Interviju ar SIA RK Metāls projektu galveno inženieri un galveno konstruktoru Māri Veitu lasi žurnālā "Būvinženieris"

Personība. Jāstrādā «vienā rokrakstā».

Ar SIA RK Metāls projektu galveno inženieri un galveno konstruktoru Māri Veitu tiekamies vienā no pēdējām siltajām aizvadītās vasaras dienām. Māris ir viens no tiem, kas metāla būvkonstrukciju pasauli pārzina līdz niansēm.

Neatlaidīgs un prasīgs gan pret sevi, gan kolēģiem, zinošs padomdevējs un labs darbaudzinātājs jaunajiem inženieriem. Pērn kolēģi Māri pieteica Būvindustrijas lielajai balvai, kur pelnīti iegūts tituls Gada inženieris 2015. Sadarbības partneri atsauksmēs par  Māri rakstīja: «Ja projektējis Māris, varu gulēt mierīgi.» AS UPB uzņēmums RK Metāls ir Māra līdz šim pirmā un vienīgā darbavieta. Te viņš sāka savu karjeru kā darba rasējumu izstrādātājs, un tobrīd priekšstats par būvniecību bija visai mazs. 

Skolas gados, šķiet, nedomājāt par celtnieka profesiju.

Nē, manas intereses vairāk saistījās ar datoriem, un es pabeidzu tehnikumu, kur apguvu datorspeciālista amatu. Pēc skolas beigšanas uzreiz savā specialitātē darbu atrast neizdevās, laikam netrāpījās pareizais darba piedāvājums, tāpēc pamēģināju strādāt par rasētāju, jo mazliet zināju šīs programmas. Tā nonācu uzņēmumā RK Lauktehnika (tagad RK Metāls). Kad pāris nedēļu jau biju pastrādājis par rasētāju, saņēmu darba piedāvājumu savā specialitātē, bet tajā brīdī negribēju neko mainīt, tāpēc atteicos no savas pirmās profesijas un turpināju sevi attīstīt jaunajā virzienā. Pirmie trīs mēneši bija pagrūti, taču pēc tam radās arvien lielāka interese, un nolēmu mācīties par būvinženieri. Iestājos RTU, studiju laikā strādāju par inženiera palīgu, vēlāk par inženieri un tagad esmu projektētāju grupas vadītājs. Mūsu komanda no pieciem cilvēkiem izaugusi līdz divdesmit.

Bijāt vieni no pirmajiem, kas Latvijā sāka strādāt ar Eirokodeksa standartiem.

Lai startētu ārvalstu tirgos, tā bija obligāta prasība. Latvijā vēl ilgu laiku būvniecībā visi strādāja pēc SNiP normām, kas bija izstrādātas padomju laikā. Kad SNiP laiki gāja uz beigām, visiem nācās apgūt Eirokodeksu, un mēs to izdarījām vieni no pirmajiem. Būtisku ieguldījumu te sniedza pieredzējušais inženieris Ivars Tumševics, kurš iemācīja domāt un izprast konstrukciju darbības principus, līdz ar to bija iegūts labs pamats, lai saprastu konstrukcijas pēc jaunajām normām. Kamēr citi uzņēmumi vēl tikai sāka, mēs jau bijām apguvuši pamatlietas pēc Eiropas standartiem un varējām doties uz Skandināvijas tirgu, kur arī tagad realizējam lielāko daļu pasūtījumu.

Ar ko pasūtītājs Skandināvijā atšķiras no pasūtītāja Latvijā?

Skandināviem viss ir daudz vairāk sakārtots un prognozējamāks. Mēs zinām, ko no mums sagaida, un zinām, kas un kā mums jādara. Atšķirībā no Latvijas pasūtītājs mūsu pakalpojumu pērk kā komplektu, tas ir, mēs paši projektējam, ražojam un montējam. Pasūtītāju neinteresē, kā mēs menedžējam darbus un kādas ir iekšējās problēmas. Tā ir mūsu atbildība, viņu interesē tikai rezultāts. Latvijā šajā ziņā ir citādi – te vispirms top projekts, un tad pasūtītājs meklē, kas saražos un uzbūvēs, turklāt pēc iespējas lētāk. Jā, mūsu projektēšanas izmaksas, iespējams, ir lielākas, taču kopējās izmaksas būvprojektam būs mazākas, jo esam ieinteresēti projektēšanas laikā meklēt visefektīvākos konstrukciju risinājumus, lai kopējās izmaksas samazinātos. Lai radītu labu būvprojektu, projektētājiem ir jāizstrādā ne tikai projekta BK un MK sadaļas, bet arī detalizētās sadaļas, tad rezultāts būs kvalitatīvāks. Pretējā gadījumā katru procesa posmu veic dažādi uzņēmumi, un tas bieži rada problēmas.

Ko esat ieguvuši profesionālajā ziņā, strādājot ar skandināviem? 

No viņiem esam pārņēmuši pieredzi, ka visiem aprēķinu dokumentiem ir jāizskatās vienādi. Mainās tikai skaitļi, bet pats dokumenta izkārtojums ir nemainīgs. Šim nolūkam esam radījuši paši savu sagatavi jeb template un izstrādājuši procedūru...

Visu interviju lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!

Antra Veļķere


Foto: no Māra Veita personiskā arhīva