Objekti filtrēti pēc datums: maijs 2020

Aprīlī būvniecības izmaksu līmenis samazinājās par 0,2 %

2020.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būvmateriālu cenas samazinājās par 1,0 %, savukārt strādnieku darba samaksa palielinājās par 1,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Aprīlī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu samazinājums ceļu būves materiāliem (lielākā ietekme smiltīm, asfaltbetonam un dolomīta šķembām), kā arī metāla konstrukcijām un sīkajiem metāla izstrādājumiem.

Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būvniecības izmaksas palielinājās par 1,9 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 7,7 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,5 %, bet būvmateriālu cenas pieauga par 0,2 %.

2020.gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem. Papildus aprēķinos izmanto reģistrētās patēriņa cenas būvmateriāliem.

Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2019. gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 90 % no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 36 % uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

Lasīt vairāk...

Rīgā varēs saņemt pašvaldības līdzfinansējumu atjaunošanai un energoefektivitātei

Piektdien, 29. maijā, Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas sēdē tika apstiprināti jauni saistošie noteikumi, kas paredz pašvaldības palīdzību bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanai Rīgas dzīvojamās mājās.

Saistošie noteikumi paredz kārtību, kādā pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu Rīgas administratīvajā teritorijā esošo dzīvojamo māju atjaunošanai, ja to tehniskais stāvoklis būs atzīts par bīstamu. Tāpat noteikumos ir atrunāts līdzfinansējums un tā apmērs ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Maksimālais pašvaldības līdzfinansējuma apjoms ir noteikts 50% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, turklāt bīstamības novēršanas būvdarbu veikšanai ne vairāk kā 30 000 eiro un līdz 5000 eiro attiecīgā būvprojekta izstrādei. Savukārt energoefektivitātes projektiem ne vairāk kā 50 000 eiro būvdarbu veikšanai un līdz 1000 eiro būvprojekta izstrādei.

Saistošie noteikumi radīs priekšnosacījumus, lai novērstu dzīvojamo māju degradāciju, kas ir bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai. Noteikumi arī veicinās 20. gadsimtā būvēto dzīvojamo māju pielāgošanu mūsdienu energoefektivitātes prasībām. Pašvaldības atbalsta programma būs noderīga arī tiem īpašniekiem, kuriem nav iespējas uzreiz finansēt visus nepieciešamos atjaunošanas darbus, tādējādi darbus būs iespējams realizēt pakāpeniski.

Noteikumi ir izstrādāti pamatojoties uz likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas deleģē pašvaldībai tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt kārtību, kādā tiek sniegta iepriekšminētā palīdzība. 20.gadsimtā būvēto dzīvojamo māju īpatsvars Rīgā ir ļoti liels un to atjaunošanai ir nepieciešama mērķtiecīgi vērsta pašvaldības programma, lai pildītu Būvniecības likumā noteiktās prasības. Sniedzot paredzēto atbalstu pašvaldībai būs iespēja veicināt dzīvojamā fonda pakāpenisku atjaunošanu, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sniedzot pienesumu klimata pārmaiņu veicinošu faktoru mazināšanā, kā arī energoresursu taupīšanā.

Programmas administrēšanu nodrošinās Rīgas domes Īpašuma departaments, savukārt lēmumus tās ietvaros pieņems Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija.

Saistošos noteikumus vēl ir jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Konkursu, lai saņemtu pašvaldības līdzfinansējumu dzīvojamo māju atjaunošanai, plānots izsludināt šī gada rudenī.

Lasīt vairāk...

Nākamgad plāno modernizēt Rīgas apgaismojumu

Piektdien, 29.maijā, Rīgas domes pagaidu administrācija sēdē apstiprināja Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” darba plānu 2020.gadam.

2018.gadā, lai piesaistītu papildus līdzekļus Rīgas apgaismojuma tīkla modernizācijai, aģentūra piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un SIA “Vides investīciju fonds” izsludinātajā Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātā konkursā “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām”. Tā rezultātā plānots nomainīt 2716 nātrija gaismekļus uz LED gaismekļiem, kas aprīkoti ar sensoriem un, izmantojot viedo apgaismojuma vadības sistēmu, nodrošinās apgaismojuma līmeņa regulēšanu atbilstoši gājēju un transporta plūsmas intensitātei.

Aizvadītajos astoņos gados ir gan nomainīti, gan no jauna uzstādīti 5,8 tūkstoši LED gaismekļu, kas ir 11,6 % no 50 tūkstošiem to kopskaita. Arī šogad aģentūra plāno turpināt veco gaismekļu nomaiņu un nomainīs 115 nātrija gaismekļus pret LED gaismekļiem Skolas ielā, Jēkaba laukumā un Tērbatas ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Matīsa ielai.

Tostarp, lai ievērojami operatīvāk un efektīvāk varētu sekot ielu apgaismojuma iedegšanas procesam, noteikt un lokalizēt nodzisumus un citus apgaismojuma līniju bojājumus, tiks turpināts 2012.gadā uzsāktais ielu apgaismojuma elektrosadales skapju modernizācijas process.

Tāpat šogad plānots īstenot ielu apgaismojuma projektēšanas un izbūves darbus Jaunciema gatvē, posmā no Jaunciema 10.šķērslīnijas līdz Juglas kanālam. Šī projekta realizēšanas rezultātā 7 km garā posmā tiks ierīkots apgaismojums un būs uzstādīti 210 LED gaismekļi.

Aģentūra uztur un remontē savā pārziņā esošos Rīgas ielu, laukumu, parku un citu publiskai lietošanai paredzēto objektu ārējās apgaismošanas tīklus, rūpējas par to kvalitatīvo rādītāju uzlabošanu, kā arī uztur darba kārtībā luksoforu objektus, tai skaitā regulējamās gājēju pārejas. 2020.gadā aģentūras pamatbudžetā ir plānoti 8,6 miljoni eiro.

Lasīt vairāk...

Pabeigti vērienīgie ūdensvada pievadu remontdarbi A.Čaka ielā

Šonedēļ SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis apjomīgos remontdarbus Aleksandra Čaka ielā, kuru laikā praktiski visas ielas garumā nomainīti ielas vada aizbīdņi, pievadi un hidranti.

Jau iepriekš nomainīti arī ūdensvada komunikāciju mezgli visos svarīgākajos Aleksandra Čaka ielas krustojumos. Paveikto darbu rezultātā ievērojami paaugstināsies ūdensapgādes drošība šīs ielas apkaimes iedzīvotājiem. Jāuzsver, ka īpaši svarīgi bija plānotos remontdarbus pabeigt pirms iecerētās Aleksandra Čaka ielas asfaltseguma nomaiņas.

Arī šogad SIA “Rīgas ūdens” turpinās aizbīdņu un hidrantu nomaiņas programmu, kas aizsākta jau 2014. gadā. Šogad plānots nomainīt 300 – 500 aizbīdņus un aptuveni tikpat hidrantu. Pagājušā gadā SIA “Rīgas ūdens” nomainījis 613 aizbīdņus, tostarp divus 1400 mm aizbīdņus – tik liela diametra aizbīdņus līdz šim nebija nācies mainīt. Kopumā SIA “Rīgas ūdens” saimniecībā ir 10 624 aizbīdņi (neskaitot pievadus), kuri diametrā lielāki par 100 mm, no kuriem vēl atlicis nomainīt aptuveni 2000 aizbīdņus.

Šīs programmas rezultātā ūdensvada avāriju gadījumā nākas noslēgt ūdensapgādi ievērojami mazākam māju skaitam: ja vēl pirms 10 – 15 gadiem šādos gadījumos nācās atstāt bez ūdens veselus dzīvojamos rajonus, tad tagad iespējams operatīvi lokalizēt avārijas vietu, turklāt arī ūdensapgādi nākas īslaicīgi pārtraukt tikai 10 – 15 namiem.

Lasīt vairāk...

LVC Ceļu laboratorijā ik dienu testēšanai nodod desmitiem materiālu paraugu

Līdz ar aktīvu ceļu būvdarbu sezonu valsts autoceļu tīklā, kā arī sakarā ar papildu finansējumu autoceļu remontdarbiem, VAS Latvijas Valsts ceļi Autoceļu kompetences centra (AKC) Ceļu laboratorijā notiek intensīvs darbs. Šajā nedēļā ir uzstādīts arī pēdējo dažu gadu rekords, kad vienā dienā laboratorijā testēšanai ienāca vairāki desmiti paraugu no 27 autoceļu objektiem un ražotnēm.

“Ceļu laboratorija maijā ir stipri noslogota, darbs kūsā. Patlaban, būvniecības sezonas sākumā pārsvarā testējam būvniecības materiālus - šķembas, smiltis, asfaltbetona maisījumus. Lielākā daļa testējamo paraugu nāk no valsts autoceļu objektiem, taču diezgan daudz pārbaudes pasūta arī būvuzņēmēji, kuriem pašiem arī ir jāseko līdzi savu materiālu un darba kvalitātei. Tāpat laboratorijas un visa LVC Autoceļu kompetences centra pakalpojumus izmanto vairākas pašvaldības. 2020. gadā laboratorija jau ir veikusi 1084 testus,” stāsta LVC Autoceļu kompetences centra (AKC) direktors Viktors Tams.

Ceturtdien, 28. maijā LVC ceļu laboratorijas speciālisti ņēma paraugus divos valsts autoceļu būvdarbu objektos. Uz Vidzemes šosejas (A2) Sēnītes posmā tika paņemti asfaltbetona maisījuma paraugi, savukārt uz reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) tika paņemti būvdarbos izmantotās smilts paraugi.

Smiltij tiks veikta granulometriskā sastāva noteikšana, lai noteiktu materiāla atbilstību projekta prasībām. Savukārt asfaltbetona maisījumam tiks noteikts granulometriskais sastāvs, poru saturs, tiks veikta pārbaude uz izturību pret paliekošajām deformācijām (riteņu sliežu tests), noteiks saistvielas saturu jeb bitumena daudzumu asfaltbetona maisījumā. Tāpat tiks testēts atgūtais bitumens no šī asfaltbetona, pārbaudot bitumena īpašības - Frasa trausluma temperatūru, mīkstēšanas tepmperatūru un penetrāciju.

Ceļu laboratorijā darba diena sākas plkst. 6.00, ņemot vērā to, ka laboratorijas speciālistiem ir jādodas uz ceļu būvniecības objektiem dažādos Latvijas reģionos, lai dienas pirmajā pusē paņemtu izejmateriālu vai jau izbūvēto ceļa konstrukciju paraugus testēšanai. Paraugi tiek ņemti arī asfaltbetona ražotnēs un minerālmateriālu karjeros.

LVC Ceļu laboratorija ir daļa no Autoceļu kompetences centra, kas nodarbojas tai skaitā ar pētnieciskajiem projektiem ceļu būvniecības jomā, kā arī veic dažādus mērījumus valsts autoceļu tīklā, apkopo datus un statistiku no satiksmes intensitātes uzskaites punktiem un citu. Katru gadu, pamatojoties uz dažādu instrumentālo mērījumu rezultātiem (piemēram nestspēja, līdzenums, ceļa segas saķere ar automašīnas riepām), izvērtē valsts autoceļu tīkla tehnisko stāvokli. AKC Ceļu laboratorija pārbauda izejmateriālu atbilstību, sniedz profesionālas ekspertīzes defektu vai strīdu gadījumos. AKC speciālisti arī izstrādā Ceļu specifikācijas, kuras tiek pielietotas valsts autoceļu būvdarbu pasūtījumos.

Valsts autoceļu būvdarbu objektos Ceļu laboratorijas speciālisti veic plānotās un arī neplānotās pārbaudes materiāliem vai ceļu būvē izmantotajām tehnoloģijām. Plānoto pārbaužu laiks tiek saskaņots ar darbu izpildītājiem un būvuzraugiem, savukārt neplānoto starp pārbaužu laiks netiek iepriekš izpausts. Visi paraugi, kas nonāk laboratorijā ir marķēti nenorādot objektus, no kuriem tie nāk, līdz ar to laboratorijas speciālistiem kas testē materiālu paraugus nav informācijas par to, no kādiem konkrētiem objektiem tie ir nākuši. Tādējādi tiek nodrošināta maksimāla rezultātu objektivitāte.

LVC AKC Ceļu laboratorija strādā pēc Eiropas standartiem, izmantojot 69 akreditētas testēšanas metodes Ceļu laboratorijas rīcībā ir modernas mērīšanas un testēšanas iekārtas visu nepieciešamo parametru noteikšanai.

Lasīt vairāk...

Liepājā ekspluatācijā pieņem Dabas māju Zirgu salā

Liepājas Būvvaldes komisija maija beigās ekspluatācijā pieņēma Brīvdabas sporta un aktīvās atpūtas centra Zirgu salā otrās kārtas būvdarbus – jauno objektu Dabas māju, portālam www.liepajniekiem.lv pastāstīja Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Dabas māja daļēji atrodas uz Liepājas ezera, un ap to ir izveidota labiekārtota teritorija, tādējādi radīta pamatinfrastruktūra, kurā vienuviet turpmāk iedzīvināt Liepājas ezera un Baltijas jūras dabas izziņas, izpētes un zvejas kultūras mantojuma saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu par to.

Vieglās, gaiša koka siju-statņu un stikla konstrukcijās būvētā ēka novietota uz ZA-DR garenass, kas nodrošina iekštelpu izgaismošanu un saules siltuma uzņemšanu no rīta agruma līdz pat saulrietam, vienlaikus veidojot sasaisti ar plašo ārtelpu.

Ēka ir labi saskatāma gan no piebraucamajiem ceļiem un arī ezera puses, savukārt no iekstelpām pa lielajiem logiem paveras skati uz dabas ainavām un pilsētas panorāmu ar baznīcu torņiem, skursteņiem un citām vertikālēm tālumā.

Dabas māja daļēji novietota uz pāļiem – ar pārkari virs ezera krasta. Ap ēku ir izbūvētas koka laipas, kas vienā pusē izved virs ūdeņiem, bet otrā – ir savienotas ar nelielu pagalmu.

Labiekārtojums ir paredzēts ērtai dabas vērošanai un visdažādākajiem pasākumiem plašai sabiedrībai. Uz laipas virs ezera izveidota terase apmeklētāju sēdvietām.

Dabas mājā ir divas izstāžu zāles un telpas diviem birojiem, telpas savieno gaitenis; ir labierīcības un arī neliela noliktava; telpu kopplatība – 130 kvadrātmetri.

Jaunais objekts pieslēgts elektroapgādei, centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai. Apsilde paredzēta, izmantojot gaisa siltumsūkņus un papildus – malkas apkuri no divām čuguna krāsniņām, kas novietotas izstāžu zālēs un pievienotas dūmvadiem virs īpaši apstrādāta skārda jumta.

Nākotnē būs iespējams Dabas māju paplašināt – esošais apjoms ir veidots tā, lai austrumu pusē varētu pievienot piebūvi, ko ar esošo daļu savienos stiklota pāreja.

Dabas mājas atklāšana apmeklētājiem varētu notikt šā gada rudenī, kad Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde projekta “Inovāciju centra attīstība Liepājas pilsētā” ietvaros uzsāks ekspozīcijas izvietošanu un interešu izglītības programmu satura izstrādi un īstenošanu vides zinātņu jomā.

Pie ekspozīcijas plānošanas šobrīd strādā Zinātnes un izglītības inovāciju centra ekperti, mācību spēki no Liepājas Universitātes un Norvēģijas zinātnes centriem.

Pozitīvās pārmaiņas vietā, kur līdz pagājušā gadsimta 60.gadu beigām atradās sadzīves atkritumu izgāztuve un kas vairākus gadu desmitus vēl pēc tam iedzīvotājiem joprojām nebija pieejama, sākās līdz ar Dabas aizsardzības pārvaldes īstenoto projektu 2013. gadā – ezera daļā, kas iekļaujas NATURA 2000 teritorijā, tika uzbūvēts putnu novērošanas tornis un vienu kilometru gara pastaigu taka gar to.

Vēlāk Zirgu salā ar pašvaldības aktīvu līdzdalību un finansējumu ir izbūvēts arī piebraucamais ceļš, auto stāvlaukums, koka laipas un skatu platformas krasta nogāzēs, dabas taka papildināta ar augu stādījumiem, āra trenažieriem, iekārtotām atpūtas, ugunskura un makšķerēšanas vietām.

Par dabas vērtībām un aizsardzības noteikumiem apmeklētājiem stāsta informācijas stendi un norādes.

 

Foto: www.liepajniekiem.lv

Avots: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/pienem-ekspluatacija-zirgu-salas-dabas-maju/

Lasīt vairāk...

Izsludināti iepirkumi papildu ceļu remontdarbiem uz valsts autoceļiem

Izsludināti pirmie 12 iepirkumi papildu ceļu remontdarbiem, kuri tiks veikti par aprīļa beigās piešķirtajiem 75 miljoniem eiro. Divos no tiem jau ir atvērti piedāvājumi un notiek vērtēšana. Būvuzņēmējiem ir nosūtīti arī pirmie uzaicinājumi iesniegt cenu piedāvājumus līgumiem vispārīgo vienošanos ietvaros, to rezultāti gaidāmi jūnija sākumā. Lielākais iepirkumu apjoms papildu ceļu remontdarbu objektiem tiks izsludināts jūnijā. Plānots, ka būvdarbi papildu objektos tiks uzsākti vasaras vidū un otrajā pusē.

“Patlaban notiek ļoti intensīvs darbs, lai līdz gada beigām būtu iespējams veikt papildu 75 miljonu eiro ieguldījumus valsts autoceļos. Esmu pateicīgs kolēģiem, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālistiem visos valsts reģionos, kuri patlaban strādā arī brīvdienās un ārpus darba laika. Kopīgi mēs noteikti paveiksim šo darbu,” saka LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. “Pirmajos atvērtajos iepirkumos piedāvātās būvdarbu cenas atbilst plānotajām izmaksām, sarunās ar nozari būvnieki ir apliecinājuši, ka ir pietiekamas jaudas lai realizētu arī papildu būvdarbus,” norāda Lange.

Par papildu piešķirtajiem līdzekļiem tiks realizēti arī satiksmes drošības projekti, tai skaitā plānots ierīkots akustiskās ribjoslas uz Bauskas šosejas posmā no Rīgas apvedceļa līdz Bauskai, izņemot apdzīvotās vietas, kā arī uz Valmieras šosejas posmā no Raganas līdz Valmierai. Tuvākajā laikā tiks izsludināts iepirkums arī šiem darbiem.

Kā jau informējām, papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos. Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, atsevišķos objektos tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti uz 2021. gadu, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Papildu finansējums tiks novirzīts arī satiksmes drošības paaugstināšanas projektiem. Plānots, ka kopumā apmēram 20 kilometros valsts galveno autoceļu tiks uzstādītas drošības barjeras. Drošības barjeras plānots uzstādīt arī tajos ceļu posmos, kas ir ļoti ciešā tuvumā pie ūdenstilpnēm. Uzlabojot satiksmes organizāciju, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos un krustojumos tiks atjaunotas ceļa zīmes un virziena rādītāji, kuri ir nokalpojuši savu laiku un vairs pietiekami neatstaro, līdz ar to ir grūti saredzami. Atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiks ierīkotas akustiskās ribjoslas. Tāpat līdzekļi tiks ieguldīti divu gājēju un velosipēdistu celiņu izbūvei: Murjāņos no Gaujas tilta līdz Murjāņu sporta skolai un Beberbeķos, lai novirzītu gājēju plūsmu uz drošu pāreju pār Rīgas apvedceļu (A5).

Visi valsts autoceļu objekti, uz kuriem plānots veikt darbus par papildu līdzekļiem, ir atzīmēti būvdarbu kartē LVC mājas lapā www.lvceli.lv , kā arī attēlā redzamajā kartē.

Lasīt vairāk...

Nosolīts īpašums Vecrīgā, Mucenieku ielā 3

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolītā četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

“Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē,” atklāj VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami. Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss “Lēnu pils” Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. “Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem,” norāda A. Vārna.

VNĪ izaicinājumu vidū ir mērķtiecīga virzība uz valsts pārvaldes darba vides (īpašumu pārvaldības) efektivitātes celšanu, kas padarīs efektīvāku valsts resursu izmantošanu un samazinās izmaksas - ilgtermiņā paredzēts atsavināt 148 jeb aptuveni trešo daļu tās portfelī esošos īpašumu (ar ēkām un būvēm), kas ļaus iegūtos līdzekļus novirzīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un mūsdienu prasībām atbilstošu biroju, tostarp, centralizēto iestāžu biroju izveidē.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Rezultātā ieguvēji ir visi – valsts atbrīvojas no tai zaudējumus nesoša īpašuma, kas valsts pārvaldes vajadzībām nav radis pielietojumu, savukārt pircējs to var iegādāties par tam ekonomiski pamatojamu cenu un attīstot to, rast īpašumam jaunu lietošanas mērķi. Visi aktuālie pārdošanas un nomas sludinājumi publicēti uzņēmuma mājas lapā: www.vni.lv

Lasīt vairāk...

Plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas uz Tallinas šosejas

Tallinas šosejas (A1) un reģionālā autoceļa Dūči-Limbaži (P53) krustojumā jau drīzumā ir plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas. Strādājot pie satiksmes drošības uzlabojumiem valsts ceļu tīkla melnajos punktos, kas tika konstatēti, izstrādājot 2014. – 2016. gada bīstamo posmu un krustojumu karti, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti ir izvērtējuši iespējamos risinājumus, lai padarītu šo satiksmes mezglu drošāku satiksmei un patlaban notiek darbs pie attiecīgā projekta izstrādes.

Plānots, ka krustojumā tiks aizliegti trīs no esošajiem četriem kreisajiem pagriezieniem. Vienīgais kreisais pagrieziens, kas paliks, būs no reģionālā autoceļa Dūči-Limbaži (P53) uz Rīgu. Visi pārējie kreisie pagriezieni tiks likvidēti, savukārt reģionālā autoceļa posms no Tallinas šosejas (A1) līdz Skultes ostai tiks slēgts virzienā no ostas uz Tallinas šoseju, saglabājot iespēju nogriezties pa labi no Tallinas šosejas, kas ir nepieciešams, lai atvieglotu kravu piegādi uz ostu. Projekta ietvaros tiks nomainītas arī visas ceļa norādes un uzstādītas jaunajai satiksmes organizācijai nepieciešamās ceļazīmes un ceļa horizontālie apzīmējumi.

Satiksmes organizācijas izmaiņas šajā krustojumā plānots veikt jau šovasar. Darbs pie izmaiņām tika uzsākts jau gada sākumā, taču to nepieciešamību vēlreiz aktualizēja Skultes tirgus pārcelšana uz krustojumam piegulošu teritoriju.

Skultes tirgus, kas pēdējās brīvdienās tiek rīkots Tallinas šosejas (A1) un Dūču ceļa (P53) krustojumā, notiek laukumā, kas ir nelikumīga būve un kurai nav ierosināta būvniecības lieta. Saskaņā ar Vispārīgiem būvnoteikumiem labiekārtots laukums ar segumu uzskatāms par 1. grupas būvi. Nedz īpašnieks, nedz pašvaldība nav veikuši nepieciešamās darbības, lai tur varētu notikt legāla tirdzniecība.

Pagājušā gada 29. janvārī LVC izsniedza tehniskos noteikumus kravas transportlīdzekļu stāvlaukuma būvniecībai vietā, kur tagad tiek rīkots tirgus. Būvniecības iecere (projekts) par šādu būvniecību ar LVC tā arī netika skaņota. 2019. gada 21. augustā zemes īpašnieks nolēma mainīt zemes izmantošanas veidu un pieprasīja no LVC tehniskos noteikumus nu jau tirdzniecības laukuma izveidei. Tehniskie noteikumi tika izsniegti, taču arī tirdzniecības laukuma būvniecības lieta netika ierosināta un iecere (projekts) par darbībām autoceļa aizsargjoslā ar LVC nav skaņota.

Tāpat neviens nav vērsies LVC Limbažu nodaļā pēc tirdzniecības atļaujas šajā laukumā un līdz ar to šāda atļauja nav saskaņota, lai gan pēc normatīvajiem aktiem jebkura darbība valsts ceļa aizsargjoslā ir jāsaskaņo ar LVC, un šajā gadījumā, ja pašvaldība izsniegtu tirdzniecības atļauju, tai būtu jāsaņem LVC saskaņojums tai.

Ņemot vērā augstākminēto, LVC ir nosūtījusi vēstuli Limbažu novada pašvaldībai par to, ka pie valsts autoceļiem, ietekmējot satiksmes drošību, ir organizēta ar LVC nesaskaņota tirdzniecība. LVC arī lūdz skaidrojumu par konstatēto nelegālo būvniecību valsts autoceļu Tallinas šosejas (A1) un Dūču ceļa (P53) aizsargjoslā un pašvaldības būvvaldes plānotajiem turpmākajiem pasākumiem šajā būvobjektā.

Atbalstot vietējo uzņēmējdarbību un saprotot vēlmi organizēt tirdzniecību, LVC no savas puses Tehniskajos noteikumos ir norādījusi uz priekšnoteikumiem, kurus nepieciešams izpildīt, lai šajā krustojumā būtu iespējama saskaņota, legāla tirdzniecība. Diemžēl, pēc Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) pieejamās informācijas nekāda veida būvniecības iecere šajā īpašumā no vietējās būvvaldes nav apstiprināta un līdz ar to būvniecības lieta nav ierosināta. Līdz ar to pašvaldības izsniegtā tirdzniecības atļauja nav saskaņota ar LVC, un tirdzniecības process notiek, apdraudot satiksmes drošību.

LVC aicina pašvaldību un zemes īpašnieku vienoties par nepieciešamību legalizēt tirdzniecības laukumu un nodrošināt, ka tirdzniecība neapdraud satiksmes drošību. No savas puses LVC ir gatava operatīvi izskatīt visu ar būvniecību un tirdzniecību saistīto dokumentāciju un veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības.

Lasīt vairāk...

Darba samaksas pieaugums ir kļuvis mērenāks

2020.gada 1.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa turpināja pieaugt, bet tās pieaugums kopš marta ir kļuvis mērenāks Covid-19 krīzes ietekmē.

Martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vidējā bruto darba samaksa pieauga par 5%, kas bija lēnākais pieaugums gada laikā kopš 2016.gada jūlija. Kopumā šogad 1.ceturksnī darba samaksa bija par 6,6% lielāka nekā pirms gada, un bija 1100 eiro.

Gada 1.ceturksnī darba samaksa līdzīgi pieauga kā sabiedriskajā sektorā – par 6,7%, tā privātajā sektorā – par 6,5%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2020.gada 1.ceturksnī bija tikai par 0,4% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 1104 eiro un 1100 eiro).

2020.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 6,3% un bija 812 eiro. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 4,3%, ko ietekmēja patēriņa cenu kāpums.

Darba samaksa 2020.gada 1.ceturksnī turpināja pieaugt praktiski visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kurā darba samaksa samazinājās par 3%. To ietekmēja straujš darba samaksas kritums martā saistībā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un daudzu uzņēmumu slēgšanu vai dīkstāvi.

Savukārt straujākais atalgojuma pieaugums bija vērojams citu pakalpojumu nozarē par 12,8%, algu fondam strauji pieaugot sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību jomā. Straujš vidējās bruto darba samaksas kāpums bija arī veselības aprūpē – par 11,5%, tomēr kopumā atalgojums nozarē joprojām tikai nedaudz pārsniedz vidējo līmeni tautsaimniecībā.

Gada laikā straujš darba samaksas pieaugums bija vērojams arī būvniecībā – par 8,9%, apstrādes rūpniecībā un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – katrā par 8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 7,9% un ieguves rūpniecības un karjeras izstrādes nozarē – par 7,7%. Lēnākais algu pieaugums bija transporta un uzglabāšanas nozarē. Augstākais atalgojums 2020.gada 1.ceturksnī joprojām bija finanšu pakalpojumos, kas bija divas reizes lielāks nekā vidēji tautsaimniecībā, bet zemākais algu līmenis joprojām vērojams izmitināšanas un ēdināšanas nozarē.

Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad 1.ceturksnī darba samaksa pieauga visās nozarēs, izņemot ādas un ādas izstrādājumu ražošanu, kurā darba samaksa praktiski nemainījās. Straujāk darba samaksa pieauga datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 36,2%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 20,1% un citu transportlīdzekļu ražošanā – par 10%. Nedaudz mērenāk darba samaksa pieauga iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā. Situāciju darba tirgū tuvākajā laikā turpinās ietekmēt Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, kas piebremzēs darba samaksas pieaugumu, un kopumā 2020.gadā tas būs lēnāks nekā iepriekš prognozēts.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei