Energoefektīvāko ēku vērtēšana klātienē - 3.diena

Trešdien, 6. jūnijā, konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā” žūrija apmeklēs četras atjaunotas daudzdzīvokļu ēkas Cēsīs(Vaives ielā 4) un Valmierā (Annas ielā 4, Kauguru ielā 1, Stacijas ielā 22). 

Papildu informācija par šīm ēkām un žūrijas darbu katru dienu tiks publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv un facebook.com kontos www.facebook.com/dzivosiltakhttps://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS.

Cēsis, Vaives iela 4

Projekta pasūtītājs: SIA SIA „INVESCO”

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: būvniecība - Komandītsabiedrība „Energomāja”; inženiertīkli - personu grupa – SIA „Eva Sistēmas”un SIA „Green Lab” 

Būvdarbu vadītājs: Būvniecība - Anatolijs Bičkovskis; iInženiertīkli - Vadims Mizgajevs

Būvuzraugs: Jānis Vīgants

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Vaives ielā 4, Cēsīs, ir 103. sērijas specprojekta 4-stāvu dzīvojamā māja, kura tika nodota ekspluatācijā 1984. gadā. Tajā ir 62 dzīvokļi ar kopējo ēkas platību (pēc inventarizācijas lietas) – 3869,40m2. Ēkai izbūvēts pagrabs, kurā atsevišķā telpā izvietots siltummezgls, sadalošās inženierkomunikācijas –aukstā un karstā ūdensvada, kanalizācijas un apkures cauruļvadi. Ēkai izbūvēti bēniņi, kurā izvietoti karstā ūdensvada cirkulācijas cauruļvadi. Daļa ārsienas ir nesošās - no caurumoto māla ķieģeļu mūra 640mm un 510mm biezumā. Daļa ārsienas ir pašnesošās – no saliekamā gāzbetona sienu paneļiem 250mm biezumā, logu starpailu aizpildījums gāzbetona bloku mūris 200mm biezumā. Ārsienu gāzbetona paneļu apdare - rūpniecisks krāsojums, gāzbetona mūra apdare – cementa javas apmetums, kas krāsots. Virs pagraba, starpstāvu pārsegumos, virs ceturtā stāva un virs bēniņiem izbūvēti dobie dzelzsbetona pārseguma paneļi ~220mm biezumā. Lodžijām – monolītie dzelzsbetona pārseguma paneļi. Logi - daļai ēkas dzīvokļu un kāpņu telpās iebūvēti jauni stikla pakešu logi PVC rāmjos. Ēkai ir lēzens jumts ar iekšējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Jumta pārsegums veidots no saliekamām dzelzsbetona plātnēm, kas balstītas uz nesošajām ķieģeļu sienām. Ēkā izbūvēta sadzīves (dzeramā) ūdensvada sistēma, kas pieslēgta pilsētas ūdensvadam. Karstā ūdens sagatavošanai siltummezglā uzstādīts plākšņu siltummainis.

Ēka atjaunota 2014. gadā. Pirms ēkas atjaunošanas netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas gaitā izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi: ūdens resursu efektīva izmantošana, videi nekaitīgi būvniecības materiāli. Mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu dzīvokļos. Termoregulatori ļauj mainīt iekštelpu temperatūru. Jauna karstā ūdens sistēma ar samazinātiem cirkulācijas zudumiem un karstā ūdens skaitītāju iznesti kāpņu telpā. Mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Apkures sistēma ar balansējamiem stāvvadiem un termoregulatoriem katram radiatoram.

Ārsienu siltumizolācijai izmantota akmens vate Frontrock Max E, (100mm), logu ailām PAROC FAS 3, (30 mm). Bēniņu pārseguma siltināšanai izmantota ekovateClimatizer Plus(300 mm), pagraba grīdas pārsegumam - putupolistirols Tenax EPS 60(100mm). Jumta segumam izmantots bitumena ruļļu apakšklājs Tehnonicol Unifleks EPP 4,0. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot metāla durvis ar U<1,6W/m2k, veikta logu maiņa, uzstādot PVC logus DOBROPLAST(U=1,2 W/m2K). 

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no pārgaisa temperatūras, naktīs un brīvdienās temperatūra tiek pazemināta, siltumu var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Ēkai tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, bet karstā ūdens skaitītāji ir iznesti kāpņu telpā un tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai.

Centralizētā mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Kopā ēkai ir 4 Zehnder ComfoAir 550 R Luxe Enthalpieagregāti. Tiek nodrošināta konstanta gaisa apmaiņa dzīvoklī. Nosūce tiek organizēta caur esošajām ventilācijas šahtām, pieplūde tiek nodrošināta dzīvojamajās istabās.  

Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 604,6 MWh gadā, 2011. gadā 518,2 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2016. gadā – 279,90 MWh.

Valmiera, Stacijas iela 22

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Liene Melece

Galvenais būvuzņēnējs: SIA „ASE”

Būvdarbu vadītājs: Pēteris Gudrinieks

Būvuzraugs: Deniss Dergunovs

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 22, Valmierā ekspluatācijā nodota 1970. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2014. gadā. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkas kopējā platība ir 4898,80m². 

Ēkas ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, kas renovācijas laikā siltinātas ar 100 mm biezuma minerālvati PAROC Linio15 (λ≤0.037). Dzelzsbetona bēniņu pārsegums siltināts ar 200 mm Paroc BTL 9 (t.sk.pretvēja plēve). Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegums siltināts ar Paroc CGL 20cy 100 mm biezumā (λ≤0.037). Jumta segums ir no Ruukki metāla seguma. Veikta ārdurvju nomaiņa – uzliktas metāla siltinātas ārdurvis (U≤1.8) (uz kāpņu telpām 2 gb un siltummezglu 1 gb). Veikta logu nomaiņa uz PVC logu nomaiņa (U≤1.3) m 2-stiklu selektīvā pakete. Logu montāžai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses, ārējās montāžas lentas - tvaika izolācijas un pretvēja, logu ailas siltinātas ar  PAROC Linio15 30mm (λ≤0.037). 

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei ir vienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā, analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Nomanīti visi ūdensapgādes stāvvadi un guļvadi. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.

Siltumenerģijas uzskaitei karstā ūdens sagatavošanai tiek izmantota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. 

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu izkalta jauna ventilācija lūka, likvidējot aizgruvumus, veikta ventilācijas šahtas montāža un ventilācijas vadu hermetizēšana. Veikta ventilācijas vadu tīrīšana, velkmes pārbaude. Uzstādīti VTK-100 vārsti visās dzīvojamās telpās, kas robežojās ar ārsienu (istabās) un pagrabstāva komerctelpās. 

Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu, kā arī kāpņu telpās uzstādītas jaunas LED lampas, izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 806,67 MWh gadā, 2011. gadā 702,24 MWh gadā, tad 2014. gadā - 575,19 MWh, bet 2015. gadā jau 355,62 MWh, 2016. gadā – 408,39 MWh.

Valmiera, Kauguru iela 1

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Plastik”

Būvdarbu vadītājs: Inārs Priede

Būvuzraugs: Valdis Valainis

Daudzdzīvokļu māja Kauguru ielā 1, Valmierā ekspluatācijā nodota 1964. gadā, bet mājas renovācija veikta 2013. gadā. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 1785,2 m2. 44 dzīvokļu ēkai ir 4 stāvi, bet nav pagraba. Renovācijas laikā ēkas silikāta un māla ķieģeļu mūris siltināts ar 120 mm akmens vates plāksnēm Paroc Fas B (λ=0.036W/mK), bet cokols - ar ekstrudēto putupolistirolu 100mm - Finnfoam 300FL. Dzelzsbetona dobie bēniņu pārseguma paneļi siltināti Bēniņi siltināti ar ekovati 200mm biezumā Climatizer Plus (λ=0.38W/mK). Divslīpņu jumta segumam izvēlēts skārda lokšņu segums - Ruukki. Ēkā veikta ārdurvju, vējtvera un siltummezgla durvju nomaiņa, savukārt logu nomaiņa veikta jau pirms renovācijas. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem, nomainīti visi sildķermeņi dzīvokļos. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 79 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās Systemair VTK 160 Airvent. Ēkā ierīkota arī zibensaizsardzība un veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 307,62 MWh gadā, 2011. gadā 253,12 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 182,29 MWh, 2015. gadā 177,56 MWh, 2016. gadā – 198,10 MWh.

Valmiera, Annas iela 4

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Liene Melece

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Ekers”

Būvdarbu vadītājs: Pēteris Skabis

Būvuzraugs: Pēteris Gudrinieks

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5 stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 m2, bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 m2. Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm Paroc akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols - ar Cokols ar ekstrudēto putupolistirolu Finnfoam 300FL XX 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā - ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 916,64 MWh gadā, 2011. gadā 811,96 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 411,09 MWh, 2015. gadā 391,24 MWh, 2016. gadā – 437,30 MWh.

Par konkursu:

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau astoto gadu ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam varēja iesniegt līdz šā gada 18. maijam. Kopumā konkursā tika iesniegti 14 projektu pieteikumi. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2018. gada 20. jūnijā.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.  

Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica", istabai.com un SIA "EJOT Baltic"”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv un www.buvbaze.lv.