Finansējums atkarīgs no renovācijas efektivitātes

Oktobrī speciālisti no Ekonomikas ministrijas (EM), finanšu institūcijas Altum un bankām piedalījās vairāk nekā desmit semināru tūrē reģionos, detaļās skaidrojot renovācijas projektu sagatavošanu, uzraudzību un finansējuma nosacījumus.

 

Bankas vai Altum

Renovācijai var saņemt Altum administrētu grantu jeb neatmaksājamu finansiālu atbalstu daļai energoefektivitātes pasākumu attiecināmo izmaksu, ja aizdevumu apstiprinājusi banka. Kā informēja Altum speciāliste Dina Kaupere, renovācijas atbalstu dalīs četras bankas: DNB, Citadele, arī Swedbank un SEB. «Ja banka projektam kredītu nepiešķirs, to varēs saņemt Altum, taču tad grants vairs nebūs maksimālajā pieejamā apjomā,» skaidro Kaupere.

Lai saņemtu grantu, projektam jābūt ekonomiski pamatotam, proti, energoefektivitātes paaugstināšanas ieguldījumiem jāatmaksājas ne ilgāk kā 20 gados, un siltuma patēriņam renovācijas rezultātā jāsamazinās zem 90 kilovatstundām (kWh) uz kvadrātmetru gadā.

Projekta dokumentus un formalitātes kārto dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, lēmumus par renovācijas sākšanu un finansējuma līgumiem pieņem mājas kopsapulcē. Altum apstiprina ne tikai lēmumus par finansējumu, bet arī tehnisko dokumentāciju, būvnieku un būvuzrauga izvēli un darbu, piegādātājus. Lai novērstu interešu konfliktus, projektā algotie speciālisti nedrīkst būt māju pārstāvju radinieki. 

Jāpārdomā darbi

Programmas lietpratēji iesaka: iesniedzējiem nopietni jāpārdomā darāmie darbi, jo tie, kas nedod siltuma ietaupījumu, nebūs ieskaitāmi attiecināmajās izmaksās un būs jāapmaksā no pašu kabatas. Attiecināmajās izmaksās ieskaita būvdarbus ēkas norobežojošajās konstrukcijās un koplietošanas telpās, piemēram, ārsienu un jumta papildu siltināšanu, logu un durvju maiņu, kāpņu telpu remontu. Pie tām pieder mājas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide, piemēram, apkures un karstā ūdens sistēmas maiņa, balansēšana un regulēšanas uzlabošana, aukstā ūdens un kanalizācijas sistēmas maiņa, ventilācijas izveide un šahtu tīrīšana.

Ar grantu varēs finansēt atjaunojamo energoresursu silltumenerģijas ražošanas un ūdens sildīšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, piemēram, saules kolektorus, siltumsūkņus, granulu un šķeldas katlus. Tiek attiecinātas autoruzrauga un būvuzrauga izmaksas, energoefektivitātes paaugstināšanas vadīšanas izmaksas, pievienotās vērtības nodoklis, ja pilnvarotā persona to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

Neattiecināmās izmaksas ir ēkas energoaudita un tehniskā projekta sagatavošana, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas izmaksas, kas radušās pirms atbalsta piešķiršanas.

Projektu kvalitāte

Altum Energoefektivitātes kompetences daļas vadītājs Dr. sc. ing. Aldis Greķis un Energoefektivitātes programmu departamenta vecākais eksperts Mārtiņš Upītis uzsvēra, ka atbalsta piešķiršanā ļoti svarīga ir tehniskā projekta kvalitāte. Kā atklāja Upītis, no līdz šim iesniegtajiem projektiem vairākums ir tehniski slikti sagatavoti, tāpēc viņš iesaka rūpīgi izvēlēties projektētāju. 

Ekspertu ieteikumi kvalitatīva energoaudita un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ievietoti mājaslapā slideshare.net/siltinam. Plānots Altum mājaslapā ievietot kāda laba projekta paraugu, kā arī sarakstu ar profesionāli pietiekami kvalificētiem būvspeciālistiem, pavēstīja Upītis. Tāpat jāuzmanās ar cenu, proti, energoaudits un pilns tehniskais projekts labā kvalitātē maksā 2,5–3 tūkstošus eiro, taču dažam nācies maksāt krietni vairāk. Altum mājaslapā pieejams energoefektivitātes kalkulators, kurā var modelēt projekta izmaksas, to sadalījumu, pārliecināties par iespēju saņemt grantu un kredītu, līdzfinansējuma summu, kā arī pielāgojot plānotos kritērijus nosacījumiem.

Saistības pie robežas

Apspriežot renovācijas pieredzi seminārā Iecavā, māju apsaimniekotājas kapitālsabiedrības Dzīvokļu komunālā saimniecība (DzKS) vadītājs Jānis Feldmanis atklāja, ka līdz šim siltināšanas projektus vadījušās DzKS bilance ir tuvu robežai, kad banka var kredītu nepiešķirt. Tāpēc DzKS apsver iespēju namus Iecavā turpināt renovēt ar ESKO modeli, sadarbojoties ar investīciju uzņēmumu. Kaupere paskaidroja, ka šādu projektu atbalstam valsts plāno piešķirt atbalsta fondu līdz 10 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Inese Bērziņa atzina, ka ikvienā sarunā ar dzīvokļu īpašniekiem uzklausīti arvien jauni jautājumi: «Cilvēku interese par renovāciju pieaug, un iestāžu speciālisti ir labi sagatavoti, lai palīdzētu energoefektivitātes projektus sekmīgi īstenot.»

Rīgas seminārā līdz ar Altum ekspertu prezentācijām tika sniegti Rīgas Tehniskās universitātes inženieru, būvmateriālu ražotāju, ugunsdrošības un kultūras pieminekļu speciālistu ieteikumi par konstrukciju un ventilācijas risinājumiem, enerģijas patēriņa modelēšanu, ugunsdrošības prasībām, vēsturisku ēku renovēšanu. Prezentāciju videoieraksti pieejami vietnē youtu.be.

 

Granta apmērs ar bankas aizdevumu:

36%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes projekta pabeigšanas ir 81–90 kWh/m2 gadā;

43%, ja siltumenerģijas patēriņš pēc energoefektivitātes projekta pabeigšanas ir 71–80 kWh/m2 gadā;

50%, ja siltumenerģijas patēriņš pēc energoefektivitātes projekta nepārsniedz 70 kWh/m2 gadā.

 

Granta apmērs ar Altum aizdevumu:

25%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes projekta pabeigšanas ir 81–90 kWh/m2 gadā;

30%, ja siltumenerģijas patēriņš pēc energoefektivitātes projekta ir 71–80 kWh/m2 gadā;

35%, ja siltumenerģijas patēriņš pēc energoefektivitātes projekta nepārsniedz 70 kWh/m2 gadā.

 

Izmantotie avoti: em.gov.lv, altum.lv, slideshare.net/siltinam. Vietnē youtube.com pieejami semināru videoieraksti.

Antra Ērgle

 

Rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" 2016.gada decembra numurā (Nr.53)!

„MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU”