Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2020

Valsts ceļu tīklā uzlabos 10 gājēju pārejas un vairākus krustojumus

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) satiksmes drošības prioritātes šogad saglabājas nemainīgas – mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki un bīstamo krustojumu rekonstrukcija.

Šogad uzsāks projektēšanu 6 gājēju pāreju uzlabošanai, paredzot sakārtot pieejas tām un ierīkot apgaismojumu:

  •    uz Liepājas šosejas (A9) Kaķeniekos (63,55. km);
  •    uz Daugavpils šosejas (A6) Skrīveros (80,35. km);
  •    uz autoceļa Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) (A12) Ludzā (127,9. km);
  •    uz reģionālā autoceļa Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži (P1) Carnikavā (27,8.km);
  •    uz Daugavpils šosejas (A6) Naujenē (241,9. km);
  •    uz vietējā autoceļa Valdlauči-Rāmava (V1) pie autobusu pieturas Sarma Valdlaučos.

Vēl 4 gājēju pārejās jau šogad notiks būvdarbi un tiks ierīkots apgaismojums:

  •    Daugavpils šosejā (A6) Lielvārdē (55,33. km);
  •    Daugavpils šosejā (A6) Koknesē (99,27. km);
  •    uz reģionālā autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) Vecumniekos (28,6. km);
  •    uz reģionālā autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) pie Līgo parka (2,3. km).

Atsevišķu projektu ietvaros 2020. gadā plānots uzlabot satiksmes drošību trīs krustojumos:

  •    autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā pie Medemciema, 11,17. km un 12,13. km;
  •    lidostas Rīga pievedceļa (P133) krustojumā ar Ziemeļu un Dzirnieku ielām Mārupes novadā;
  •    autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) un Juglas papīrfabrikas ciems-Ulbroka (V36) krustojumā.

“Statistika parāda, ka vislielākā problēma ir sadursmes, kuras bieži rodas krustojumos, kā arī tas, ka ceļu satiksmes negadījumos cieš mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Tāpēc gājēju pārejas un krustojumi ir mūsu prioritāte no satiksmes drošības viedokļa,” saka LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns. “Mēs šogad uzlabosim vai sāksim darbu pie uzlabojumiem 10 gājēju pārejās. Strādāsim uz vairākiem krustojumiem, bez atsevišķajiem projektiem, kuros tiks veikti konkrēti darbi trijos krustojumos, vēl vairāki krustojumi tiks sakārtoti ceļu rekonstrukcijas projektu ietvaros. Mēs arī uzsāksim izpēti un projektēšanu izmaiņām vairākos “melnajos punktos” kas atrodas krustojumos,” stāsta Zaļaiskalns.

Izpēte un projektēšana “melnajiem punktiem” krustojumos tiks veikta:

  •    Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) un autoceļa Ozolnieki-keramikas rūpnīca Spartaks (V1068) krustojumam;
  •    autoceļa Rīgas robeža-Silnieki-Puķulejas (V15, Kantora iela) un Lielās ielas krustojumam;
  •    autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3) krustojumam ar autoceļu Umurga–Cēsis–Līvi (P14) Stalbē;
  •    autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmam no krustojuma ar autoceļu Ķekava-Skaistkalne (P89) līdz Ķekavai.

Pagājušajā gadā uz valsts autoceļiem notikuši 80 ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem, kuros dzīvību zaudējuši kopumā 89 cilvēki. Tas ir mazāk nekā 2018. gadā, kad dzīvību zaudēja 96 cilvēki. No kopējā bojāgājušo skaita 24 ir tieši mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Lielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits – 34 noticis uz galvenajiem valsts autoceļiem, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte un ātrums.

Lasīt vairāk...

No februāra jāiesniedz dati par lielajos būvlaukumos nodarbinātajiem

No 2020. gada februāra Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB) ir jāiesniedz dati par trešās grupas būvju būvniecības uzsākšanu vai par tādu būvdarbu uzsākšanu, kuru izmaksas ir vismaz 350 000 EUR. Lai nodrošinātu šo prasību, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir izstrādāta jauna funkcionalitāte, kas ļauj reģistrēt būvlaukumus VEDLUDB.

Piekļuve VEDLUDB sadaļai notiek pēc autorizēšanās BIS darba vietas sadaļā “Panelis”, kur jāizvēlas “Pieslēgties VEDLUDB”.

Lai lietotājiem atvieglotu jaunās datubāzes lietošanu, pieejama VEDLUDB lietotāja rokasgrāmata https://ej.uz/trxo Pilna tehniskā dokumentācija EDLUS – VEDLUDB integrācijas risinājumam atrodama https://ej.uz/rxvd

BVKB atgādina, ka dati VEDLUDB jāiesniedz līdz katra mēneša 15. datumam.

Lai pieteiktu problēmu, kļūdu, izteiktu ierosinājumu vai saņemtu tehnisku palīdzību, iespējams:

❗️ Konstatējot sistēmas kļūdas vai saskaroties ar problēmām, nosūtāmajai informācijai jāpievieno problēmas apraksts, ekrānšāviņi un sava kontaktinformācija!

Vairāk par VEDLUDB lasi Būvinženiera februāra numurā. Abonē un pērc LBS birojā, buvinzenieris2016@gmail.com, https://buvinzenieriem.lv/, https://abone.pasts.lv/, http://www3.presesserviss.lv

 

 

Lasīt vairāk...

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” otrajai kārtai izvirza 85 būves

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” žūrija – 48 būvniecības nozares eksperti no 24 nozares organizācijām – skates otrajai kārtai izvirzīja 85 būves. Skates otrajā kārtā, kas ilgs visu februāri, žūrija dosies braucienos pa visu Latviju, lai vērtētu būves dabā un tiktos ar būvniekiem, pasūtītājiem, arhitektiem, projektētajiem un būvju izmantotājiem.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” mērķis ir veicināt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2019. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem, akcentējot būvniecības procesa galarezultātu – būvi. Būves tiek vērtētas astoņās nominācijās, ikviena ir pielīdzināta kādam dārgakmenim: Publiskā jaunbūve – sarkanais rubīns, dod enerģiju un optimismu; Dzīvojamā jaunbūve – gaišā jašma, pasargā no stresa, nomierina; Inženierbūve – zilais safīrs, palīdz sadarboties; Koka būve – dzintars, uzlabo veselību; Restaurācija – brūnsarkanais granāts, saudzē skaisto un unikālo; Pārbūve – dzeltenais cirkonijs, ļauj atgūt spēku un pārtapt; Ainava – zaļais smaragds, veicina auglību un harmoniju; Būvju informācijas modelēšanas objekts – tirkīzs, atver mūsu garu.

Žūrijā ir 48 eksperti no Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas, Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības, Latvijas Ainavu arhitektu biedrības, Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas, Latvijas Ģeotehniķu savienības, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas, Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, Koka būvniecības klāstera, Latvijas Logu un druvju ražotāju asociācijas, Latvijas Jumiķu apvienības, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA Arhitektūras skolas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes.

Žūrijas priekšsēdētājs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs iezīmē atrašanās vietu būvēm, kas šogad ir labākās no labākajām Latvijā: „Rīga, Ādaži, Cēsis, Talsi, Sabile, Tukums, Ventspils, Gulbene, Alsviķi, Dobele, Jelgava, Mārupe, Valmiera, Valka, Sigulda, Jūrmala, Pedvāle, Preiļi, Stāmeriena, Ogre, Jēkabpils, Olaine, Saldus, Viesīte, Drabeši, Āraiši, Salaspils, Saulkalne, Jūrkalne, Kuldīga, Saulkalne, Zentene, Līvāni, Silene. Esam gandarīti, ka novados tapis tik daudz labu būvju. Žūrijas uzdevums ir šīs būves, Latvijas dārgakmeņus, celt gaismā. Šogad skatē piedalās tādas apjomīgas, plaši pazīstamas būves kā „Kurzemes loks”, „Akropole”, „Alfa”, Ventspils koncertzāle. Bet daudz svarīgāk par būvdarbu apjomu ir tas, kā būve kalpo savam mērķim, lai tajā ir ieliktas ne tikai jaunākās tehnoloģijas, bet arī sirds.”

Būvju foto var apskatīt mājaslapā http://gadabuve.lv/ sadaļā Nominācijas un skates profilā „Facebook” https://www.facebook.com/gadabuve/

Savukārt skolēni līdz 16 gadu vecumam ir aicināti izcelt novadu dārgakmeņus, piedaloties zīmējumu konkursā, kas skates „Gada labākā būve Latvijā” laikā notiek jau piekto reizi. Zīmējumā jāattēlo Latvijas būvnieku celtā vai restaurētā būve novadā vai Latvijā.

Ikgadējā skates konference „Būvē kvalitatīvi, inovatīvi un droši” šogad notiks 12.martā vienlaikus ar nozares pavasara izstādi BT1  izstāžu kompleksā Ķīpsalā, Rīgā. Ar jaunumiem būvniecībā iepazīstinās nozares lietpratēji no Latvijas un ārzemēm. 13.martā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē Ķīpsalā notiks skates fināls, kurā finālisti uzstāsies ar objektu prezentācijām. Tās noklausīties aicināts ikviens interesents.

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2019” organizē Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvinženieru savienība un 15 būvnieku sabiedriskās organizācijas sadarbībā ar nozares publiskās pārvaldes institūcijām, Būvniecības valsts kontroles biroju, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA FAD un nozares žurnālu „Būvinženieris”. Skate „Gada labākā būve Latvijā 2019” notiek, pateicoties ģenerālsponsora „PERI” un sponsoru „Tikkurila”, „Saint-Gobain”, „BIM Solutions”, „Norma-S”, „Mapei”, „S.B.C.” finansiālam atbalstam.

Skates informatīvie atbalstītāji: abc.lv, buvbaze.lv, „Būvinženieris”, būvlaukums.lv, City24.lv, LETA, nozare.lv, Rīga TV24, tvnet.lv.

Skate „Gada labākā būve Latvijā” notiek jau 22. gadu. Skate tiek balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem. Skates nolikumu skatīt šeit http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2019/ Skatei pieteiktos objektus vērtē nozares labākie eksperti, ko darbam žūrijā deleģējušas nozares profesionālās organizācijas.

Papildu informācija par skati „Gada labākā būve Latvijā 2019”, būvnieku konferenci „Būvē kvalitatīvi, inovatīvi un droši” un bērnu zīmējumu konkursu „Mana novada dārgakmens – jaunā būve” Latvijas Būvnieku asociācijā pa tālruni 26484891 vai e-pastu: gadabuve@gmail.com

Lasīt vairāk...

Aicina uz bezmaksas semināru kvalitātes paaugstināšanai būvniecībā

Piektdien, 21.februārī, ēkā “H2O - 6 kvartāls” Durbes iela 4, Rīgā, norisināsies portāla Būvbāze.lv organizēto mācību cikla kārtējais seminārs par mūsdienīgiem celtniecības risinājumiem kvalitātes paaugstināšanai būvniecībā. Ikvienam nozares dalībniekam dalība seminārā ir bez maksas.

Semināra ilgums būs piecas stundas. Tajā ietvertas tēmas no konstrukcijas norobežošanas līdz ārējās apdares risinājumiem. Par konstrukciju projektēšanu stāstīs kompānija MiTek Baltic, konstrukciju kvalitāti un vidi vērtēs ProClima pārstāvis, augstas veiktspējas siltumizolāciju dažādām fasādēm un plakanajiem jumtiem raksturos Kingspan Insulation, apdares plāksnēm risinājumus ieteiks Krimelte Latvija, būvkalumu nozīmi konstrukcijās skaidros Simpson Strong-Tie, siltumizolāciju risinājumus pamatiem, sienām un jumtiem ieteiks Finnfoam.

Dalību seminārā lūdzam pieteikt vietnē https://ej.uz/ogg9 vai paziņot pa epastu seminari@buvbaze.lv, norādot uzņēmumu, dalībnieka vārdu un uzvārdu, kontaktinformāciju, semināra datumu un vietu.  Vietu skaits ir ierobežots! Jautājumi pa tālruni 28680222.

Prezentācijas tēmas

ProClima, Roberts Viļumsons, produktu grupas vadītājs:

Tēma "Energoefektīvi un inovatīvi risinājumi mūsdienu ēkām"

  • Cilvēku un ēku veselība. Ilgtspēja un kvalitatīva vide kā pamatvērtība;
  • 3 funkcionālo slāņu princips ēka un logi (no problēmām uz risinājumu);
  • Ēku blīvums un drošas norobežojošās konstrukcijas;
  • Jaunumi un inovatīvi risinājumi, mūsdienu konstrukcijās.

Kingspan Insulation, Reinis Vigulis:

  • Kooltherm fenolisko putu izolācija, lambda 0.020 W/mK
  • Siltumizolācija apmetuma fasādēm Kooltherm K5
  • Kooltherm K15 Ventilējamo fasāžu siltināšanas risinājumi
  • Thermatapered konusveida poliizocianurāta (PIR) siltumizolācija (plakanā jumta / terašu kritumu veidošanai), lambda 0.022 W/mK
  • Vakuumpaneļi Optim-R, lambda 0.007 W/mK

MiTek Baltic, Intars Dīcmanis, vadītājs:

‘’Nesošās konstrukcijos veids-Konektorkopne’’

  • Projektēšana;
  • Ražošanas standarts EN-14250;
  • Savienojuma veids konektorplāksne, to pielietojums un kļūdas;
  • Konstrukcijas izmantošanas – kļūdas un stereotipi.

Simpson Strong-Tie, Jānis Riekstiņš, Baltijas reģiona vadītājs:

Būvkalumu nozīme koka konstrukciju savienojumos.

  • Aprēķinu nozīme
  • Pareiza būvkalumu izvēle
  • Kļūdas būvkalumu montāžā
  • Pieejamie resursi būvkalumu izvēlei
  • Tehniskā kataloga pielietojums

Krimelte Latvija, Rolands Naglis:

  • Cetris cementskaidu plākšņu izmantošana būvniecībā – priekšrocības un risinājumi
  • Aquafire cementa kompozītu paneļu izmantošana būvniecības konstrukcijās
  • Penosil risinājumi logu montāža
  • Penosil EasySpray izsmidzināmā siltumizolācija

Finnfoam, Artis Gaujers:

Finnfoam materiāli energoefektīvām būvēm

  • Finnfoam- ekstrudētais putupolistirols (XPS) atšķirības, veidi un pielietojums
  • FF PIR- efektīvā poliuretāna izolācija (PIR) loksnes, specifikācija un pielietojums
  • FF EPS- EPS energoefektīvais putupolistirols
  • www.finnfoam.lv ceļvedis, EīD
Lasīt vairāk...

Būvniecības izmaksu līmenis gada laikā palielinājās par 2,8 %

Salīdzinot ar 2018. gada decembri, 2019. gada decembrī būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Salīdzinot ar novembri, 2019. gada decembrī būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī elektriķiem.

  1. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,6 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,5 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī būvmateriālu cenas – par 0,1 %.
  1. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis pieauga par 3,2 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 7,7 %, būvmateriālu cenas – par 2,2 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %.
  1. gadā 12 mēnešu vidējais būvniecības izmaksu līmenis salīdzinājumā ar 2018. gada 12 mēnešu vidējo līmeni Latvijā palielinājās par 4,1 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,6 %, būvmateriālu cenas – par 3,4 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,7 %.
  1. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedza ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2018. gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 87 % no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 36 % uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

Informāciju par būvniecības izmaksu pārmaiņām 2020. gada janvārī publicēs 27. februārī. Plašāka informācija par būvniecības izmaksu indeksiem Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā "Ražotāju cenas – Metadati".

Lasīt vairāk...

Smiltenē norisināsies “Energopārvaldība Vidzemē”

Vidzemes Inovāciju nedēļas laikā viens no pirmajiem pasākumiem būs “Energopārvaldība Vidzemē”. Tas notiks jau 24. februārī no plkst. 10:00 līdz 16:00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā. Rosinām pasākumā piedalīties un vienuviet tikties pašvaldību pārstāvjus, energopārvaldniekus, publisko ēku apsaimniekotājus, siltumapgādes uzņēmumus un interesentus arī no citiem Latvijas novadiem un pilsētām.

  1. gadā cilvēka radītā ietekme uz klimata pārmaiņām ir bijusi viena no diskusiju raisošākajām tēmām pasaules kontekstā, vēršot uzmanību uz lēmumu pieņēmējiem un to veiktajām izvēlēm. Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar vairākām Vidzemes pašvaldībām turpina stiprināt aktivitāšu kopumu “Energopārvaldība Vidzemē”. Šī gada 24.februārī kopā vērsīsim uzmanību uz to, kā pārliecināt lēmumu pieņēmējus atbalstīt un īstenot dažādus energoefektivitātes pasākumus ēkās un pašvaldībā kopumā. Turklāt uzzināsim par dažādām pašvaldību iniciatīvām, ieviešot energopārvaldības principus un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus pašvaldībās.

Programma:

  • “Kopēja metodika ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu attīstībai Eiropas pašvaldībās”, Life ADAPTATE projekts

Darba grupa: Kā pārliecināt lēmumu pieņēmējus atbalstīt un īstenot dažādus energoefektivitātes pasākumus?

  • Pamatota lēmumu pieņemšana - enerģijas patēriņa datu monitorings PII “Pienenīte” Alūksnē
  • Ceturtās paaudzes siltumapgādes sistēmas pilotprojekts Beļavas ciemā
  • “Zaļās vienošanās” platformas koncepcija un “LowTEMP” projekta praktiskie piemēri
  • Gulbenes novada pašvaldības iespējas un instrumenti pārdomātu un energoefektīvu lēmumu pieņemšanā

Aicinām līdz 18. februārim pieteikt savu dalību pasākumam, iepriekš reģistrējoties http://innovation.vidzeme.lv/lv/pasakumi/2020-02-24/energoparvaldiba-vidzeme.html

Pasākums tiek organizēts Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros, sadarbojoties ar Smiltenes novada domi, Gulbenes novada domi un Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu.

Lasīt vairāk...

Pasniegtas Rīgas pašvaldības atzinības aizvadītā gada labākajiem arhitektiem

Otrdien, 4. februārī, svinīgā pasākumā Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs pasniedza pašvaldības atzinības aizvadītā gada labākajiem arhitektiem – arhitektūras sasniegumu skates “2019. gada balva Rīgas arhitektūrā” apbalvoto objektu autoriem. Vienlaikus tika atklāta arī skatē atzīmēto būvju lielformāta fotogrāfiju izstāde, kas līdz pat 28. februārim būs publiski apskatāma Rīgas Rātsnama 2. stāva foajē.

Pašvaldības atzinības tika pasniegtas:

  • arhitektam Ventim Didrihsonam un ainavu arhitektei Helēnai Gūtmanei par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu, radot ekskluzīvu un inovatīvu daudzdzīvokļu ēku Kuģu ielā 28,
  • arhitektiem Viktoram Valgumam un Viktoram Valgumam junioram un Kasparam Dortānam par arhitektūras kvalitātes ienešanu Rīgas centra perifērijā un ieguldījumu bijušās rūpniecības teritorijas revitalizācijā, radot biroju ēku Pērnavas ielā 83,
  • arhitektiem Uģim Zāberam un Līgai Saulespurēnai par jaunas mākslinieciskās kvalitātes ienešanu Rīgas centra perifērijā, radot daudzdzīvokļu ēku A. Čaka ielā 134,
  • arhitektiem Jānim Rinkēvičam un Elīnai Znotēnai par atbildīgu un kvalitatīvu ieguldījumu Rīgas vēsturiskā īres dzīvojamā fonda atjaunošanā Tallinas ielā 65.

“Ir prieks redzēt darbus, kuros jūtams radīšanas prieks un uzdrīkstēšanās. Tas nav vienkāršs process – radīt kaut ko jaunu, sabalansējot pasūtītāja intereses un arhitekta ieceres. Un tieši šādā diskusijā rodas darbi, kurus ar gandarījumu varēsim vērot daudzus gadu desmitus,” svinīgajā pasākumā sacīja J. Radzevičs.

Vienlaikus ar atzinību pasniegšanu Rātsnamā tika atklāta skatē "Gada balva Rīgas arhitektūrā" atzīmēto būvju fotogrāfiju izstāde. Ekspozīciju veido lielizmēra izdrukas brīvstāvošos statīvos. Šī gada izstādes ciklā iekļautas laika posmā no 2012. līdz 2018.gadam Gada balvu Rīgas arhitektūrā saņēmušo objektu, kā arī 2019.gadā Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinību saņēmušo objektu fotogrāfijas un apraksti. Izstāde līdz pat 28. februārim būs publiski apskatāma Rīgas Rātsnama 2. stāva foajē, bet pēc tam tā būs interesentiem pieejama dažādās publiskās vietās Rīgā.

  1. gada balva Rīgas arhitektūrā tika pasniegta aizvadītā gada 7. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā. Tā “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta daudzdzīvokļu ēkai Kuģu ielā 28 un tās autoriem: Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei, projekta vadītājam Andrim Gudiņam, ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķe Rutai Tobiesai. Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra arī 10 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona, bet vērtē neatkarīga, kompetenta un profesionāla žūrija.

Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006. gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.

Lasīt vairāk...

VNĪ izsludina iepirkumu Rīgas pils kastelas dienvidu korpusa atjaunošanai

VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina iepirkumu Rīgas pils senās daļas – konventa (kastelas) pārbūvei un restaurācijai Pils laukumā 3, Rīgā, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām ap 4,3 tūkstošu kvadrātmetru platībā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Objekta pārbūve paredz atjaunot un pilnveidot Rīgas pils konventa (kastelas) daļu – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu un darba telpas.

„Ir plānots atjaunot Rīgas pils seno daļu un pielāgot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām, ir paredzēts to atvērt sabiedrībai pakāpeniski – pa kārtām. Plānots, ka pēc pārbūves I kārtas tiks atklātas Rīgas pils telpas aptuveni 1,2 tūkstošu kvadrātmetru platībā, savukārt pēc II kārtas tiks nodotas ekspluatācijā telpas ap 3,2 tūkstoši kvadrātmetru platībā. I kārtas būvdarbus plānots veikt ne ilgāk kā 24 mēnešus pēc līguma ar būvnieku noslēgšanas brīža. Plānots, ka muzejs pārcelsies no telpām Brīvības ielā uz Rīgas pili pēc II kārtas būvdarbu pabeigšanas līdz 2024. gada pavasarim. Šobrīd veicam pils kastelas dienvidu korpusa 3D skenēšanu un 3D modeļa izstrādi, ko nodosim būvdarbu veicējam izmantošanai būvdarbu gaitā,” norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu gaitas I kārtā paredzēts veikt konstrukciju un pamatu pastiprināšanu, inženieriekārtu izbūvi, jumta pārbūves darbus, pārsegumu izņemšanas kapelas telpās, kā arī telpu attīrīšanu no mikoloģiskā piesārņojuma un mitruma. II būvdarbu kārtā tiks veikta fasādes atjaunošana un iekštelpu restaurācija un pielāgošana muzeja vajadzībām. Kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem 7,7 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiks veikta pēc PS „Rīgas pils kastelas projekts” izstrādātā būvprojekta arhitekta Reiņa Liepiņa vadībā.

„Šī ir pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kuru esam atdalījuši atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pilī varētu sākt iekārtot daļu no sabiedrībā ilgi gaidītās Latvijas vēstures ekspozīcijas. Aicinām uz sadarbību būvniekus, kuri var un vēlas piedalīties šī unikālā vēsturiskā pieminekļa atjaunošanā,” atklāj arhitekts Reinis Liepiņš.

Kastela ir vecākā Rīgas pils daļa, tā atrodas tiešā saistībā ar Rīgas pils priekšpili un austrumu piebūvi, kur izvietota Latvijas Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas darba telpas.

 

Lasīt vairāk...

VNĪ turpinās izsolīt Igates pils nomas tiesības

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izziņo atkārtotu izsoli Igates pils Vidrižu pagastā, Limbažu novadā nomai, samazinot tirgus vērtētāja noteikto nomas maksu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par 20%. Pieteikšanās līdz 27. februārim, norāda VNĪ NĪ Iznomāšanas un Pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Ņemot vērā to, ka nomas tiesību izsolē līdz 30. janvārim neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ pārskatīja nosacījumus un izsludina atkārtotu izsoli. Galvenie nomas nosacījumi ir sekojoši: nomas maksa 1760,00 eur mēnesī + PVN. Papildus jāmaksā nekustamā īpašumu apsaimniekošanas maksājumi, zemes noma, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām un nekustamā īpašuma apdrošināšana. Nomniekam būs pienākums trīs gadu gaitā no īpašuma pārņemšanas veikt nepieciešamos kapitālieguldījumus - dzīvojamās mājas ar jumta izbūvi, pagrabu un kūts ar siena šķūni konservācijas darbu uzlabojumus vai minēto būvju atjaunošanu. Detalizēta informācija un izsoles nosacījumi publicēti mājas lapā https://www.vni.lv/lat/sludinajumi/?id=31505.

Pārņemot īpašumu no tā iepriekšējā nomnieka SIA "Domaines et Chateaux", VNĪ ir sakārtojis īpašumu ziemas periodam. Igatē tiek nodrošināta īpašuma apsardze, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma un apkure. Kafejnīca un Igates pils iznomāšanai tiek piedāvāta kompleksi, tāpēc līdz brīdim, kamēr tiks atrasts nākamais nomnieks, īpašums apmeklētājiem nebūs pieejams.

VNĪ organizē izsoles atbilstoši MK noteiktajai kārtībai publiskas izsoles ceļā. Iepriekšējais nomnieks "Domaines et Chateaux" īpašuma nomas tiesības ieguva 2015. gada ziemā izsolē, nosolot augstāko cenu. Nomnieks līguma gaitā bija izpildījis visus līguma nosacījumus, kārtīgi maksājis nomas maksu, tai skaitā veicis ieguldījumus īpašumā - dzīvojamās mājas ar jumta izbūvi un pagrabu, kūts un siena šķūņa konservācijas darbus, tāpēc VNĪ pret nomnieku nekādu pretenziju nav.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Lasīt vairāk...

Šogad valsts ceļu remontdarbi plānoti 101 objektā

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro. Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

  1. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

“Prioritāte šogad, tāpat kā pērn būs ceļi ar lielāko satiksmes intensitāti – valsts galvenie un reģionālie autoceļi. Darbi notiks apmērām tādā pašā apjomā kā pērn, atšķirība būs finansējuma avotos, šogad vairs tikai sešos objektos darbi tiks līdzfinansēti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem,” saka VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Lange arī norādīja, ka līdzekļi, kas tiks ietaupīti uz ziemas uzturēšanas darbu rēķina, ņemot vērā silto ziemu, tiks novirzīti vietējo grants seguma autoceļu vasaras uzturēšanas darbiem.

Būvdarbi plānoti tai skaitā uz 42 tiltiem, no kuriem 30 būs jauni objekti, bet 12 – pārejošie objekti no 2019. gada. 13 tilti tiks pārbūvēti, bet četri tilti – izbūvēti no jauna. Darbi šogad noritēs arī uz desmit pārvadiem Vidzemes šosejas Sēnītes mezglā. Būvdarbus uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Garkalnes līdz Sēnītei (25,50.-39,40. km) un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju (0,00.-1,65. km) plānots pilnībā pabeigt līdz šā gada novembrim.

Lielākie būvdarbi 2020. gadā notiks šādos autoceļu posmos:

   A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas rob. (Veclaicene) abas brauktuves un A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka), pārejošais objekts no 2019. gada

   A10 Rīga – Ventspils, abas brauktuves un nobrauktuves uz A5 km 13.41.- 25., pārejošais objekts no 2019. gada

   P35 Gulbene – Balvi – Viļaka km 2.14.-12.68., pārejošais objekts no 2019. gada

   P30 Cēsis – Vecpiebalga – Madona km 49.06.-61.13., pārejošais objekts no 2019. gada

   P95 Jelgava – Tērvete – Lietuvas robeža (Žagare) km 28.36.- 55., pārejošais objekts no 2019. gada

   P108 Ventspils – Kuldīga – Saldus km 3.93.- 86., pārejošais objekts no 2019. gada

Šajā gadā plānots izsludināt pārbūves darbu projektēšanu šādos ceļu posmos:

   P34 Sinole – Zeltiņi – Silakrogs ( Gaujā noslīdenis) km 0,11.-0,37.

   A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) km 51,30.-56,70.

   A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) km 6,98.- 21,77.

   A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) abas brauktuves km 35,50.- 40,85.

   A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas rob. (Veclaicene) abas brauktuves km 39,40.-46,10.

   P14 Umurga – Cēsis – Līvi km 21,99.-34,92.

   P35 Gulbene – Balvi – Viļaka – Krievijas robeža (Vientuļi) km 17,59 – 32,44

Valsts autoceļu tīkla būvniecības objektos veiktās kvalitātes pārbaudes un testi, parāda, ka būvdarbu kvalitāte gadu no gada uzlabojas, tomēr atsevišķas neatbilstības tiek konstatētas. Ceļu laboratorija 2019. gadā kopumā ir ņēmusi 2876 paraugus un veikusi 11 002 testu, veicot mērījumus uz 6 780 km valsts autoceļu.

“Kvalitātes pārbaudes rāda ka esam uz pareizā ceļa un būvniekos nostiprinās pārliecība, ka nekvalitatīvi strādāt nav izdevīgi. To ir sapratuši arī materiālu ražotāji. 2019. gada sezonā ceļu būvdarbos izmantoto minerālmateriālu pārbaudes liecina par ievērojamu uzlabojumu no karjeriem piegādāto materiālu kvalitātei,” stāsta LVC būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. “Savukārt LVC ceļu laboratorijas grunts penetrācijas radara iespējas ļauj labāk novērtēt izbūvētā asfaltbetona seguma kvalitāti. Tas ļauj gan pasūtītāja gala pārbaudēs precīzi noteikt vai un kur ir kvalitātes svārstības, gan arī dod informāciju izpildītājiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem darbu veikšanas tehnoloģijā,” uzsver G. Alberiņš.

Šobrīd ir novērtēti 53 objekti, kuros 2019. gadā pabeigti darbi. Septiņos objektos piemērots cenu samazinājums kopumā 15 881 eiro apmērā, kā arī piemēroti 32 līgumsodi kopumā par 47 651 eiro.

Būvdarbu kvalitātes garantijas termiņš pagarināts diviem līgumiem dēļ nepietiekama asfaltbetona sablīvējuma: Ventas tilta atjaunošana (P123) un autoceļš Jelgava – Iecava (P93) (3.27 – 8.94 km). Būvniekiem būs jāveic pārbūve autoceļa Augšlīgatne – Skrīveri (P32) posmā 61.27 – 71.27 km, apmēram 660 joslas kilometros, saistībā ar neatbilstoša poru satura asfaltbetonu dilumkārtā.

Būvnieki veica pārbūvi sekojošos 2018. gadā pabeigtajos objektos:

   Autoceļa Krāslava -Preiļi-Madona (P62) posmā no 44,15.-57,54. km. Būvnieks SIA YIT Infra Latvija

   Autoceļa Krāslava-Izvalta-Šķeltova-Aglona (V636) posmā no 0,567. -1,143. km. Būvnieks AS Panevežio keliai

   Autoceļa Pelēči-Aizkalne-Korsikova (V748) posmā no 7,5.-13,09 km. Būvnieks AS Panevežio keliai

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei