Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2020

Eiropas transporta ministri uzsver koordinētas rīcības nozīmīgumu

Trešdien, 29. aprīlī, satiksmes ministrs Tālis Linkaits piedalījās Eiropas Savienības Transporta ministru video formāta padomē. ES dalībvalstīm ir svarīgi vienoties par koordinētu rīcību ierobežojumu mazināšanai transporta jomā.

Eiropas Komisija martā publicēja “Zaļo joslu” vadlīnijas galvenajiem kravu koridoriem, lai neapstātos preču aprite starp dalībvalstīm. Tas ir būtiski ES vienotā iekšējā tirgus saglabāšanā, nodrošinot, ka pandēmijas laikā turpinās visu kravu, tajā skaitā pirmās nepieciešamības medicīnas preču piegādes uz Eiropas valstīm. Tomēr vēl aizvien atsevišķu dalībvalstu pieeja rada sarežģījumus, piemēram, pārvadātājiem nodrošināt ekipāžas darbinieku nomaiņu, jo citu valstu robežu šķērsošana ir liegta. T. Linkaits padomes laikā atgādināja arī, ka joprojām netiek ņemti vērā dalībvalstu iebildumi topošajā Mobilitātes pakotnes I regulējumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsvēra, ka “dalībvalstu kopīgi koordinēti pasākumi palīdzētu atvieglot krīzes negatīvo ietekmi transporta sektorā. Taču katra valsts varēs mazināt ierobežojumus tik, cik to atļaus Covid-19 uzliesmojums konkrētajā teritorijā. Tāpēc ir nozīmīgi sadarboties ar veselības jomas pārstāvjiem, kas var dot ticamas prognozes iespējamai pandēmijas attīstībai.”

Maija vidū Eiropas Komisija pieņems vadlīnijas, kā pakāpeniski samazināt Covid-19 uzliesmojuma laikā ieviestos ierobežojumus, ņemot vērā katra transporta veida specifiku, ministru padomē informēja transporta komisāre Adina Valeana. Starptautisko pasažieru autobusu pārvadājumu atsākšanai svarīga ir koordinēta robežkontroles procedūru atvieglošana un vienošanās par nosacījumiem, vienlaikus nodrošinot nepieciešamos piesardzības pasākumus.

Tāpat, runājot par aviācijas sektoru un avio pārvadājumu atsākšanu, ministru padomē tika uzsvērta nepieciešamība pēc vienotiem nosacījumiem un prasībām, kas būs jāievēro pārvadātājiem. Linkaits kopā ar vairāku citu valstu transporta ministriem aicināja Eiropas Komisiju steidzami nākt klajā ar grozījumiem regulā par aviācijas pasažieru tiesībām, ļaujot aviokompānijām izsniegt vaučerus par atceltajiem lidojumiem.

Lasīt vairāk...

Aicina pieteikties jaunā centralizētā prokuratūras nama apsaimniekošanai

Tuvojoties būvniecības noslēgumam, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina iepirkumu topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā apsaimniekošanai uz 3 gadiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Centralizētajā prokuratūras namā jau drīzumā darbu uzsāks desmit Latvijas Republikas prokuratūras struktūrvienības, kas līdz šim atradušās 5 dažādās Rīgas vietās ar kopumā ap 230 darbiniekiem. “Izmantojot BIM tehnoloģijas, esam paaugstinājuši būvprojekta kvalitāti, savlaicīgi identificējot vairāk nekā 200 problēmvietas, kas ļāva īstenot būvdarbus bez pārtraukumiem, būvdarbu gaitā laikus novēršot nepilnības, kas valstij izmaksātu vismaz 140 000 eiro. Šobrīd, aktualizējot modeļus atbilstoši būvprojekta izmaiņām un informācijai no būvlaukuma, izstrādājam digitālo dvīni ar vērtīgu informāciju par ēku un tās sistēmām, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku būves pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Vēsturiskās ēkas pārbūvē īstenoti arī energoefektivitātes risinājumi, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkai samazināsies uz pusi, līdz ar to kopumā atjaunotā būve būs labs paraugs efektīvai pārvaldīšanai, iestāžu centralizācijai un līdzekļu taupīšanai ilgtermiņā,” atklāj R. Griškevičs.

Atbilstoši iepirkumam piegādātāja uzdevums būs nodrošināt visu inženierkomunikāciju, tai skaitā vadības automatizācijas, elektroapgādes, ventilācijas, klimata, siltumapgādes un ugunsdrošības sistēmu un citu iekārtu apkalpošanu, nodrošinot to nepārtrauktu darbību un atrašanos ekspluatācijas kārtībā. Interesenti aicināti iegūt vairāk informācijas un pieteikties iepirkumam līdz 2. jūnijam šeit: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/35711.

Kādreizējās policijas ēkas pārbūve prokuratūras vajadzībām Aspazijas bulvārī šobrīd atrodas būvniecības noslēguma stadijā - pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana un izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. “Pateicoties konstruktīvai sadarbībai ar būvnieku SIA “Abora” un BIM tehnoloģiju izmantošanai, un neskatoties uz COVID-19 pandēmijas izraisītajām grūtībām, esam tuvu projekta noslēgumam. Pie optimistiskākā scenārija ēku nodosim ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā,” atklāj R. Griškevičs.

"Ir liels gandarījums par lielo darbu, kas ieguldīts ēkas Aspazijas bulvārī 7 renovācijā. No pamestas, nolaistas ēkas tā ir pārvērsta moderni iekārtotā, funkcionālā ēkā, tajā pat laikā saglabājot ēkas vēsturisko izskatu. Ēkas nodošana ekspluatācijā dos iespēju 230 prokuroriem un prokuratūras personālam, kuri šobrīd strādā piecās dažādās ēkās, veikt savus darba pienākumus vienā ēkā, tādejādi ekonomējot budžeta līdzekļus. Liela nozīme, protams, ir tam apstāklim, ka daudzi prokurori beidzot varēs strādāt labiekārtotos kabinetos, atšķirībā no tiem darba apstākļiem, kādi tiem ir šobrīd - sliktā stāvoklī esošajā ēkā Dzirnavu ielā 113. Milzīga pateicība gan VNĪ, gan celtniekiem par paveikto darbu, " norāda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

VNĪ turpina nodrošināt darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Aktuālā būvniecības norises situācija VNĪ objektos tiek operatīvi uzraudzīta atbilstoši valdības rīkojumiem saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem. Darbi notiek ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs. Sapulces ar būvniecībā iesaistītajām pusēm notiek attālināti, savukārt būvlaukumos tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociālā distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole. Šobrīd Okupācijas muzejā paveikti vairāk nekā puse darbu, uzsākti darbi izstāžu zāles “Arsenāls” fasādes atjaunošanai, kā arī Dailes teātra ēkas energoefektivitātes projektā. Drīzumā tiks pabeigti darbi prezidenta rezidencē Jūrmalā. Tāpat VNĪ turpina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu.

VNĪ pērn Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Lasīt vairāk...

Plāno piešķirt papildu finansējumu ēku energoefektivitātei

Ēku energoefektivitātes finansēšana var kļūt par efektīvu instrumentu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai, palīdzot uzņēmējiem un tautsaimniecībai pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekas un vienlaikus atbalstot iedzīvotājus dzīvojamā fonda sakārtošanā un apkures izdevumu mazināšanā, paziņojumā medijiem vēsta Ekonomikas ministrija (EM).

Tādēļ, lai sekmētu iespējami ātrāku Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanu un Latvijas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, EM piedāvās Ministru kabinetam lemt par 75 milj. EUR papildu finansējuma piešķiršanu ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Papildu finansējuma novirzīšana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātei ļautu īstenot Attīstības finanšu institūcijā Altum 2019.gadā iesniegtos augstas gatavības projektus, kuriem nepietika ES struktūrfondu finansējuma. Vienlaikus papildu finansējums ļautu pieņemt papildu projektus 2020.gadā. Tas novērstu būvdarbu pārrāvums pēc ES struktūrfondu 2016.–2020.gada plānošanas perioda beigām, kā arī netiktu apturēta būvniecības uzņēmumu darbība, neļaujot kvalificētam darbaspēkam aizplūst uz citām ES valstīm.

“Daudzdzīvokļu māju renovācija ir efektīvs atbalsta mehānisms ātrai Covid-19 seku mazināšanai, jo ļaus risināt vairākas problēmas vienlaikus: Latvijas ekonomikā un būvniecības nozarē ieplūdīs vismaz 150 miljoni eiro, kas radīs jaunas darbavietas, 67% no māju renovācijā ieguldītās naudas paliek Latvijas ekonomikā. Investīcijas mājokļu siltināšanā ir arī nozīmīgs atbalsta avots Latvijas būvmateriālu ražotājiem. Papildus, samazinot dabasgāzes patēriņu siltumapgādē, tiek uzlabota Latvijas tirdzniecības bilance,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Māju renovācijas programma ir īpaši nozīmīga arī tādēļ, ka tā sekmēs ekonomisko aktivitāti reģionos, jo līdz šim visaktīvāk projekti mājokļu atjaunošanai ir iesniegti no Latvijas reģioniem. Līdz šim pabeigtie projekti rāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu – ja pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā, kas ir nozīmīgs ietaupījums arī mājokļu izmaksām mājsaimniecību budžetā.

Kā nepieļaut kļūdas mājas atjaunošanas procesā, lasiet žurnāla Būvinženieris aprīļa izdevumā Nr.73. Abonē buvinzenieris2016@gmail.com, pērc ‘’Preses servisa’’ tirdzniecības vietās.

Attēls no Būvinženiera arhīva.

Lasīt vairāk...

Rīga gatava aktīvi piedalīties ekonomikas sildīšanā

Ņemot vērā publiskajā telpā sniegto informāciju par plānoto Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdali tautsaimniecībai nozīmīgiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi, Rīgas pašvaldība ir apkopojusi informāciju par projektiem, kuru īstenošanu var sākt nekavējoties jau 2020.gadā. Kopumā nepieciešamo investīciju apjoms, ar kuru palīdzību Rīga var piedalīties ekonomikas sildīšanā tuvākajā laikā, ir aptuveni 337 miljoni eiro, vēsta Rīgas dome Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Investīcijas nepieciešamas klimata pārmaiņu mazināšanai, energoefektivitātei un mobilitātei – aptuveni 241 miljons eiro. Tas ietver pirmsskolas izglītības iestāžu energoefektivitāti, Austrumu maģistrāles posmu no Vietalvas ielas līdz Ieriķu ielai, atsevišķus veloinfrastruktūras projektus, piemēram, veloceļš Centrs – Ziepniekkalns. Investīcijas nepieciešamas arī pilsētvidei 96 miljonu eiro apmērā, kas vienlaikus nodrošina jaunu darba vietu izveidi un kultūras un izglītības pakalpojumu pieejamību, piemēram, Sarkandaugavas kultūras un dabas mantojuma revitalizācija - Aldara parka pārbūve un Mūkusalas ielas krasta promenādes izbūve, kas būs svarīgs ieguldījums pilsētvides kvalitātes uzlabošanā gan visas pilsētas, gan apkaimes mērogā.

Rīgas pašvaldība iepriekšējos gados, atbilstoši plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, nodrošināja tehniskās dokumentācijas izstrādi. Līdz ar to, ja pašvaldībai tiktu piešķirts finansējums, jau tuvāko mēnešu laikā var sākt būvniecību vairākos nozīmīgos objektos, kas ātrāk mazinātu Covid-19 izraisītās krīzes sociālekonomiskās sekas un vienlaikus nodrošinātu pašvaldības infrastruktūras sakārtošanu.

Ekonomikas stimulēšanai būs liela nozīme arī ziemā un 2021.gada pavasarī, tādēļ investīcijas ir nepieciešamas lielākiem projektiem transporta infrastruktūras jomā. Pašvaldība aktualizē jautājumu par finansējuma piešķiršanu ar ''Rail Baltica'' saistītās infrastruktūras būvprojektu izstrādei un objektu būvniecībai. Patlaban notiek aktīvs ''Rail Baltica'' lokālplānojuma izstrādes process, kura gaitā ir noteiktas papildu darbības, kas neiekļaujas ''Rail Baltica'' projektā un finansējumā, bet vienlaikus ir funkcionāli saistītas ar ''Rail Baltica'' projekta pilnvērtīga attīstības scenārija izpildi un funkcionēšanu pilsētā. Šie objekti jābūvē vienlaikus ar ''Rail Baltica'' pamattrasi, tāpēc būvprojektu izstrāde ir jāsāk jau tuvākajā laikā.

Lasīt vairāk...

Rīgā šogad atjaunos 89 kultūrvēsturiskā būvmantojuma ēkas

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija 24. aprīļa sēdē apstiprināja konkursa* rezultātus, sadalot Rīgas domes līdzfinansējumu 1 400 000 miljonu apmērā 89 kultūrvēsturiskā būvmantojuma ēku atjaunošanai.

Konkursā pavisam tika saņemts 101 projekta pieteikums, kopsummā pieprasot pašvaldības līdzfinansējumu 1 680 148,77 eiro apmērā. No tiem 87 projekti tika pieteikti „Lielajai programmai”, kas domāta plašākiem restaurācijas darbiem. Savukārt „Mazajā programmā”, kas paredz atsevišķu detaļu atjaunošanu, tika iesniegti 14 projekti.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija nolēma, ka pašvaldības līdzfinansējums 43 025,13 eiro apmērā ir rezervēts 10 „Mazās programmas” projektiem, kuros iecerēta namu atsevišķu detaļu, piemēram, durvju, balkonu, vēsturisko elementu u.c. atjaunošana.

Piemēram, ēkai Friča Brīvzemnieka ielā 7, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, šogad ar pašvaldības līdzfinansējumu restaurēs vēsturiskās durvis un jumta daļu. Atbilstoši vēsturiskajam paraugam durvju analogu izgatavošanu un uzstādīšanu īstenos namam Kuģu ielā 11, kas arī ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Šogad vēsturiskos logus restaurēs vietējās nozīmes kultūras piemineklim – ēkai Dzirnavu ielas 70 ēkai, bet balkonus vietējās nozīmes kultūras pieminekļa namam Miera ielā 5.

„Lielajā programmā”, kas paredz līdzfinansēt namu fasāžu, jumtu un citu no publiskās ārtelpas redzamo daļu atjaunošanu, komisija šogad apstiprināja 79 projektus, kuru īstenošanai paredzēts 1 356 974,87 eiro liels līdzfinansējums.

Fasādes atjaunošanu šogad veiks valsts nozīmes kultūras pieminekļa ēkai Buļļu ielā 16, bet jumtu atjaunos daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Bruņinieku ielā 89. Vēsturisko koka ēkas fasādi restaurēs namam Saldus ielā 3, jumtu mainīs arī valsts nozīmes kultūras pieminekļa koka ēkai Slokas ielā 41A. Virknei daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunos fasādes. Tās ir ēkas Aleksandra Čaka ielā 44 un Aleksandra Čaka ielā 113, 11. novembra krastmalā 9, Bīskapa gātē 8, Artilērijas ielā 25 un Skolas ielā 14.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija konkursu līdzfinansējuma piešķiršanai kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai rīko jau piekto gadu pēc kārtas. Ja 2016. gadā namu īpašnieki ar pašvaldības līdzfinansējumu atjaunoja 20 ēkas, bet astoņi īpašnieki restaurēja kādu no ēkas detaļām, tad pagājušajā gadā ar pašvaldības līdzfinansējumu tika atjaunotas 75 kultūrvēsturiskā būvmantojuma ēkas.

Konkursā namīpašniekiem ir iespēja pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem 50 % apmērā, bet ne vairāk kā 20 000 eiro kultūras pieminekļa saglabāšanai, kā arī ne vairāk kā 5000 eiro ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai. Pašvaldības līdzfinansējums namīpašniekam tiek piešķirts kompensācijas veidā tikai pēc konkursā pieteiktā projekta īstenošanas un visu projekta ieviešanas izmaksu veikšanas no īpašnieka puses.

Konkursa rezultāti ir publicēti mājas lapā: https://atjauno.riga.lv

*Konkurss „Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2020. gadā”

Lasīt vairāk...

Martā būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,1%

2020.gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būvmateriālu cenas pieauga par 0,5%, savukārt strādnieku darba samaksa, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,4%. Martā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu palielinājums ceļu būves materiālam – smilts, kā arī metāla konstrukcijām un sīkajiem metāla izstrādājumiem.

Salīdzinot ar 2019.gada martu, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,2%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 7,7%, būvmateriālu cenas – par 1,1%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,4%.

2020.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 4.ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,3%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās. 2020.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis pieauga par 2,5%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 7,9%, būvmateriālu cenas – par 1,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,0%.

2020.gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksa rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem. Papildus aprēķinos izmanto reģistrētās patēriņa cenas būvmateriāliem. Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2019.gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 90% no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 36% uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

Pārskatu par būvniecības resursu cenām par martu iesniedza 97,6% uzņēmumi, iesniegto datu skaits un to kvalitāte būtiski neatšķiras no iepriekšējiem periodiem. Martā kopējais būvniecības izmaksu indekss atbilst statistikas principiem un vispārīgajiem kvalitātes kritērijiem.

Plašāka informācija par būvniecības izmaksu indeksiem Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā "Ražotāju cenas – Metadati" (https://csb.us13.list-manage.com/track/click?u=d766c9a1350adc537efca0e7f&id=8e0ac12345&e=04964a9bb1)

Lasīt vairāk...

Enerģētikas sektoram svarīga loma ekonomikas atveseļošanā

Otrdien, 28.aprīlī notika Eiropas Savienības enerģētikas ministru videokonference, kuras laikā ministri pārrunāja Covid-19 pandēmijas ietekmi uz enerģētikas nozari, nozares gatavību un ieguldījumu ekonomikas atkopšanā. Latvijas viedokli sanāksmē pārstāvēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Runājot par situāciju enerģētikas sektorā un tā gatavību pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekas ministri atzina, ka enerģētikas sektors ir labi sagatavots un īstermiņa riski nepastāv. Tomēr vidējā termiņā būtisks izaicinājums ir darbinieku mobilitāte enerģētikas infrastruktūras apkopju nodrošināšanai. Vienlaikus visā ES tiek uzraudzīta situācija attiecībā uz patērētāju maksātspēju. Papildus tika izcelta kodoldrošības nozīme ne tikai Eiropas Savienības atomelektrostacijās, bet arī ārpus tās robežām.

Enerģētikas sektorā Latvija nav identificējusi šobrīd nepieciešamību pēc konkrētas papildus rīcības un nepieciešamību pēc specifiskiem atbalsta pasākumiem. Būtiski uzsvērt, ka elektroenerģijas sektorā ir pieejami dažādi risinājumi uzņēmējiem, lai šajā dīkstāves periodā samazinātu izmaksas par elektroenerģiju.

Tā piemēram, elektroenerģijas sadales sistēmas operators, atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, sniedz iespēju uzņēmējiem uz laiku vai pastāvīgi samazināt elektroenerģijas pieslēguma slodzi vai uz laiku pārtraukt elektroapgādi objektā, to 9 mēnešu laikā atjaunojot bez maksas. Tādējādi tiek sniegta iespēja efektīvi samazināt izmaksas par elektroenerģiju.

Papildus jānorāda, ka elektroenerģijas tirgotājs AS “Latvenergo”, kā valsts uzņēmums, ir pretimnākošs un sniedz iespēju saviem klientiem vienoties par elektroenerģijas rēķinu atliktajiem maksājumiem pēc individuāla grafika.

Ministri pārrunāja arī enerģētikas sektora iespējas stabilizēt ekonomisko situāciju un veicināt ekonomikas atkopšanos. Ministri atzina, ka ekonomikas atjaunošana būtu jābalsta uz iniciatīvā Zaļais kurss iezīmētajiem virzieniem, veicinot virzību uz klimatneitralitāti. Vienlaikus ministri uzsvēra, ka ekonomikā nepieciešamas strukturālas reformas.

Sanāksmes laikā Eiropas Komisija un ministri vienprātīgi atzina, ka ieguldījumi ēku energoefektivitātē varētu kļūt par nozīmīgu instrumentu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Eiropas Komisija uzsvēra, ka ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošana ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai sasniegtu ES zaļos mērķus un palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt pandēmijas radīto krīzi.

Latvija izcēla, ka ir svarīgi novirzīt papildu finansējumu tādiem pasākumiem, kas ne tikai veicinās ekonomikas atkopšanos, bet arī sniegs ieguvumus ekonomikai ilgtermiņā. Latvija atzīst, ka Eiropas Komisijas plānotā iniciatīva Renovācijas vilnis, kuras galvenais fokuss ir uz ēku renovācijas apjomu palielināšanu, būs labs instruments ekonomikas atkopšanās nodrošināšanai un vienlaikus ļaus risināt vairākas problēmas: veidosies jaunas lokālās darba vietas (pārsvarā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem), mazināsies atkarība no energoresursu importa, mazināsies enerģētiskās nabadzības problēma, paaugstināsies energoefektivitāte un mazināsies SEG emisijas.

Tāpat enerģētikas sektorā Latvijā un Baltijas valstīs tiek arī turpināts darbs pie energoapgādes infrastruktūras projektu attīstības elektroenerģijas un dabasgāzes sektoros, kas arī kalpos par labu instrumentu ekonomikas sildīšanai.

Sanāksmes noslēgumā Eiropas Komisija sniedza informāciju par esošo situāciju ar dalībvalstu Nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kā arī par Ilgtermiņa renovācijas stratēģijām. Joprojām nav iesniegti visu dalībvalstu Nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas liedz Eiropas Komisijai veikt plānu analīzi, kā arī veikt kvalitatīvu ietekmes izvērtējumu klimata mērķu paaugstināšanai. Kā ziņots, Latvija savu plānu iesniedza š.g. februārī.

Lasīt vairāk...

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pērn sarucis līdz 30,7%

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties un veidoja 30,7%, liecina "SSE Riga" profesora un biedrības "Business Against Shadow Economy" valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.

Saskaņā ar pētījumu, salīdzinājumā ar 2018.gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 34,1%, pērn tas ir samazinājies par 3,4 procentpunktiem, norāda ziņu aģentūras LETA biznesa portāls www.nozare.lv .

Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016.gadā, atklājot, ka 2015.gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%. Līdz ar to piecu gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājies par 9,3 procentpunktiem.

Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 1,2 procentpunktiem samazinājies aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā - 2018.gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 27% nodarbināto, kamēr 2018.gadā aplokšņu algu īpatsvars bija 28,2%.

Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 23%, bet 2018.gadā šis rādītājs bija 27,1%.

Tāpat samazinājusies darbinieku skaita neuzrādīšana, pērn veidojot 16% pretstatā 18,8% gadu iepriekš.

Neoficiālo maksājumu līmenis lai "nokārtotu lietas" jeb korupcija būvniecības nozarē pērn veidoja 12%. Arī šis rādītājs salīdzinājumā ar 2018.gadu ir samazinājies, jo gadu iepriekš korupcijas līmenis būvniecības nozarē bija 16,4%.

Avots: http://www.nozare.lv/business/top/7577095A-7BA8-476C-A5D4-4B024736B834/

Lasīt vairāk...

Apstiprināts AS “Latvenergo” obligāciju pamatprospekts

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome apstiprinājusi AS "Latvenergo" obligāciju pamatprospektu.

Pamatprospekta ietvaros tiek emitēti parāda vērtspapīri par kopējo vērtību 200 milj. eiro. Viena vērtspapīra nominālvērtība, konkrētās emisijas apjoms, cena, dzēšanas termiņi un vērtspapīru piedāvājuma nosacījumi tiks noteikti katras emisijas galīgajos noteikumos.

Programmas ietvaros paredzēts emitēt obligācijas ar dzēšanas termiņu līdz 10 gadiem.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei