Gaidot ID kartes būvniecībā

Līdz šā gada beigām Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (EM) plāno iesniegt izskatīšanai Ministru Kabinetā (MK) ziņojumu par elektronisko identifikācijas karšu (ID) ieviešanu visiem būvniecības nozarē strādājošajiem. Par to, kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz ID kartēm, uz sarunu aicinājām Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu un Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja pirmo vietnieku inženierzinātņu doktoru Raimondu Eizenšmitu.

Kas nepieciešams šādas visaptveroša datubāzes izveidei? Mums jau ar grūtībām ir tapusi Būvniecības informācijas sistēma (BIS), kas joprojām rada daudz sarežģījumu.

Normunds Grinbergs: Nepieciešams, lai par nozari atbildīgā ministrija pieņemtu atbilstošus lēmumus. Pēc Eiropas valstu parauga būtu pareizi veidot atsevišķu datubāzi, kas aptvertu informāciju par visiem būvniecībā strādājošajiem atbilstoši viņu kvalifikācijas līmeņiem. Kad šāda datubāze būtu gatava, to varētu sasaistīt ar jau esošajām datubāzēm. Mēs darba grupā ar Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts darba inspekciju esam secinājuši, ka patlaban nebūtu racionāli veidot vēl vienu datubāzi, bet jau pie esošās BIS pievienot moduli, kas ietvertu šos darbaspēka datus. Turklāt, runājot par ID karšu ieviešanu, uzskatu, ka tieši darbaspēka kvalifikācijas identificēšana ir pamatā veiksmīgai šīs sistēmas ieviešanai.

Raimonds Eizenšmits: Skaidrs, ka ID karšu ieviešana nebūs vienkārša un prasīs lielus līdzekļus, bet samilzušās problēmas būvniecībā, manuprāt, neatrisinās. Droši vien kādam ID karšu ieviešana būs labs bizness. Neviens dokuments pats par sevi nevar kvalitāti ne celt, ne nodrošināt. Būvniecībā, tāpat kā, piemēram, apkalpojošā jomā, vienmēr būs kāds ēnu ekonomikas īpatsvars, kas nekur reāli netiek uzskaitīts un netiek arī kontrolēts...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā.

Antra Veļķere