Ietekmes uz vidi novērtējuma tiesiskais regulējums

Būvniecības process nenoliedzami ir cieši saistīts ar vides aizsardzības aspektiem. Viens no vides aizsardzības politikas instrumentiem, kas aptver visdažādākās ar vidi saistītās jomas, tostarp arī būvniecību, ir ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – IVN).

Vides tiesību loma būvniecības tiesiskajās attiecībās analizēta arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 22. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA – 255 jeb tā sauktajā Saburovas lietā. Šajā spriedumā Administratīvo lietu departaments atzinis, ka būvniecības tiesiskajās attiecībās vides tiesības ir piemērojamas lietās, kurās galvenais izvērtējums attiecas uz būvniecības ietekmes uz vidi būtiskumu, piemēram, attiecībā par ietekmi uz dabu vai cilvēka veselību.

IVN tiesiskais regulējums ietverts gan nacionālajos, gan arī starptautiskajos un Eiropas Savienības tiesību aktos. Starptautiskā līmenī ar IVN saistītus jautājumus reglamentē 1991. gada 25. februāra ESPO konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā. Konvencijas mērķis ir mazināt un kontrolēt paredzēto darbību būtisku nelabvēlīgo pārrobežu ietekmi uz vidi.

Eiropas Savienībā IVN tiesiskajam regulējumam veltītas vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīva 2014/52/ES, ar ko grozīta direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Latvijā IVN tiesiskais regulējums ietverts 1998. gada 14. oktobra likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN likums), kā arī uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, tostarp Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumos Nr. 157 Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums, Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 689 Noteikumi par valsts nodevu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 300 Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumos Nr. 30 Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kā arī Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību.

Saskaņā ar IVN likuma 1. panta 1. punktā sniegto definīciju ietekme uz vidi ir paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Maksims Miņejevs, Mg. iur.