Fibrolīts pret ceļu trokšņiem

Arvien pieaugošā transporta intensitāte un industrializācija rada papildu slodzi uz apkārtējo vidi un cilvēku. Fibrolīta materiāli tiek izmantoti ceļu satiksmes trokšņu samazināšanas konstrukcijās.

Daudzviet pasaulē skaņas radīto postošo efektu cenšas «dzēst» vai vismaz ierobežot, ap transporta maģistrālēm ierīkojot skaņu slāpējošas un izolējošas konstrukcijas. Ceļu satiksmes trokšņu samazināšanas konstrukcijās izmantojamie materiāli izgatavoti gan no mākslīgi veidotām sintētiskām vielām, gan no dabīgas izcelsmes produktiem, galvenokārt koka. Gar auto un dzelzceļa maģistrālēm, vilcienu pieturvietās, virs tiltiem un transporta pārvadiem daudzviet izmanto arī no fibrolīta plātnēm veidotas skaņu izolējošas un slāpējošas konstrukcijas.

Citu valstu pieredze

Pēdējā laikā strauji palielinās fibrolīta plātņu izmantojuma apjoms skaņu izolējošās konstrukcijās, un tām tiek atrastas arvien jaunas pielietojuma iespējas. Piemēram, Nīderlandē fibrolīta plātnes ievieto vilcienu pieturvietās starp sliedēm un gar perona konstrukcijām, lai tās absorbētu ritošā sastāva radīto troksni. Zviedrijā fibrolīta plātņu skaņu slāpējošās barjeras veido koka karkasa konstrukcijā, turklāt koka latas kalpo arī kā dekoratīvi elementi. Ķīnā no fibrolīta plātnēm izgatavotos skaņu slāpēšanas blokus izmanto, lai pēc vajadzības veidotu saliekamas skaņu slāpēšanas konstrukcijas industriālos objektos.

Plātņu tehniskais raksturojums

Transporta maģistrāļu radīto trokšņu izolācijas un skaņu slāpējošām konstrukcijām jābūt spējīgām uzņemt noteiktu slodzi, kā arī izturīgām pret vides procesu radītiem degradējošiem faktoriem...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Veļķere

Foto: no CEWOOD arhīva