Objekti filtrēti pēc datums: jūnijs 2019

Divi LBS biedri ievēlēti LLU būvzinātnes profesoru amatā

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes ēka Jelgavā. Foto - jelgava24.lv

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības nozares profesoru padomes sēdē 10.jūnijā ievēlēti divi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) būvzinātnes profesori, informēja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Vilnītis, Dr.sc.ing., RTU profesors, Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) Izglītības sekcijas vadītājs.

Asociētās profesores amatā uz sešiem gadiem ievēlēta Sandra Gusta, LLU Arhitektūras un būvniecības katedra, būvzinātnes nozare, citas būvniecības un transporta inženierzinātnes apakšnozares. Par Sandras Gustas ievēlēšanu balsoja visi 13 klātesošie padomes dalībnieki. Raitis Brencis ievēlēts profesora amatā būvzinātnes nozarē, būvmateriālu un būvtehnoloģiju apakšnozarē.

Abi ir LBS biedri. Sandra Gusta ir Izglītības sekcijas vadītāja vietniece. Raitis Brencis kā uzņēmuma CMB eksperts sniedz ieteikumus normatīvo aktu sakārtošanā.

Lasīt vairāk...

Aicinām balsot par konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019” simpātiskāko ēku

Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019” organizatori aicina ikvienu piedalīties rezultātu noteikšanā, līdz šī gada 18.jūnijam plkst.23.59 nobalsojot par simpātiskāko šogad skatei pieteikto objektu, vēsta Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Konkursa tīmekļa vietnē publicēta informācija par visām šogad vērtēšanai pieteiktajām ēkām. Ēka, par kuru nobalsos visvairāk atbalstītāju, saņems konkursa Simpātiju balvu. Balsot aicinām konkursa tīmekļa vietnē: http://energoefektivakaeka.lv/index.php/balsosana-2019 . Par tīkamāko ēku katrs var nobalsot vienu reizi dienā.

Konkurss ‘’Energoefektīvākā ēka Latvijā” notiek ar mērķi vairot labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot resursus taupošu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi. Šogad konkursam pieteikti 27 projekti. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu apbalvošana notiks šī gada 20.jūnijā. Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu ‘’Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv .

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Būvnieku asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību.

Konkursa atbalstītāji ir SIA „Windows Factory", VentSys, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūcija Altum”, AS „Latvenergo”, SIA „Sika Baltic”, SIA „Ejot Baltic”, SIA „DAW Baltica”, SIA „VELUX Baltija", SIA „Kingspan Insulation” un SIA „Tenapors”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv, www.buvbaze.lv un raidījums “Laiks mājai”.

Lasīt vairāk...

Latvijas jaunajiem meistariem 7.vieta konkursā Austrijā

Foto no Knauf albuma

Austrijas pilsētā Zalcburgā 5.jūnijā notika 13. Starptautiskais sausās būves konkurss Knauf Junior Trophy 2019, kurā Latviju pārstāvēja Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņi Nauris Varoņins un Krists Rišķus. Jaunieši izcīnīja pirmo vietu Latvijas atlases konkursā Knauf Cubo & Jūgendstils, viņu pedagogs ir Gints Šulcs.

Austrijā spēcīgā 12 komandu konkurencē Latvijas komanda ieguva 7.vietu ar 174 punktiem no maksimāli iespējamā 200 punktu skaita. 1.vietā Baltkrievija, 2.vieta Serbijas un Beģijas apvienotajai komandai. 3.vieta netika piešķirta. Lietuva ieguva 6.vietu. Konkursa uzdevums bija izveidot multifunkcionālu sausās būves starpsienu un griestu konstrukciju, izmantojot Knauf Blue un Aquapanel plāksnes. Darba ilgums – 4 stundas bez pārtraukuma, virsmas apdares kvalitātes pakāpe – Q4.

Latvijas pārstāvjiem vizītē Austrijā bija iespēja apskatīt būvniecības tehnikumu, kur notika konkurss, Zalcburgu, izbaudīt lidojumu ar Red Bull Jet, piedzīvot ziemu ar sniegu kalnos 3000 metrus virs jūras līmeņa. Komandas dalībnieki atzīst – kaut arī pārbraucot bagāžā nebija pirmās vietas balvas, tomēr ir gandarījumu par sasniegto, prieks par iespaidiem bagāto ceļojumu un iedvesma darīt vairāk.

Konkurss Knauf Junior Trophy pirmo reizi tika rīkots Latvijā 2000.gadā. Latvijas komandā ir vistitulētākā, jo gadu gaitā pirmo vietu izcīnījusi trīs reizes.

Andris Veinbergs, SIA Knauf tehniskais vadītājs, Knauf akadēmijas vadītājs

Lasīt vairāk...

Vērtēs iespēju Brasas pārvada vietā būvēt jaunu tiltu

Foto no iauto.lv

Brasas pārvada vietā apsver iespēju būvēt jaunu tiltu, bet par to ir jāpieņem izvērtēts, uz ekspertīzēm balstīts un iedzīvotāju interesēm atbilstīgs lēmums. Tā šodien pēc sanāksmes ar ekspertiem žurnālistus informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.

Sanāksmē šodien, 6.jūnijā, līdz ar Burovu piedalījās Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Faļkovs, Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Helēna Endriksone, kā arī apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Māris Kalējs. Pēc sanāksmes dalībnieki informēja mediju pārstāvjus par turpmākajām Brasas pārvada tilta būvniecības iecerēm, vēsta pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Burovs pauda: “Brasas pārvada tilta vietā apsveram iespēju izbūvēt jaunu tiltu, bet par to ir jāpieņem izvērtēts, uz ekspertīzēm balstīts un iedzīvotāju interesēm atbilstošs lēmums. Plānoju, ka lēmumu par jauna tilta būvniecību izvērtēsim līdz jūnija beigām. Lēmuma pieņemšanā iesaistīšu Rīgas domes Satiksmes departamenta un Latvijas Būvinženieru savienības speciālistus un nozares ekspertus, sagaidu priekšlikumus no apvienības “Pilsēta cilvēkiem”. Tomēr laikā, kamēr norit lēmuma pieņemšana, ir jāizdara visi nepieciešamie darbi, lai nostiprinātu pārvada konstrukcijas un izslēgtu jebkādus drošības riskus. Ja lēmums par jauna tilta būvniecību tiks pieņemts, tad to varētu uzbūvēt 2023.gadā.”

Faļkovs norādīja, ka ir saņemtas “Latvijas dzelzceļa” tehniskās prasības, kurās ir norādīts, ka līdzās esošajai stacijai būs nepieciešams veidot augstāku uzbērumu, tāpēc satiksme šajā vietā uz laiku varētu tikt ierobežota. Jauna tilta būvniecības gadījumā traucēta varētu būt tikai tramvaju satiksme. Lai nodrošinātu satiksmi pārējiem transportlīdzekļiem, pēc iespējas ātrāk ir jāīsteno projekts ar AS "Latvijas dzelzceļš". Projekts paredz izveidot vienlīmeņa pagaidu pārbrauktuvi ar divām joslām.

Šogad aprīļa beigās sākta Brasas tilta pārbūve, taču remontdarbu laikā tika atklāti apbedījumi, kuru dēļ darbi objektā apturēti. Pārvada pārbūves gaitā notiek nesošo konstrukciju remonts, pārvada seguma, tramvaju sliežu ceļa un kontakttīklu pārbūve, apgaismojuma pārbūve, kā arī pārvada ietves seguma pārbūve un margu maiņa. Brasas pārvads pār dzelzceļu ir uzbūvēts un nodots ekspluatācijā 1959.gadā. Tā kopējais garums ir 116 metri.

Lasīt vairāk...

Jauni un pieredzējuši profesionāļi aizstāv kvalifikācijas darbus RTU un LLU

Jānis Rikters (no kreisās), Māris Minalgo, Vadims Mežeckis, Jānis Reiniks un Pāvels Kolotvins LLU ieguvuši pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomus. Foto – Raimonds Eizenšmits

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) jūnija sākumā kvalifikācijas darbus aizstāvējuši jauni un jau pieredzējuši nozares speciālisti.

LLU Vides un būvzinātņu fakultātē 3.jūnijā kvalifikācijas darbus aizstāvēja pieci jau pieredzējuši speciālisti, kuri savulaik ieguvuši celtniecības koledžas izglītību un kuriem saskaņā ar pašreizējo likumdošanu nākamgad vairs nedrīkstētu pagarināt būvprakses sertifikātus, informē valsts pārbaudījumu komisijas dalībnieks, Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Raimonds Eizenšmits. Nozares vidū ir pārrunāts, ka šo ierobežojumu varētu atcelt, tomēr vēl tas nav noticis, norāda LBS pārstāvis.

LLU absolventi darbu aizstāvēšanā parādīja labas zināšanas un apliecināja izpratni par būvniecības procesu. Valsts pārbaudījumu komisija LBS valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Straumes vadībā pēc darbu aizstāvēšanas viņiem piešķīra pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomus. Ar atzīmi 10 jeb izcili komisija novērtēja Jāņa Reinika darbu "Profesionālās vidusskolas mācību ražošanas korpuss Cēsīs" un Jāņa Riktera darbu "Internāta ēka Smiltenē".

Būvspeciālistu rindas 4.jūnijā papildināja 14 jaunieši, kuri LLU Vides un būvzinātņu fakultātē aizstāvēja diplomdarbus profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā Būvniecība. Kaspars Ķipsts par darbu "Līmēta koka būvproduktu ražošanas cehs Ozolnieku novada Cenu pagasta Raubēnos" saņēma 9 balles – teicamu vērtējumu.

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē, Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūtā, 4.jūnijā maģistra darbus aizstāvēja 21 speciālists un bakalaura darbus – 20 jaunieši, informē pārbaudījumu komisijas dalībniece, LBS valdes priekšsēdētāja vietniece Helēna Endriksone. Komisijā līdz ar viņu bija Mārtiņš Straume, institūta direktore profesore Ineta Geipele, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas prezidents Ģirts Beikmanis un docente Raja Kočanova.

Lasīt vairāk...

Pasniegtas balvas par labākajām pērnā gada ceļu būvēm

Foto no Latvijas valsts ceļu albuma

Akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi (LVC) 31.maijā pasniedza balvas ceļiniekiem par labākajām ceļu būvēm 2018.gadā, kā arī par mūža ieguldījumu nozarē.

Gada balvas par mūža ieguldījumu nozarē šogad saņēma Juris Palkavnieks un Olafs Kronlaks. Juris Palkavnieks ir ilggadējs vadošais darbinieks autoceļu uzturēšanas uzņēmumos, kas bija VAS Latvijas autoceļu uzturētājs priekšteči, kopumā nozarē darbojies 50 gadus, pensionējies 2009.gadā. Olafs Kronlaks ir bijis ilggadējs valsts ceļu administrācijas vadītājs, tai skaitā VAS Latvijas Valsts ceļi, kopumā ceļu nozarē strādājis kopš 1963.gada, vadījis Latvijas ceļu būvnieku brigāžu darbu Tjumeņā pagājušā gadsimta 80.gados, kā arī ceļinieku dalību ar smago tehniku 1991.gada barikādēs. 1998.gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes goda zīmi. Pensionējies 2010. gadā.

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu grupā Gada balvu saņēma SIA Viadukts par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51.km. Būvdarbu laikā tilts ir atjaunots, no iepriekšējās konstrukcijas ir palikušas sijas. Salaboti balsti, atjaunoti konusu nostiprinājumi un izbūvēta jauna brauktuve – klātnes betonēšana, hidroizolācija, seguma ieklāšana, kompensācijas šuves, gājēju ietves. Būvdarbu līgumcena bija 720 000 eiro ar PVN, ko finansēja no valsts budžeta.

“Dzelzsbetona tilti var kalpot ilgi, Latvijā ir tādi, kas kalpo jau vairāk nekā simt gadu un funkcionē joprojām, kā, piemēram, tilts pār Gauju Strenčos, kas būvēts 1909.gadā, tilts pār Salacu septiņus kilometrus pirms Salacgrīvas vai lokveida pārvads pār dzelzceļu Altonavas ielā Rīgā. Ar interesi vērosim, kā pērn būvētais tilts pār Platoni izturēs laika pārbaudījumu,” pasniedzot balvas, teica Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Transportbūvju institūta direktors profesors Ainārs Paeglītis.

Autoceļu seguma atjaunošanas grupā Gada balva piešķirta SIA Binders par Tallinas šosejas A1 posmu no Duntes līdz Svētciemam 48,10.-81,28.km. Nomainīta seguma virskārta –izlīdzinošā frēzēšana, plaisu aizliešana un jaunas virskārtas ieklāšana, atjaunota ūdens novades sistēma un uzpildītas nomales. Būvdarbu līgumcena bija 5,35 miljoni eiro ar PVN no valsts budžeta.

Autoceļu pārbūves grupā Gada balvu saņēma AS A.C.B. par autoceļu Jēkabpils–Rēzekne A12 posmā no Varakļāniem līdz Viļāniem 54,60.-72,78.km. Izbūvēts jauns salizturīgais slānis un šķembu pamats, ieklātas trīs asfalta kārtas. Viļānos ir izbūvēts rotācijas aplis, atjaunoti tilti pār Maltu, Kaževu un Malmuti. Darbu līgumcena bija 20,5 miljoni eiro, no kuriem 85% līdzfinansēja Kohēzijas fonds. “Šogad izšķirties par uzvarētāju šajā grupā bijis sevišķi grūti, par ko liecina atšķirīgais vērtējums – katram ekspertam savs. Tas nozīmē, ka būvniecības līmenis ne tikai paaugstinās, bet arī izlīdzinās, un nav vairs nianšu, kam vērtējumā būtu salīdzinoši mazāka nozīme,” uzrunā uzsvēra RTU inženierzinātņu fakultātes dekāns profesors Juris Smirnovs.

Autobraucēju vērtējumā labākie remontdarbi pērn notika uz autoceļa Rīga–Mārupe P132 posmā no Rīgas robežas līdz Lielajai ielai Mārupē 1,80.-4,14.km. Balvu saņēma SIA Igate. Šī posma pārbūves rezultātā autoceļš ieguva ielai atbilstošus elementus: ietves, sabiedriskā transporta pieturvietas, gājēju pārejas un barjeras, apgaismojumu, ar luksoforiem regulējamus krustojumus un slēgtu lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Projekta laikā pārbūvēti arī elektroapgādes un sakaru, ūdensvada un kanalizācijas tīkli. Daugavas ielas un Mārupītes gatves krustojumā izbūvēts rotācijas aplis. Brauktuvi sedza trīs asfaltbetona kārtās. Būvdarbu līgumcena bija 4,76 miljoni eiro, tos finansēja valsts budžets. Autobraucēju balsojuma balvu – iespēja nedēļas nogalē braukt ar VW krosoveru T-Rock un pilnu degvielas bāku izlozē ieguva Imants Treidis.

Gada balvas ceļu būvniecībā piešķirtas devīto reizi. Šogad ekspertu žūrijā darbojās Lietuvas ceļu administrācijas pārstāvis Marius Čereška, ceļu būvinženieris, Transportbūvju inženieru asociācijas valdes loceklis Elmārs Daniševskis, RTU Transportbūvju institūta direktors profesors Dr.sc.ing. Ainārs Paeglītis, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns profesors Dr.sc.ing. Juris Smirnovs, LVC Projektu kvalitātes audita daļas vadītājs Juris Tauriņš, ilggadējais SIA 8CBR galvenais inženieris Juris Anitens.

Lasīt vairāk...

«Rail Baltica» dzelzceļa tiltu un Centrālo staciju Rīgā būvēs «Besix ReRe Group»

Publicitātes foto

Starptautiskajā iepirkumā par "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa būvprojekta izstrādi un būvdarbiem uzvarējusi Latvijas un Beļģijas apvienība "Besix ReRe Group", informē uzņēmums "Eiropas dzelzceļa līnijas". Apvienībā ir Beļģijas uzņēmums "Besix" un Latvijas "Re Re Būve". Kopējā līguma summa ir 430,5 miljoni eiro. Būvprojekta izstrāde ilgs 21 mēnesi, būvdarbi sāksies 2021.gada pavasarī un ilgs līdz 2026.gadam.

"Rail Baltica" projekta vadītāja uzņēmuma Latvijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes loceklis Kaspars Vingris lsm.lv skaidro, ka sākotnēji izmaksas plānotas mazākas, bet tagad pieaugušas vairāk nekā divkārt, jo projekta mērogs krietni audzis. Nevar runāt par sadārdzinājumu, bet par funkcionalitātes un darba apjoma pieaugumu pēc būtības, norāda Vingris. Projektam attīstoties, izstrādājot metu konkursu un konsultējoties ar ekspertiem, rasta nepieciešamība iekļaut daudz plašāku funkcionalitāti, lai risinājums atbilstu multimodālā transporta mezgla prasībām. Divu sliežu vietā būs pilnībā pārbūvētas piecas platformas, 26 eskalatorus, katrai platformai liftu, nojumes virs un ērtu savienojumu ar abām stacijas pusēm zem platformām, jauna uzgaidāmā telpa Centrālajā stacijā. Tas ietver tiltu, kas ir ne tikai dzelzceļa tilts, bet arī gājēju un velosipēdistu ceļš. Tiks norakts uzbērums, lai savienotu Vecrīgu un Latgales priekšpilsētu. Tas ļaus veidot pieturvietas transporta savienojumiem – mikroautobusiem, trolejbusiem, autobusiem utt.

Projekta finansējumu 81-85% apmērā nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, atlikušo daļu – Latvijas valsts budžets. Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija. "Besix ReRe Group" projektēšanu un būvdarbus pildīs, pamatojoties uz metu konkursā izvēlēto risinājumu. Tas ir arhitektu biroja „PLH Arkitekter” sadarbībā ar Dānijas „COWI” izstrādātais stacijas un apkārtnes attīstības projekta mets. Risinājums ietver 2,6 km garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa posmu Rīgā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai, sešus jaunus dzelzceļa pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielu, 1 km garu tiltu pār Daugavu un mazo Daugavu.

Lasīt vairāk...

Aptauja: būvniecības uzņēmumi iegulda enerģijas taupīšanā

Ilustratīvs foto - energija.lv

Gandrīz trešā daļa jeb 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir ieguldījuši energoefektivitātes paaugstināšanā, savukārt tuvākā gada laikā to plāno katrs piektais uzņēmējs, liecina Attīstības finanšu institūcijas Altum un SKDS pētījums. Kā vēsta Altum, tas rāda, ka visbiežākie uzņēmumu enerģijas taupīšanas pasākumi ir pāreja uz elektrību mazāk patērējošām iekārtām - 82%, degvielas taupīšana - 45%, siltumenerģijas taupīšana, tai skaitā dažādi siltināšanas pasākumi - 40%.

Savukārt 14% gadījumu uzņēmēji ir izvēlējušies taupīt citus enerģijas veidus. Pētījums atklāj, ka ieguldījumus enerģijas taupīšanai visbiežāk izvēlas lielie ražošanas uzņēmumi - 44%, un būvniecības nozares pārstāvji - 27%. Turklāt vairākums jeb 80% uzņēmumu nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus, un to apgrozījums pārsniedz 260 tūkstošus eiro gadā. Saskaņā ar pētījuma datiem, energoefektivitātes paaugstināšana ir vienlīdz svarīga uzņēmējiem gan Rīgā, gan citviet Latvijā.

Vienlaikus pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka liela daļa uzņēmēju jeb 64% uzskata, ka energoefektivitātes jautājumi viņu uzņēmumā nav aktuāli. Savukārt 18% atzina, ka enerģijas taupīšanas pasākumi ir aktuāli, lai samazinātu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Šie uzņēmēji kā aktualitāti min nepieciešamību pāriet uz elektrību mazāk patērējošām iekārtām - 77%, siltumenerģijas taupīšanu - 56%, degvielas patēriņa samazināšanu - 43%). Elektroenerģijas taupīšanu kā nepieciešamību visbiežāk min visu lielumu un nozaru uzņēmumi. Katrs piektais uzņēmējs jeb 21% respondentu atzina, ka tuvākā gada laikā noteikti plāno veikt energoefektivitātes uzlabojumus, savukārt 28% nevarēja sniegt atbildi. Savukārt 51% aptaujāto uz jautājumu, vai tuvākā gada laikā plāno energoefektivitātes uzlabojumus, atbildēja noraidoši.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Redzam, ka izpratne par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām biznesa vidē, kas iet roku rokā ar konkurētspējas paaugstināšanu, ir salīdzinoši zema. Joprojām vairumam uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana nav tuvākajā dienas kārtībā. Viens no šķēršļiem ir izpratnes trūkums par energoefektivitātes uzlabošanā veikto investīciju atmaksāšanos kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā. Vienlaikus to uzņēmēju pieredze, kas jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un  energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Šodien energoefektivitāte jau ir stabila nepieciešamība, nevis pārejoša modes lieta, tāpēc aicinu uzņēmējus būt aktīviem un apzināt biznesā izmantoto enerģiju un izmaksas, un  kopā ar energoekspertu atrast labākos virzienus ekonomijai. Šobrīd tam ir piemērots laiks, jo pieejama virkne valsts atbalsta instrumentu, tai skaitā grants energoaudita veikšanai uzņēmumā.”

Lasīt vairāk...

Meklējam nozares “Gada studentu”

Koka dienu darbnīca Cēsīs. Foto no rīkotāju albuma

Apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva 2019” komanda sadarbībā ar vērtētājiem un atbalstītājiem šogad pirmo reizi piešķirs titulu “Gada students”. Sarīkojuma noslēguma ceremonijā kāds no topošajiem nozares profesionāļiem saņems diplomu un vienreizēju 500 eiro stipendiju.

Pretendentus titula iegūšanai aicinātas izvirzīt augstskolas, no būvniecības nozares profesijās studējošo jauniešu vidus iesakot 1–2 studentus, kuriem ir izcili kursa, bakalaura vai maģistra darbi, kuri ir zinātkāri un paveikuši nozīmīgu pētniecības darbu, piedalījušies izgudrojumā vai projektēšanā, ieteikuši inovatīvu ideju vai tehniski labāko risinājumu.

Apbalvojuma rīkotājiem jāiesniedz pieteikums brīvā formā, kurā ir studenta vārds, uzvārds, augstskola, fakultāte, kurss, pieteicēja un studenta kontaktinformācija – tālrunis un e-pasts, kā arī neliels apraksts līdz 2000 zīmēm, kas raksturo pretendentu un viņa īpašo veikumu, nosaucot darba tēmu un sniedzot nelielu anotāciju. Pieteikumi līdz 5.augustam jāiesniedz elektroniski pa e-pastu: lielabalva@gmail.com.

Būvindustrijas lielās balvas pretendentu vērtētāji 13.-14.augustā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē tiksies ar pieteiktajiem studentiem, noklausīsies viņu prezentācijas un lems par stipendiju, kura tiks pasniegta 3.septembrī VEF kultūras pilī.

Palīdziet atrast topošo kolēģi, kurš pelnījis nozares gada studenta titulu! Vairāk informācijas pa tālruni 29468382, lielabalva@gmail.com.

Lasīt vairāk...

Koncertzāle uz AB dambja un Elbas filharmonija - nesalīdzināmi piemēri

AB dambis Rīgā. Foto - citariga.lv

Diskusijās par nacionālās koncertzāles būvniecību Rīgā AB dambja kā piemērotākās vietas izvēle pamatota ar Elbas filharmonijas koncertzāles būvi Hamburgas ostas akvatorijā pašā ūdensmalā. Tomēr situācijas Hamburgā un Rīgā nepavisam nav salīdzināmas, rāda žurnāla ''Būvinženieris'' iepriekš izpētītais. Vācijas izcilā koncertzāle sākās ar privātu iniciatīvu, tai ir pārdomāta struktūra ar mūzikai, sabiedrībai un komercdarbībai atvēlētajiem sektoriem, kā arī gluži atšķirīgi tehnoloģiskie apstākļi būvniecības vietā.

Lai sniegtu pilnīgāku informāciju par Elbas filharmonijas tapšanu - privāto iniciatīvu, projektēšanu, vietas apstākļiem, konstrukcijām, būvniecības procesa organizēšanu un kļūdām, kas radīja ievērojamu sadārdzinājumu, brīvpieejā publicējam žurnāla ''Būvinženieris'' 2018.gada aprīļa izdevumam Nr.67 sagatavoto aprakstu par Elbas filharmonijas būvniecību, kas veidots pēc Vācijas žurnālistu veidotas retrospektīvas filmas. Raksts lasāms pievienotajā failā.

 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei