īstenota paredzētā Skanstes tramvaja līnija. Mūsuprāt, šāda situācija nav pieļaujama.’’

Lasīt vairāk...

Būvniecības pieaugumam joprojām lielākā ietekme IKP kāpumā

IKP dinamika procentos pret atbilstīgo periodu iepriekšējā gadā. Grafiks – Ekonomikas ministrija

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu šogad 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8%. Izslēdzot sezonāla rakstura svārstības, salīdzinājumā ar pērnā gada 4.ceturksni IKP ir sarucis par 0,3%, vērtē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Līdzīgi kā iepriekš, arī gada sākumā nozīmīgs devums IKP pieaugumā bija būvniecības nozarei ar kāpumu par 6%, taču pieauguma tempi bija trīs reizes lēnāki nekā 2018.gadā. Izaugsmi būvniecības nozarē ietekmēja gan lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana, piemēram, IKEA un Akropole, gan ES fondu investīcijas, kas ir sasniegušas maksimumu un vairs nepieaugs.

Visbūtiskāk IKP pieaugumu gada sākumā ietekmēja ražošanas apjomu samazināšanās enerģētikas nozarē. Salīdzinoši siltākie laikapstākļi ietekmēja siltumenerģijas ražošanas apjomu. Savukārt zemais pieteces līmenis upēs ietekmēja hidroelektrostaciju izstrādes apjomus, kas šogad bija zemākie pēdējo divu gadu laikā.

Gads sācies veiksmīgi vairākās citās nozarēs. Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās pēc neizlīdzinātiem datiem 1.ceturksnī bija par 3,8% lielāks nekā pirms gada. To sekmē situācijas uzlabošanās darba tirgū – nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums. Savukārt apstrādes rūpniecībā gada pirmajos divos mēnešos ražošanas apjomi palielinājās par 4,7% pretstatā 2018.gada kopējai izaugsmei par 2,7%. Pieaugums bija lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē, kā arī elektronikas nozarē, ķīmiskajā rūpniecībā, mašīnu un iekārtu ražošanā, gatavo metāla izstrādājumu ražošanā. Attīstības tendences rūpniecības apakšnozarēs gan ir ļoti atšķirīgas, piemēram, apģērbu, mēbeļu, dzērienu un nemetālisko minerālu ražošanā produkcijas apjoms gada sākumā ir sarucis.

Šogad kopumā tautsaimniecības attīstību ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktība ārējā vidē – tirdzniecības karu ietekme uz globālo ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs u.c. 2019.gadā investīciju pieaugumu veicinās ES struktūrfondu ieguldījumi un privāto investoru realizētie projekti, vienlaikus straujāku investīciju pieaugumu ierobežos uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī banku nemainīgi piesardzīgā kreditēšanas politika. Privātā patēriņa pieaugumu turpinās ietekmēt uzlabojumi darba tirgū – nodarbinātības un darba samaksas kāpums. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, mājsaimniecību patēriņš varētu nodrošinot būtiskāko devumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2019.gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu sasniegt 3,5%.

Lasīt vairāk...

Gaida priekšlikumus jauniem kadastrālās vērtēšanas noteikumiem

Valsts zemes dienests (VZD) aicina ikvienu sabiedrības pārstāvi, kas ir ieinteresēts piedalīties Ministru kabineta noteikumu projekta „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” izstrādes procesā, savu viedokli paust rakstiski līdz 2019.gada 14.maijam, vēstīts VZD mājaslapā.

Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku, lai nodrošinātu sabiedrību ar kvalitatīvu, atbilstīgi nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem. Jaunā normatīvā akta projektu plānots iesniegt izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē maijā. Plānots, ka tas pēc apstiprināšanas stāsies spēkā ar 2021.gadu.

Kā vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv, Tieslietu ministrija paredz, ka līdz ar jauno kadastrālās vērtības kārtības stāšanos spēkā nekustamo īpašumu vērtība kopumā pieaugs. Tieslietu ministrijas Jānis Bordāns (JKP) izstrādāto kārtību vērtē kā ‘’taisnīgu un skaidru’’.

Rakstisku viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu lūdz sūtīt uz elektroniskā pasta adresi sabiedribas.lidzdaliba@vzd.gov.lv līdz 2019.gada 14.maijam. Vairāk informācijas un dokumenti pieejami VZD mājaslapā: https://www.vzd.gov.lv/lv/par-mums/sabiedribas-lidzdaliba/tiesibu-aktu-projekti/kadastralas-vertesanas-noteikumi/, infografiks: https://www.vzd.gov.lv/files/kadastrs_infografika_jauns.pdf.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei