Godināti konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018 laureāti

Noslēdzies konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018”, kuru jau astoņus gadus organizē Ekonomikas ministrija, žurnāls “Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

 Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” laureāti:

  • Liepājā, Klaipēdas ielā 70 - vieta nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2018”;
  • Rīgā, Grostonas ielā 12 - vieta nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka 2018. Jaunbūve”;
  • Ventspilī, Jūras ielā 34 - vieta nominācijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018”.

Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs: „Enerģijas izmaksu pieaugums mums visiem liek domāt un meklēt veidus, kā strādāt un dzīvot efektīvāk. Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” kļuvis par labu tradīciju, lai ar labo piemēru palīdzību mudinātu arvien plašāku sabiedrības daļu uzlabot un padarīt kvalitatīvāku mūsu dzīves telpu. Ceru, ka līdz ar būvniecības straujo izaugsmi šogad nākamajos gados mēs redzēsim vēl vairāk sakoptas ēkas, apmierinātus iedzīvotājus un uzņēmējus, kā arī interesantas projektu attīstītāju, arhitektu un būvnieku idejas un to izpildījumu! Liepājas, Valmieras, Ventspils, Cēsu un Jelgavas iedzīvotāji – aktīvākie ēku atjaunotāji Latvijā - ir apliecinājums latviešu saimnieka garam, teicami demonstrējot spēju sakārtot sev piederošo īpašumu, domāt par nākotni, būt atvērtiem pārmaiņām un attīstībai”.

Ekonomikas ministrijas Atzinības balvu saņēma VAS “Valsts nekustamie īpašumi” par ieguldījumu sabiedrībai nozīmīgu ēku atjaunošanā un energoefektivitātes paaugstināšanā. Tāpat EM Atzinības balvas saņēma SIA “Valmieras namsaimnieks” par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā un SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” projektu vadītājs Toms Cīrulis par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā.

Kaspars Gerhards, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs: “Energoefektivitāte ir ne tikai pasākumu kopums enerģijas un izmaksu ekonomijai, bet arī svarīgs instruments klimata pārmaiņu ierobežošanai. Ir vairāk nekā skaidrs, ka ar ēku siltināšanu vien nepietiek. Ir jāizmanto ilgtspējīgi un energoefektīvi risinājumi gan valsts un pašvaldību ietvaros, gan arī iedzīvotāju vidū, lai kopīgiem spēkiem veidotu arvien “zaļāku” valsti, sargājot vidi. Saules enerģijas paneļi, elektromobīļi, kā arī citi videi draudzīgi risinājumi jau ir realitāte šodien, nevis utopisks nākotnes sapnis. Risinājumi ir pieejami un tie ir jāizmanto – mēs esam tie, kuriem ir jāpieņem valstiski atbildīgi lēmumi valdībā, pašvaldībās, uzņēmumos, kā arī ikvienam savās mājās. Ikviens no mums ir daļa no valsts - mēs esam tie, kas veido valsti. “Zaļāka” Latvija šodien, rītdien, mums un mūsu bērniem ir visu mūsu atbildība un pienākums”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas balvu “Klimata draugs” saņēma SIA “Valmieras namsaimnieks” par aktīvu darbību siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu pasākumu īstenošanā un labākajiem sasniegtajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma rādītājiem konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” ietvaros.

Mārīte Šperberga, žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore: “Ko šogad secināja žūrija?  Kvalitātes latiņa konkursam “Energoefektīvākā ēka Latvijā” ir pacelta ļoti augstu. Ko vēl vairāk vēlēties? Lai aiz spožās fasādes būtu sakoptas arī kāpņu telpas un labiekārtoti pagalmi, kas pagaidām visiem vēl nav izdevies. Bet, turpinoties aizrautībai reizē ar vēlmi pēc sakārtotas vides, tas noteikti izdosies”!

Žūrijas atzinību saņēma SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” par uzņēmību un neatlaidību, uzsākot ēku atjaunošanu Daugavpilī.

Interneta balsojumā sīvā cīņā ar jaunbūvi Rīgā, Jūrmalas gatvē 82 k-1, visvairāk balsu (181 balsi) un līdz ar to konkursa Simpātijas balvu saņēma vienģimenes ēka Rīgā, Imulas ielā 1A.

Detalizēta informācija par šā gada konkursa laureātiem, kā arī 2. un 3. vietu ieguvējiem pieejama pielikumā un konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv.

Kā zināms, konkursu „Energoefektīvākā ēka Latvijā” organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Šogad konkurss tiek organizēts jau astoto gadu pēc kārtas ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Šogad konkursa ietvaros kopumā tika saņemti 14 pieteikumi. Tradicionāli visvairāk pieteikumu – 10 – tika saņemti nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2018”. Nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2018. Jaunbūve” tika iesniegti divi pieteikumi, savukārt nominācijās „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2018” un “Energoefektīvākā vienģimenes ēka 2018” tika iesniegts pa vienam pieteikumam katrā. Pilsētu griezumā vairāk pieteikumu tika saņemti no Liepājas un Valmieras, kas arī tradicionāli bijušas aktīvākās pilsētas māju atjaunošanā, un Rīgas, kur aktīvāk notiek jaunu ēku būvniecība.

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA “Paroc”, SIA “Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica" (Caparol), istabai.com un SIA "EJOT Baltic". Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts Latvijas Avīze, Nozare.lv, būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv un www.buvbaze.lv.

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr: 67013193

E-pasts: Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv

Web: www.em.gov.lv; www.energoefektivakaeka.lv

Seko mums Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam

Facebook: https://www.facebook.com/dzivosiltak

Flickr: https://www.flickr.com/photos/ekonomikasministrija

Pielikums

 

Laureāti nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2018”

 1.vieta – atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Liepājā, Klaipēdas ielā 70

Klaipedas iela 70

Projekta pasūtītājs: SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs".

Projekta autors: Anita Pope.

Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Mūrnieks".

Būvdarbu vadītājs: Edgars Šilders.

Būvuzraugs: Armands Jansons.

Daudzdzīvokļu ēka Klaipēdas ielā 70, Liepājā, ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1968. gadā. Ēkas kopējā platība - 2072,50 m2. Ēkai ir pieci virszemes stāvi, pagrabs un bēniņi.

Renovācija tika veikta 2015. gadā. Tās laikā veikta ārsienu siltināšana ar akmens vati 140 mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar beramo akmens vati 290 mm biezumā, pagraba grīdas dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar akmens vates lamelēm 120 mm biezumā. Ēkai veikta gan ārdurvju nomaiņa, gan logu nomaiņa.

Siltuma regulēšana pēc renovācijas notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta brīvdienās, kā arī to iespējams regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek individuāli ar alokatoriem, kā arī ir horizontālā apkures sistēma, un katram dzīvoklim ir savs apkures skaitītājs.

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai tikai karstā ūdens apjomam.

Ventilācijai izmanto vēdināšanu un ventilāciju ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. Renovācijas laikā izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).

Pēc renovācijas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 84,65 kWh/m2. Pēc renovācijas pabeigšanas 2015. gada septembrī, 2015./2016. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim ēkas kopējais enerogoresursu patēriņš apkurei sasniedza 40,77 kWh/m2 .

            Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

2. vieta – atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Liepājā, Bāriņu ielā 8/10

barinu 8 10Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”.

Projekta autors: Aiva Dreimane.

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „STEFFS MD”.

Būvdarbu vadītājs: Aigars Vanags.

Būvuzraugs: Jānis Burģis.

Daudzdzīvokļu ēka Bāriņu ielā 8/10, Liepājā, ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1964. gadā. Ēkas kopējā platība - 2300,90 m2. Ēkai ir pieci virszemes stāvi, pagrabs un bēniņi. Ēkas ārsienas būvētas no silikātķieģeļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Ēkas atjaunošana veikta 2015. gadā. Tās laikā veikta ārsienu siltināšana ar akmens vati 100 mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar ruļļveida akmens vati 250 mm biezumā, pagraba grīdas dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar putupolistirolu 50 mm biezumā. Ēkai veikta gan ārdurvju nomaiņa, gan logu nomaiņa.

Siltuma regulēšana pēc renovācijas notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs, kā arī to iespējams regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā tikai apkurei, kā arī ir horizontālā apkures sistēma un katram dzīvoklim ir savs apkures skaitītājs.

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai tikai karstā ūdens apjomam.

Ventilācijai izmanto vēdināšanu un ventilāciju ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. Renovācijas laikā izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).

Pēc renovācijas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 78,42 kWh/m2. Pēc renovācijas pabeigšanas 2015. gada septembrī, 2015./2016. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim ēkas kopējais enerogoresursu patēriņš apkurei sasniedza 38,51 kWh/m2 .

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

 3. vieta – atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Valmierā, Stacijas ielā 22

stacijas 22Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”.

Projekta autors: Liene Melece.

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „ASE”.

Būvdarbu vadītājs: Pēteris Gudrinieks.

Būvuzraugs: Deniss Dergunovs.

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 22, Valmierā, ekspluatācijā nodota 1970. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2014. gadā. Ēkai ir pieci stāvi un pagrabstāvs, ēkas kopējā platība ir 4898,80 m².

Ēkas ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, kas renovācijas laikā siltinātas ar 100 mm biezuma minerālvati PAROC Linio15 (λ≤0.037). Dzelzsbetona bēniņu pārsegums siltināts ar 200 mm Paroc BTL 9 (t.sk. pretvēja plēve). Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegums siltināts ar Paroc CGL 20cy 100 mm biezumā (λ≤0.037). Jumta segums ir no Ruukki metāla seguma. Veikta ārdurvju nomaiņa – uzliktas metāla siltinātas ārdurvis (U≤1.8) (uz kāpņu telpām 2 gb un siltummezglu 1 gb). Veikta logu nomaiņa uz PVC logu nomaiņa (U≤1.3) m 2-stiklu selektīvā pakete. Logu montāžai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses, ārējās montāžas lentas - tvaika izolācijas un pretvēja, logu ailas siltinātas ar PAROC Linio15 30mm (λ≤0.037).

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Veikta apkures stāvvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei ir vienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā, analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Nomanīti visi ūdensapgādes stāvvadi un guļvadi. Karstā ūdens apgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti. Siltumenerģijas uzskaitei karstā ūdens sagatavošanai tiek izmantota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu izkalta jauna ventilācijas lūka, likvidējot aizgruvumus, veikta ventilācijas šahtas montāža un ventilācijas vadu hermetizēšana. Veikta ventilācijas vadu tīrīšana un velkmes pārbaude. Uzstādīti VTK-100 vārsti visās dzīvojamās telpās, kas robežojās ar ārsienu (istabās) un pagrabstāva komerctelpās.

Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa, pārvietojot par siltinājuma tiesu, kā arī kāpņu telpās uzstādītas jaunas LED lampas, izveidota zibens aizsardzības sistēma.

Siltumenerģijas patēriņš 2010. gadā sasniedza 806,67 MWh gadā, 2011. gadā - 702,24 MWh gadā, 2014. gadā - 575,19 MWh, bet 2015. gadā - 355,62 MWh, 2016. gadā – 408,39 MWh.

Pēc renovācijas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 85,03 kWh/m2. Pēc renovācijas pabeigšanas ēkas kopējais energoresursu patēriņš apkurei sasniedza 40,63 kWh/m2 .

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Laureāti nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2018. Jaunbūve”

 1. vieta – daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Grostonas ielā 12

grostonas 12Projekta pasūtītājs: SIA „Merks”.

Projekta autors: SIA „Merks” Juris Jirgens, SIA „Birojs T22”, Anita Siliņa.

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Merks”.

Būvdarbu vadītājs: Janeks Joma.

Daudzdzīvokļu ēka Grostonas ielā 12, Rīgā, ekspluatācijā nodota 2016. gadā. Ēkai ir seši stāvi, tās augstums ir 20,76 m, ēkas kopējā platība – 8829,2 m2. Pamati – dzītie pāļi 35 x 35 cm; monolītā dzelzsbetona režģogi. Ārsienas – saliekami dzelzsbetona trīs slāņu sienu paneļi. Pārsegums – monolītā dzelzsbetona plātne 250 mm. Balkoni un kāpņu laidi – saliekamais dzelzsbetons. Ēkai ir savietotā jumta konstrukcija.

Attiecībā uz ēkas novietojumu arhitekti izvērtējuši insolācijas prasības. Būvkonstrukcijām izvēlēti ilgtspējīgi materiāli, koka logi ar alumīnija uzlikām, ilgtspējīgi materiāli fasādēm (krāsots betons, akmens masas flīzes). Ēkā uzstādīti četri pasažieru lifti, izbūvēta slēgta autostāvvieta. Iekšējās vides kvalitātes uzlabošanai izvēlēta decentralizētās ventilācijas iekārtas ar rekuperāciju inVENTer, koka trīsstiklu pakešu logi, attālinātās nolasīšanas skaitītāji, termoregulatori. Kā īpaši inovatīvi risinājumi jāuzsver decentralizētās ventilācijas iekārtas ar rekuperāciju inVENTer un Knauf Insulation Urbanscape zaļā jumta sistēma. Sociālie un ekonomiskie ieguvumi - attālinātās nolasīšanas skaitītāji (ūdens, apkure, elektrība), termoregulatori (var individuāli regulēt siltuma padevi), rotaļu laukums un ēkas iedzīvotājiem paredzēta publiska zona uz autostāvvietas pārseguma.

No 1.-3. stāva līmenim ēkai ir monolīta dzelzbetona sienas - ventilējama fasāde ar flīzējumu; no 3-6. stāvam - saliekami dzelzsbetona trīs slāņu sienu paneļi. Jumta segumam ir bitumena ruļļu materiāls un slīpumu veidojošais slānis, kas sastāv no keramzītbetona, putupolistirola 150 mm un akmens vates 40 mm biezumā. Siltināšanai logiem izmantots - SIGA Cover AG Fentrim tvaika izolācijas lentas; durvīm - Folienband inside uni/ SWS tape inside TAS-WW, Folienband outside uni/ SWS tape outside TAS-ZW.

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, kas individuāli regulējama ar termoregulatoriem. Vienotā uzskaite tiek veikta siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, kur notiek arī karstā ūdens temperatūras regulēšana. Katram dzīvoklim ir atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai, kā arī apkurei un karstajam ūdenim ir vienota uzskaite siltummezglā.

Ventilācijas sistēmai izmantota dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce (sanmezglos) un mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa.

Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), izveidota zibens aizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, izveidota elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei, kā arī uzstādīti dūmu detektori.

Kopumā saskaņā ar 2018. gadā ēkai izsniegto energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš ir 89,64 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 118,79 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 28,75kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar atsauces vērtību 42 kWh/m2 gadā.

2. vieta –daudzdzīvokļu ēka Jūrmalas gatvē 82 k-1, Rīgā

jurmaalas gatve

Projekta pasūtītājs: SIA „KBO”.

Projekta autors: Valdis Onkelis.

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „KBO”.

Būvdarbu vadītājs: Oskars Dzirnieks.

Būvuzraugs: Artūrs Ščurs.

Daudzdzīvokļu ēka Jūrmalas gatvē 82 k-1, Rīgā, ekspluatācijā nodota 2016. gadā. Ēkai ir deviņi virszemes stāvi, tās platība ir 6491m2. Ēkas būvniecībā izmantoti ilgtspējīgi risinājumi attiecībā uz ēkas vietas izvēli un novietojumu, ūdens resursu efektīvu izmantošanu, būvniecības materiāliem, atkritumu samazināšanu būvniecībā un ēkas ekspluatācijā, transportu un mobilitāti, kā arī iekšējās vides kvalitāti. Ēkā izmantoti inovatīvi risinājumi un tās ekspluatācija sniedz gan sociālus, gan ekonomiskus ieguvumus.

Ārsienām izmantoti dzelzsbetona paneļi ar siltinājumu 160 mm biezumā. Hidroizolācijai izmantots bitumena ruļļu materiāls ICOPAL Baltbit, virsklājs WF 160 – 4 mm, apakšklājs PF 3 mm. Tvaika izolācijai polietilēna plēve 200. Citi siltumizolācijas materiāli - putupolistirols EPS 150, Paroc vate ROS 30g, Paroc vate ROB 60.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru iespējams regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, kur notiek arī karstā ūdens temperatūras regulēšana. Tiek veikta vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tikai karstā ūdens apjomam.

Ventilācijai izmanto vēdināšanu un dabisko pieplūdi un dabisko nosūci.

Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), izveidota zibens aizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei, kā arī uzstādīti dūmu detektori un pārspiediena sistēma.

Pēc ekspluatācijā nodošanas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 36,61 kWh/m2. 2017./2018. gada apkures sezonā laika posmā no septembra līdz martam ēkas kopējais enerogoresursu patēriņš apkurei sasniedza 32,62 kWh/m2 .

Laureāti nominācijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2018”

1. vieta – sabiedriskā ēkā Jūras ielā 34, Ventspilī

juras

Projekta pasūtītājs: Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”.

Projekta autors: SIA „Skonto būve”.

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Kvadrum”.

Būvdarbu vadītājs: Juris Čagus.

Būvuzraugs: SIA „Būves un būvsistēmas”.

Sabiedriskā ēka Jūras ielā 34, Ventspilī, ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1983. gadā. Tā kompozicionāli veidota, bloķējot trīs apjomus – vienu divstāvu apjomu un divus trīsstāvu apjomus. Apjomi izvietoti, veidojot ēkai iekšpagalmu pret Rīgas ielu. Galvenajā fasādē dominē trīsstāvīgs apjoms bez logiem, kas 1. stāva līmenī iedziļināts, otro stāvu balstot uz masīvām taisnstūra kolonnām. Ieeja ēkā akcentēta ar stiklotu divstāvu apjomu. Ēkas platība pirms pārbūves 1611,36 m2, pēc pārbūves 1770, 20 m2.

Ēkai bija neapmierinoša energoefektivitāte. Siltuma zudumi ēkā radās caur jumta pārsegumu, nesiltinātām ārsienām un nekvalitatīvām stikla paketēm. Ēka nebija siltināta. Ārsienu konstrukcijas bija ar zemu siltuma pretestību, termogrāfija uzrādīja palielinātu siltuma plūsmu cokola un karnīzes zonās. Jāatzīmē, ka pirms pārbūves tika izmantoti termoregulatori.

Ēkas atjaunošana veikta 2016. gadā. Pēc pārbūves izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi attiecībā uz būvniecības materiāliem, iekšējās vides kvalitāti, kā arī pēc pārbūves iegūti būtiski sociālie un ekonomiskie ieguvumi.

Ēkas ārsienas mūrētas no māla ķieģeļiem, un siltināšanai izmantota ISOVER akmens vate 125mm + 30 mm. Pagraba grīdas pārsegums, kas veidots no dzelzsbetona, siltināts ar 80 - 100 mm akmens vati. Jumta konstrukciju veido dzelzsbetons un Ruukki profilloksnes, siltinājumam izmantota 190 mm akmens vate, zem tās keramzīts 20-450 un 210 mm akmens vate. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot durvis ar U < 1,5 w/m2K, veikta logu nomaiņa pret alumīnija konstrukcijas logiem ar U < 1,1 w/m2K. Montāžai izmantotas tvaika izolācijas lentas pa konstrukciju perimetru, kā arī pakulu blīvējums.

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras. Tiek veikta siltuma uzskaite par kopējo ienākošo siltumu. Ierīkoti atsevišķi siltumenerģijas skaitītāji katrai lietotāju telpu grupai (kopā 6 lietotājiem). Tāpat ierīkoti atsevišķi aukstā un karstā ūdens skaitītāji katrai lietotāju telpu grupai (kopā 6 lietotājiem), bet karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā.

Pārbūves laikā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija, atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota zibens aizsardzības sistēma, izveidota pārsprieguma aizsardzības sistēma un uzstādīti dūmu detektori.

Kopumā saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš ir 102,41 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 45,60 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 20,39kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar ēkas patēriņa novērtējumu apkurei 57 kWh/m2 gadā.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Aktuāli

Smiltenes novadā tilts pār Nigru pārbūvēts par arkas veida caurteku

Smiltenes novadā tilts pār Nigru pārbūvēts par arkas veida caurteku

13 novembris, 2018

Smiltenes novadā uz vietējās nozīmes ceļa Blome–Strante–Smiltene (V250) (6,31....

Aktuāli

Lai solīts makā krīt!

Lai solīts makā krīt!

09 novembris, 2018

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) speciālisti Eiropas Savienības (ES) fo...

Aktuāli

Merko Ehitus grupas apgrozījums audzis par 39%, peļņa – par 88%

Merko Ehitus grupas apgrozījums audzis par 39%, peļņa – par 88%

09 novembris, 2018

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī bija 115 miljoni eiro, deviņu m...

Aktuāli

Kā tīrīt ventilācijas kanālus

Kā tīrīt ventilācijas kanālus

06 novembris, 2018

Mācību centrā Drošība27. septembrī notika 8. ekspertu dienas, kuru tēma b...

Aktuāli

Aicinām apmeklēt ikgadēju pasākumu - PASĪVO ĒKU ATVĒRTO DURVJU DIENAS

Aicinām apmeklēt ikgadēju pasākumu - PASĪVO ĒKU ATVĒRTO DURVJU DIENAS

06 novembris, 2018

PASĪVO ĒKU ATVĒRTO DURVJU DIENAS 9.– 11.NOVEMBRĪ Šogad 9., 10. un 11. ...

Aktuāli

Betona nozares zinātnieki un praktiķi pulcējas konferencē un olimpiādē

Betona nozares zinātnieki un praktiķi pulcējas konferencē un olimpiādē

02 novembris, 2018

Ar nervus kutinošu Latvijas XVI Betona olimpiādi noslēgusies Latvijas Betona savien...

Aktuāli

Racionāli projektēts un būvēts

Racionāli projektēts un būvēts

01 novembris, 2018

Jaunā Tieslietu nama Jēkabpilī būvdarbi rit bez nevajadzīgiem sarežģījumiem. Par to jāpate...

Aktuāli

Stopiņu Bruņurupuci saliek ar 3D modeli

Stopiņu Bruņurupuci saliek ar 3D modeli

01 novembris, 2018

Stopiņu novada kultūras centra savdabīgo veidolu bruņurupuča formā, kas pēc kontūras kartē...

Aktuāli

1.novembrī - Latvijas Betona savienības XXVII zinātniski tehniskā konference

1.novembrī - Latvijas Betona savienības XXVII zinātniski tehniskā konference

31 oktobris, 2018

1. novembrī Starptautiskā izstāžu centra RTU-BT1 (Ķīpsalas ielā 8, Rīga) konferenču zālē n...

Aktuāli

Lai jumts netek

Lai jumts netek

31 oktobris, 2018

Būvniecībā pēdējos gados iezīmējas vairākas tendences, un viena no tām – ilgtsp...

Aktuāli

Kad «sagraut»nozīmē «būvēt»

Kad «sagraut»nozīmē «būvēt»

31 oktobris, 2018

Vasaras beigās Rīgā, Krasta ielā, posmā starp Dienvidu un Salu tiltiem noslēdzās Rīgas maģ...