Objekti filtrēti pēc datums: marts 2020

Izplatīsim nozares labās vēstis

Labdien, LBS biedri un sadarbības partneri!

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) ikdienas darba ritms pašlaik mainījies – tāpat kā citur Latvijā un pasaulē, to ierobežo Covid-19 pandēmija. Tomēr turpinām strādāt attālināti, sniedzot jums aktuālo informāciju mājaslapā, sociālo mediju kontos, e-pastā un pa telefonu. Žurnāla Būvinženieris komanda turpina veidot profesionālo izdevumu ar svarīgu un noderīgu informāciju.

Kaut arī ārkārtas situācijā pulcēšanās ierobežojumu dēļ atcelts LBS XXXII kongress, atskaiti par biedrības darbību aizvadītajā gadā publicēsim mājaslapā un aprīļa žurnālā Būvinženieris. LBS-Konsultants mācības rīko attālināti vebināros.

Arī nozares uzņēmumu biroji strādā attālināti, tomēr būvlaukumos, materiālu noliktavās un būvniecības veikalos darbs nav apturēts. Lai iedvesmotu cits citu, aicinām dalīties ar labajām vēstīm par veiksmīgi paveiktiem projektu posmiem, atjautīgiem risinājumiem darba organizācijā, savstarpējās palīdzības piemēriem un noderīgiem ieteikumiem. Ziņas, attēlus un kontaktus informācijas papildināšanai sūtiet pa e-pastu buvinzenieris2016@gmail.com. Tās nodosim citiem nozares dalībniekiem LBS avotos.

Saglabāsim vēsu prātu, ievērosim oficiālo informāciju, neuzķersimies uz viltus ziņām un baumām. Rīkosimies atbildīgi un atbalstīsim cits citu. Katra pozitīvas pieredzes vēsts iedvesmos visus. Tā varam kopīgi pārlaist sarežģīto laiku un atjaunot aktīvu dzīves ritmu.

Informāciju meklējiet www.blbs.lv , https://twitter.com/LBS_lv, www.facebook.com/buvinzenierisLBS  un LBS profilā Instagram. Žurnāla Būvinženieris aprīļa numurs gaidāms mēneša vidū.

LBS valdes vārdā – priekšsēdētājs Mārtiņš Straume

Lasīt vairāk...

Atliek ūdens patēriņa skaitītāju dzīvokļos verificēšanu ārkārtējās situācijas laikā

Ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību un sekmēt nepieciešamo drošības pasākumu ievērošanu, uz Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku nebūs nepieciešams nodrošināt piekļuvi dzīvokļos esošajiem ūdens patēriņa skaitītājiem un citiem skaitītājiem (arī siltuma maksas sadalītājiem), kas nav komercskaitītāji, un veikt to nomaiņu vai atkārtoto vai pirmstermiņa verificēšanu. Par to 2020. gada 31. marta sēdē lēma Ministru kabinets.

Ārkārtējās situācijas laikā norādīto skaitītāju atkārtotās verificēšanas nodrošināšanas termiņš tiek pagarināts. Tas nozīmē, ka to skaitītāju, kuru atkārtoto verificēšanu būtu jāveic ārkārtējās situācijas laikā, tas jādara pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Tāpat, ja skaitītāja verificēšanas termiņš beidzas trīs mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām, tiek dots papildu laiks, proti, tik liels termiņa pagarinājums, lai kopējais laiks, kad ir iespējams veikt atkārtoto verificēšanu, ir trīs mēneši.

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumos Nr.524 „Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” noteikts, ka ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto verificēšanu var veikt trīs mēnešus pēc verificēšanas termiņa beigām, tad šajā gadījumā skatāms, kad beidzas šie trīs mēneši un šis periods arī attiecīgi pagarināms, lai, atskaitot ārkārtējās situācijas periodu, būtu laiks trīs mēneši.

Ārkārtējās situācijas laikā atliekamas arī skaitītāju (kas nav komercskaitītāji) dzīvokļos pārbaudes vai šādu skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos, kuros tie nav uzstādīti. Šos darbus varēs veikt pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Vēršam uzmanību, ka ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanas pienākums netiek atcelts, bet tiek atlikta tā veikšana!

Minētā kārtība attieksies kā uz pārņemtajām dzīvojamām mājām, tā arī uz mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši un tā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās izsludināšanas un būs attiecināma maksājamo daļu par pakalpojumiem aprēķināšanai jau par marta mēnesi, proti, sākot ar 2020.gada 12.martu, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija.

Būtiski, ka nosakot maksājamo daļu, tiks ņemti vērā šo neverificēto skaitītāju rādījumi, proti, uz kuriem attiecas pārejas noteikumi sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Attiecīgi uz šiem gadījumiem nav attiecināma ūdens patēriņa starpības sadales kārtība, kas paredz ūdens patēriņa starpību sadalīt starp atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem.

Vairāk ar apstiprinātajām izmaiņām Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” un Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumos Nr.524 „Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” varēs iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Lasīt vairāk...

Svarīga informācija daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem

Ministru kabinets 2020. gada 29. marta ārkārtas sēdē apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” nolūkā nodrošināt lielāku cilvēku fizisko distancēšanos un nosakot, ka personām ir jāievēro fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi kā publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās, tā arī koplietošanas telpās.

Svarīgi atcerēties, ka fiziskā distancēšanās un visu ierobežojumu strikta ievērošana var palīdzēt izvairīties no inficēšanas ar Covid-19 vīrusu un ierobežot vīrusa izplatību. Tāpēc ir svarīgi ievērot maksimālus piesardzības pasākumus arī tādās publiskās vietās kā koplietošanas telpas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

MK rīkojumā noteikts, ka jebkurā sabiedriskā vietā - iekštelpās, ārtelpās, kā arī koplietošanās telpās, t.i. gan kāpņu telpās u.c. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās, māju pagalmos un stāvlaukumos, personām jāievēro savstarpēja divu metru distance, kā arī visi epidemioloģiskās drošības pasākumi. MK rīkojumā noteikts, ka, neievērojot 2 metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās vietās var ne vairāk kā divas personas; personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā; vecāks un to nepilngadīgie bērni, ja tie nedzīvo vienā mājsaimniecībā; personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Atgādinām, ka dzīvojamās mājas koplietošanas telpas un ārtelpas ir kāpņu telpa, gaitenis, ratiņu telpa, pagrabs, bēniņi, pazemes autostāvvieta, lifts, pagalms, zaļā zona, bērnu rotaļu laukums, autostāvvieta un citas teritorijas, ko lieto visi mājas iedzīvotāji.

Aicinām māju iedzīvotājus:

  •    Bez nepieciešamības neapmeklēt koplietošanas zonas, bet, tās apmeklējot, ievērot savstarpējo 2 metru distanci. Piemēram, kāpņu telpās kaimiņiem, ejot pa kāpnēm, samainīties vietās, kur maksimāli iespējams ievērot 2 metru distanci;
  •    Atturēties no lifta izmantošanas. Tomēr, ja izmantojat liftu, reizē var braukt tikai vienas mājsaimniecības iedzīvotāji;
  •    Neapmeklēt bērnu rotaļu laukumus;
  •    Nerīkot savās mājsaimniecībās svinības un citus pasākumus, kuru dalībnieki nav jūsu mājsaimniecības iedzīvotāji;
  •    Ievērot personīgos epidemioloģiskās drošības pasākumus (mazgāt vai dezinficēt rokas pirms un pēc koplietošanas telpu apmeklējuma, šķaudot aizsegt muti ar vienreizlietojamu salveti utt.);
  •    Iespēju robežās neaizskart koplietošanas virsmas (kāpņu margas u.c.). Ja no tā nav iespējams izvairīties, pēc saskarsmes ar šādām virsmām (durvju rokturi, koda durvju, lifta pogas, gaismas slēdži u.c.) izmantojiet dezinfekcijas līdzekļus, salvetes un rūpīgi nomazgājiet rokas;
  •    Sasveicinoties ar kaimiņiem, neizmantot rokasspiedienu vai apskāvienus. Ir daudz citu paņēmienu, lai pasveicinātu savu kaimiņu.

Savukārt māju apsaimniekotājus, rūpējoties par māju iedzīvotāju drošību un veselību, aicinām:

  •    Nodrošināt regulāru un pastiprinātu dzīvojamās mājas sanitāro apkopi un koplietošanas telpu durvju rokturu, kāpņu margu, lifta pogu, gaismas slēdžu, kodu paneļu, pastkastīšu u.c. koplietošanas virsmu dezinfekcijas pasākumus;
  •    Informēt iedzīvotājus par veiktajiem drošības pasākumiem un to biežumu, izvietojot mājas iedzīvotājiem redzamā vietā sanitārās apkopes un dezinfekcijas pasākumu plānu;
  •    Iespēju robežās izvietot kāpņu telpās roku dezinfekcijas līdzekļus, vienreizlietojamās salvetes;
  •    Informēt mājas iedzīvotājus par nepieciešamajiem fiziskās distancēšanās pasākumiem;
  •    Aicināt mājas iedzīvotājus ievērot personīgos epidemioloģiskās drošības pasākumus, jo īpaši mazgāt vai dezinficēt rokas pirms un pēc koplietošanas telpu apmeklējuma, šķaudot aizsegt muti ar vienreizlietojamu salveti utt.;
  •    Veikt tikai pašus nepieciešamākos, ārkārtas remontdarbus, lai izvairītos no iespējamas vīrusa izplatīšanās starp mājsaimniecībām un remonta speciālistiem;
  •    Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā neveikt dzīvokļos esošo ūdens patēriņa skaitītāju un citu skaitītāju (arī siltuma maksas sadalītāji), kas nav komercskaitītāji, nomaiņu vai atkārtoto vai pirmstermiņa verificēšanu. Šos pasākumus varēs veikt pēc ārkārtējās situācijas beigām;
  •    Ārkārtējās situācijas laikā atlikt arī skaitītāju (kaas nav komercskaitītāji) dzīvokļos pārbaudes vai šādu skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos, kuros tie nav uzstādīti. Šos darbus varēs veikt pēc ārkārtējās situācijas beigām;
  •    Nerīkot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces klātienē un ievērot citus pulcēšanās ierobežojumus ārkārtējās situācijas laikā.

Aicinām ikvienu iedzīvotāju ievērot epidemiologu noteiktās rekomendācijas – fizisko distancēšanos - vismaz 2 m distanci no pārējiem cilvēkiem, izvairīšanos no sabiedrisko vietu apmeklējumiem, kur pulcējas liels cilvēku skaits, un praktizēt rūpīgu roku mazgāšanu. Tāpat aicinām ikvienu, kurš jūt saaukstēšanās simptomus, palikt mājās un sazināties ar savu ģimenes ārstu. Šie vienkāršie pasākumi palīdzēs mums visiem kopā būtiski ierobežot infekcijas izplatīšanos un novērst strauju saslimstības pieaugumu.

Tāpat aicinām ikkatru pārskatīt savus ikdienas paaradumus un atbildīgi izturēties ne tikai pret sevi, bet arī līdzcilvēkiem! Lai ierobežotu vīrusa Covid-19 izplatību sabiedrībā, ir svarīgs ikviena iedzīvotāja ieguldījums un atbildīga sadarbība.

Aktuālā informācija par vīrusa Covid-19 izplatību, kā arī cita praktiska informācija pieejama mājaslapā www.Covid19.gov.lv  un Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā www.spkc.gov.lv 

Lasīt vairāk...

Burtnieku novadā sāk atjaunot tiltu pār Salacu

Uz autoceļa Austrumi–Vecate–Rimeikas (V169) pie Vecates sākušies tilta pār Salacu (3,9. km) atjaunošanas būvdarbi. Jau šonedēļ satiksmi pār tiltu regulēs pa vienu joslu ar luksofora palīdzību un tilta pieejās ir noteikts ātruma ierobežojums 30 km/h.

Šonedēļ norit sagatavošanās darbi un sāks izbūvēt apbraucamo tiltu. Triju laidumu tilts pār Salacu tiks atjaunots, sākot no sijām. Būvdarbi paredz jaunas brauktuves pamata plāksnes betonēšanu, hidroizolācijas atjaunošanu un jauna asfalta seguma ieklāšanu. Atjaunos arī drošības barjeras un gājēju ietvi.

Būvdarbus veic SIA 8CBR par līgumcenu 347 tūkstoši eiro (ar PVN), un tie tiek finansēti no valsts budžeta. Tilts būvēts 1964. gadā.

Lasīt vairāk...

Samazinājusies satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28. martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15. līdz 28. februārim. Savukārt satiksmes intensitātes kritums salīdzinot pret 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam ir 19%.

Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87%, ir bijis uz Jelgavas šosejas posmā Eleja – Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm (sk. grafiku pielikumā).

Kā zināms, vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma valsts galveno autoceļu tīklā 2019. gadā bija pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā.

Visblīvākā satiksme 2019. gadā bija koncentrēta uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

Pērn vislielākais satiksmes intensitātes pieaugums – 23,9% - bija uz Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka–Ogre (P5). Par 16 % bija pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja – Lietuvas robeža (Rucava) (A11).

Kā zināms 13. martā Latvijā ir ieviests ārkārtas stāvoklis, lai mazinātu COVID-19 izplatību.

Lasīt vairāk...

Informācija par Elektrum klientu apkalpošanu

Neraugoties uz ārkārtējo situāciju valstī, Elektrum turpina strādāt, lai pilnvērtīgi nodrošinātu gaismu un siltumu jūsu mājās. Tomēr ir izmaiņas, kas skar Elektrum klientus, un šeit apkopota svarīgākā informāciju, kas jums varētu būt noderīga.

Kā krīzes laikā pieejams Elektrum klientu serviss?

Ārkārtējā situācija ietekmē arī mūsu klientu servisa darbu, un daļa AS “Latvenergo” darbinieku savus darba pienākumus šobrīd veic attālināti.

Aicinām dažādu jautājumu risināšanai izmantot klientu pašapkalpošanās portālu elektrum.lv un mūsu mobilo lietotni. Portālā varat paveikt visas nepieciešamās darbības saistībā ar elektroenerģijas un dabasgāzes pakalpojumiem, kā arī atrast atbildes uz jūs interesējošiem jautājumiem sadaļā Biežāk uzdotie jautājumi. Tāpat portālā saziņai pieejams arī tiešsaistes čats, kurā uz jūsu jautājumiem tiešsaistē atbild mūsu klientu apkalpošanas speciālisti, palīdzot rast atbildes un ērti lietot portālu.

Informācijai:

  • Saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī Elektrum klientu apkalpošanas centri ir slēgti.
  • Katru dienu no 8.00 līdz 20.00 ir pieejams klientu serviss pa tālruni 8400.
  • Darba dienās atbildēsim uz jūsu jautājumiem e-pastā: klientu.serviss@elektrum.lv.

Kur norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem?

Aicinām turpmāk izmantot portālu elektrum.lv, kur jūs varat norēķināties par elektrību un gāzi, kā arī nokārtot citus ar Elektrum sniegtajiem pakalpojumiem saistītos jautājumus.

Tāpat portālā jūs varat palīdzēt saviem tuviniekiem veikt maksājumus par Elektrum pakalpojumiem, ja līdz šim viņi to darīja klātienes kanālos: https://www.elektrum.lv/lv/majai/par-mums/jaunumi/ka-palidzet-tuviniekiem-norekinaties-elektrum-lv)

Ja līdz šim norēķinus veicāt bankā, pasta nodaļā vai lielveikalā, aicinām pārliecināties, vai šīs iestādes joprojām ir atvērtas un vai nav mainīti to darba laiki.

Ja jums nav pieejams dators, aicinām izmantot Elektrum mobilo lietotni https://www.elektrum.lv/lv/majai/pakalpojumi/elektrum-mobila-lietotne/, kur varēsiet nodot skaitītāju rādītājus un samaksāt rēķinus.

Kā rīkoties, ja radušās problēmas ar rēķinu apmaksu?

Ja jums ir radušās problēmas ar norēķiniem, aicinām nekavējoties sazināties ar mums, zvanot klientu servisam pa tālruni 8400 vai rakstot e-pastu uz klientu.serviss@elektrum.lv. Katrai klienta situācijai meklēsim individuālu risinājumu.

Ņemot vērā ārkārtējo situāciju un tās iespējamo ietekmi uz klientiem, pašlaik un līdz ārkārtējās situācijas beigām Elektrum nodrošinās elektroenerģijas piegādi, neatslēdzot elektroapgādi kavētu maksājumu dēļ.

Ja saistībā ar mūsu produktiem un pakalpojumiem jums ir radušies jautājumi, aicinām izmantot jums ērtākos attālinātās saziņas veidus:

  • portālu elektrum.lv,
  • Elektrum mobilo lietotni,
  • klientu servisu pa tālruni 8400.
Lasīt vairāk...

VNĪ veic pastiprinātu uzkopšanu intensīva darba režīma ēkās

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šobrīd nodrošina pastiprinātu uzkopšanu vairāk nekā 10 objektos, kur, ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī, strādā intensīvā režīmā klātienē. To vidū – Valsts policija, Veselības, Ārlietu un Finanšu ministrijas, VID, robežkontroles punkti un citas valsts iestādes. Ievērojot piesardzības pasākumus, uzsākti arī pavasara uzkopšanas darbi VNĪ pārvaldītajās ēkās, kurās esošo iestāžu darbinieki šobrīd strādā attālināti, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Lai arī aptuveni 95% VNĪ darbinieku savus tiešo darba pienākumus pārsvarā veic attālināti, taču VNĪ tehniskā servisa darbinieki un uzkopšanas personāls darbu ikdienā turpina, ievērojot SPKC norādes. Pastiprinātāka uzkopšana, tai skaitā durvju rokturu, galda virsmu dezinfekcija un dezinfekcijas līdzekļu piegāde tiek veikta tajās VNĪ pārvaldītajās ēkās, kur darbiniekiem jāturpina darbs arī ārkārtas situācijā. Atsevišķos objektos pat vajadzības gadījumā esam palielinājuši uzkopšanas personāla skaitu, pārliekot no tiem objektiem, kuri ir slēgti”, norāda Griškevičs.

Vadoties pēc ārkārtas situācijas nepieciešamības un klientu pieprasījuma, esam mainījuši uzkopšanas regularitāti vai apjomu, pielāgojoties klientu darba režīmam. “Lai maksimāli nodrošinātu sociālo izolāciju un samazinātu riskus, tehniskie darbi tiek veikti maiņās. Uzkopšanas darbi lielākajā daļā objektu notiek agrās rīta vai vakara stundās, kad ēkas darbinieki vairs savās darba vietās neatrodas, līdz ar to fizisks kontakts cilvēkam ar cilvēku faktiski nenotiek. Darbi notiek stingri ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus. Gadījumos, kad saņemam informāciju, ka ēkā ir bijis ar vīrusu inficēts cilvēks, Covid-19 kontaktpersona vai cilvēks bijis darbā pēc atgriešanās no ārzemēm, veicam pastiprinātu dezinfekciju vietās, kur bijis konkrētais cilvēks, identificējot viņa pārvietošanās ceļu videonovērošanas kamerās. Visas darbības saskaņojam ar SPKC un stingri vadāmies pēc viņu norādēm. Bet šie gadījumi bija pirmajās divās nedēļās un to nebija daudz – zināmi vien divi. Šobrīd cilvēki ir kļuvuši daudz atbildīgāki un disciplinētāki. VNĪ klienti ir saprotoši un arī paši ātri pielāgojas, sadarbojas un ievēro. Vēlamies arī pateikt īpašu paldies mūsu sadarbības partneriem – visiem uzņēmumiem, kas nodrošina uzkopšanu VNĪ objektos šajos apstākļos un ir spējuši pielāgoties prasībām”, skaidro Griškevičs.

Laikā, kad vairums cilvēku strādā no mājām, VNĪ savos pārvaldībā esošajos īpašumos veic darbus, kurus var veikt svaigā gaisā, bez kontakta ar cilvēkiem. Daudzos VNĪ pārvaldītajos objektos, izmantojam iespēju, ka telpas ir atbrīvotas un veicam darbus, kurus ierastos apstākļos apgrūtinoši realizēt, piemēram, nomainīt logus. Uzsākti arī pavasara tīrīšanas darbi un teritoriju labiekārtošana – logu mazgāšana, teritoriju un apstādījumu sakopšana, tai skaitā stādu un koku stādīšana un degradējošu būvju demontāža. Atsevišķi objekti, piemēram, muzeji, izklaides pasākumiem iznomātās telpas, viesnīcas un hosteļi šobrīd ir pilnībā slēgti, bet arī šajos objektos turpinām veikt teritorijas uzkopšanu un telpu uzkopšanu ierastā režīmā. Izmantojot situāciju, kad daudzās ēkās nav cilvēku, notiek tādi darbi kā bēniņu un pagrabu iztīrīšana. Šobrīd arī izvērtējam, kur varam ietaupīt, piemēram, pārskatot atkritumu izvešanas regularitāti, apkures nepieciešamību ēkās, kurās vairums darbinieku šobrīd strādā attālināti un ēkas ir tukšas.

Vienlaikus VNĪ turpina novērst neatliekamās situācijas objektos – sekmīgi darbojas 24/7 klientu atbalsts – lai iesniegtu nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pieteikumu, aicinām zvanīt uz bezmaksas tālruni 80002000 vai rakstīt ziņu e-pastā uz atbalsts@vni.lv. Dokumentus iespējams iesniegt elektroniski vai izmantojot pasta pakalpojumus. Uzņēmuma jaunumi un aktuālā informācija par pakalpojumu pieejamību pieejama mājas lapā www.vni.lv.

VNĪ aicinājis savus klientus ievērot valdības rīkojumu, būt atbildīgiem un maksimāli iespēju robežās strādāt attālināti, sekojot valdības, Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas norādēm. Kapitālsabiedrība ar klientiem šobrīd strādā ar individuālu pieeju saskaņā ar katra objekta un klienta specifiskajām prasībām. Lielākā daļa VNĪ darbinieku savus tiešo darba pienākumus veic attālināti, ar nomniekiem sazinoties pa tālruni, kā arī skaņojot projektu un būvniecības ieceres elektroniski, tai skaitā izmantojot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas – Microsoft “Teams”, “Skype for business” un citas.

“Esam vairākus soļus priekšā vairumam iestāžu digitalizācijas jomā un spējam visu uzņēmuma biroja darbu veiksmīgi organizēt attālināti un nepārtrauktā režīmā. Labprāt dalāmies ar savu pieredzi ar citām valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām.” norāda Griškevičs.

Darbs īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus, turpinās arī būvniecības stadijā esošajos objektos. Šobrīd risinām ārkārtas situācijas radītās iespējamās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā. Aktuālā būvniecības norises situācija VNĪ objektos tiek operatīvi uzraudzīta. “Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē var radīt izmaiņas arī plānoto projektu termiņos. Pagaidām turpinām darbu un sekojam līdzi situācijai,” pauž Griškevičs. Sapulces ar projektētājiem, partneriem un būvniekiem tiek organizētas attālināti. Savukārt, lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību un vienlaikus nodrošinātu drošu darba vidi, būvlaukumos tiek veikti darbinieku informējoši pasākumi, ievērotas higiēnas un dezinfekcijas prasības.

Lasīt vairāk...

“Interspiro Production” jaunās ražotnes pamatos iemūrē laika kapsulu

Otrdien, šī gada 24. martā, elpošanas un drošības ekipējuma ražotāja – Liepājas SEZ kapitālsabiedrības SIA “Interspiro Production” jaunās ražotnes pamatos, vietā, kur būs galvenā ieeja rūpnīcā, iemūrēja laika kapsulu, kas šoreiz bija uzņēmumā ražots gaisa cilindrs ar šī laika liecībām, aģentūru LETA informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Viņa stāstīja, ka šā gada februārī uzņēmums uzsāka ražošanas un noliktavas ēkas būvniecību Ģenerāļa Baloža ielā 20/22, Liepājā, iepretim Karostas vēsturiskajam ūdenstornim, un aizņem 1,5 hektāru lielu zemesgabalu. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada novembrī. Būvdarbu izmaksas plānotas aptuveni 3 miljonu eiro apmērā, bet galvenais būvuzņēmējs ir SIA “MP Būvserviss”.

LSEZ SIA “Interspiro Production” ir daļa no starptautiskās uzņēmumu grupas “Ocenco” un savu darbību Liepājā uzsāka 2008.gadā Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā. Uzņēmums ražo elpošanas aprīkojuma komplektus, ko izmanto militārās organizācijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, rūpnīcas, kurās ir bīstama ražošanas vide, jūras un niršanas uzņēmumi visā pasaulē un pašlaik nodarbina 95 cilvēkus, stāstīja Ratniece-Kadeģe.

Kā uzsver LSEZ SIA “Interspiro Production” ražotnes vadītājs Sandris Gusts, uzņēmumam attīstoties, esošajās telpās kļuvis par šauru, turklāt telpu izkārtojums ir dažādos stāvos, kas apgrūtina ikdienas darba organizāciju un loģistiku. Doma par savu ražošanas telpu būvniecību radusies pirms aptuveni četriem gadiem, bet galīgo lēmumu uzņēmuma īpašnieki pieņēma pagājušā gada vasarā.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) atzinīgi novērtēja to, ka uzņēmēji izvēlas Liepājas biznesa vidi, uzņēmējdarbības attīstībai sagatavoto infrastruktūru, jo būvē savas rūpnīcas Liepājā, tādējādi radot jaunas un modernas darbavietas.

Vēl vienas jaunas rūpnīcas būvniecība Karostas Industriālā parka teritorijā, ko pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi sakārtoja pirms vairākiem gadiem, izbūvējot nepieciešamās inženierkomunikācijas, ir apliecinājums, ka investīcijas bijušas pārdomātas un vērstas uz ilgtermiņa attīstību.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš atzīst, ka Karostas Industriālais parks jau vairākus gadus nav tikai iecere, bet īstenība. Jau no pagājušā gada vasaras šeit strādā “Jensen Metal” jaunā rūpnīca, kas plāno paplašināties. Tagad pamati izbūvēti jaunajai “Interspiro Production” rūpnīcai, un tiek projektētas vēl citas. “Karostas Industriālais parks, pēc uzņēmēju atzinuma, ir piemērots ražošanas telpu izveidei, jo atrodas gan tiešā ostas tuvumā, gan ir viegli pieejams pa sauszemes autoceļiem,” sacīja Lapiņš.

“Interspiro Production” jaunās ražotnes galvenais būvuzņēmējs ir SIA “MP Būvserviss”, kura valdes loceklis Māris Plēpis atzīst, ka noslēgumam tuvojas pamatu izbūve un liešana, bet paralēli jau uzsākti inženierkomunikāciju izbūves darbi. Plānots, ka tuvāko divu nedēļu laikā uzsāks arī metāla konstrukciju montāžu, kas tiek izgatavotas turpat blakus uzņēmumā “RK Metāls”. Tas viešot pārliecību, ka nekam nevajadzētu kavēties arī valstī esošās ārkārtējās situācijas dēļ, piebilda Plēpis.

Kā liecina “Firmas.lv” informācija, pērn uzņēmuma apgrozījums bija 2 022 405 eiro, kas, salīdzinot ar 2018. gadu palielinājies par 9%. Pērn uzņēmums nopelnījis 91 701 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2018.gadā.

Uzņēmums pieder Zviedrijas kompānijai “Interspiro Aktiebolag”.

Avots: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/liepajas-sez-kapitalsabiedribas-sia-interspiro-production-jaunas-razotnes-pamatos-iemure-laika-kapsu/

Lasīt vairāk...

Liepājas ostā paplašinās noliktavu saimniecību

Divas kapitālsabiedrības Liepājas ostā iecerējušas būvēt jaunas noliktavas. Par to šonedēļ lemts Liepājas SEZ valdē.

Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe pavēstīja, ka uzņēmums “Duna” noliktavu būvēs Atslēdznieku ielā 33a. Plānotās projekta izmaksas 1,145 milj. eiro.

Savukārt stividorkompānija “BaltEx Bulk” noliktavu iecerējis celt pie ostas 30. piestātnes, šim mērķim apvienojot zemesgabalu Pulvera ielā 11 ar zemesgabalu Pulvera ielā 11a.

  1. gadā “BaltEx Bulk” jau uzbūvēja vienu no trim plānotajām noliktavām 1800 kvadrātmetru platībā, informēja L. Ratniece-Kadeģe.

SEZ valde arī lēmusi slēgt zemes nomas un apbūves tiesību rezervēšanas līgumu ar uzņēmumu “Transit Service” par infrastruktūras izbūvi tehnisko peldlīdzekļu novietošanai Brīvostas ielā 2f.

Avots: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/osta-paplasinas-noliktavu-saimniecibu/

Lasīt vairāk...

Uzņēmumi varēs pretendēt uz dīkstāves pabalstu un nodokļu brīvdienām

Ministru kabineta 26. marta sēdē apstiprināti kritēriji un atbalsta saņemšanas kārtība, kādā jebkuras nozares Covid-19 krīzes skarts uzņēmums var kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem.

Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

  •    kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem;
  •    kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
  •    uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 euro;
  •    uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 euro;
  •    ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 euro.

Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens uzsver: “Valdība ciešā un regulārā sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām pastāvīgi seko situācijas attīstībai pasaulē sakarā ar Covid-19 izplatību un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, mūsu uzņēmējiem. Ir skaidrs, ka vairāk vai mazāk, bet vīrusa ierobežojošo pasākumu dēļ negatīvu ietekmi jūt gandrīz ikviens uzņēmums. Uzņēmumiem jau ir pieejamas valsts garantijas un aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem. Šodienas valdības pieņemtais lēmums palīdzēs noturēt darbiniekus gan tiem uzņēmumiem, kuru darbība faktiski ir apstājusies, gan tiem, kuriem krities apgrozījums Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmē. Šobrīd Ekonomikas ministrijas dienas kārtībā ir atbalsta programma eksportējošiem uzņēmumiem, kuriem veidojam mehānismu eksporta risku mazināšanai”.

Dīkstāves pabalstu izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši uzņēmuma norādītajam dīkstāves periodam.

Dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts darbiniekam 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (EDS) līdz 2020. gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam. Uzņēmumam iesniegumā jānorāda:

  •    krīzes skartā darba devēja nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;
  •    dīkstāves periodu;
  •    pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;
  •    informāciju par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dīkstāves periodu un kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā);
  •    apliecinājumu, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā, un Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē par to iesnieguma iesniedzēju. Darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē krīzes skartais darba devējs.

Detalizēti ar valdības aptirinātajiem MK noteikumiem “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem uzņēmumiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” varēs iepazīties tuvākajā laikā Ministru kabineta tīmekļa vietnē www.mk.gov.lv

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei