Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021.gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferences diskusijā par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību norādīja politiķi. Viņi atzina, ka turpmākie divi gadi nebūs viegli, jo Eiropas fondu un līdz ar to arī kopējā finansējuma samazinājums atspoguļosies ceļu projektu sarukumā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) komunikācijas daļa.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā, kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās – privātās partnerības (PPP) projektus. “Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu. Ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021.gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,” skaidroja T.Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs norādīja, ka ministrija pašlaik strādā pie trīs jomām. Pirmā ir izdevumu pārskatīšanas sistēma, otrā ir saistīta ar nodokļu pārskatīšanu, trešā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija un pārvaldība tā, lai visiem uzņēmējiem būtu vienādi noteikumi. A.Zakatistovs uzsvēra: “Šis gads, visticamāk, būs saistīts ar izdevumu pārskatīšanu un attiecībā uz nodokļiem iespējamas kādas nelielas koriģējošas izmaiņas, bet tās attieksies uz 2020.gadu. 2021. gads būs sistemātiskas nodokļu pārskatīšanas gads, un tad arī ceļu nozarei ir cerība iegūt finansējumu.” Viņš piebilda, ka visām iesaistītajām institūcijām būs jātiekas, lai nonāktu pie vienota redzējuma, kas ir nozares efektivitāte.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš pauda, ka ir skaidri jāizvēlas prioritātes. Piemēram, ja uz kādu vietu ved septiņi ceļi, jāvērtē, kuru izmanto visvairāk, tas arī būs prioritāte, un tieši tajā ceļā ir jāiegulda investīcijas.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka pēc trim, četriem gadiem, visticamāk, finansējums ceļiem nebūs mazāks kā pašlaik, bet nākamie divi gadi ir jāizmanto, lai definētu, kādi ceļi būs prioritāri, jānodarbojas ar plānošanu. Šis būs īstais laiks, lai noteiktu, kādi ceļi būs vajadzīgi un kādi ne. ‘’Ir jāpārskata ceļu karte un jāredz skaidri kritēriji, pēc kā mēs izvēlamies atjaunot ceļus un būvēt ceļu infrastruktūru,’’ sacīja A.Ašeradens.

Visi diskusijas dalībnieki atzina, ka reformas ceļu nozarē ir saistāmas ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, kas varētu mainīt pašvaldību spēkus un samērus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce piekrita, ka daļu ceļu varētu nodot īpašumā pašvaldībām, kas reformas rezultātā būtu kļuvušas spēcīgākas, jo pašlaik tās ir pārāk dažādas, ar pārāk atšķirīgu kompetenci un spēju piedāvāt risinājumus. Pēc viņa teiktā, Latvijā kopējais ceļu tīkls ir par lielu, svarīgs ir jautājums, kā pieņemt lēmumu par to, kuros ceļos primāri ir jāieliek investīcijas un kurus ceļus uzturēt mazāk.

Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, Lauku uzņēmējdarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Zalāns bilda, ka reformas mērķis ir dot labākas pārvaldības potenciālu. Tomēr lielākas pašvaldības negarantē labu pārvaldību. “Trīs vaļi, uz kuriem balstās attīstība, ir pārvaldība, cilvēkresursi un infrastruktūra. Ja kāds atpaliek, mehānisms nestrādā. Latvijā patlaban lielākā problēma ir tieši cilvēkresursi,” piebilda E.Zalāns.

Konference 5.aprīlī Jūrmalā pulcēja vairāk nekā 300 dalībnieku: ceļu inženierus, projektētājus, būvniecības uzņēmumu un pašvaldību, valsts pārvaldes un ārvalstu ceļu administrāciju pārstāvjus. Ceļu nozares konference ir ikgadējs pasākums, ko rīko LVC.

Foto no LVC albuma.