Jēkabpils Goda pilsonis – būvkonstruktors

Neskatoties uz cienījamo gadu skaitu, joprojām darbīgs ir Jēkabpilī ļoti cienīts būvinženieris Jānis Kikusts. Pēc Latvijas valsts universitātes beigšanas viņš strādāja par būvdarbu vadītāju, tad par konstruktoru a/s Komunālprojekts Jēkabpils nodaļā. Aktīvās darba gaitas viņš beidza kā galvenais konstruktors. Viņš joprojām veic būvprojektu ekspertīzes, konsultē vietējos būvuzņēmējus sarežģītos gadījumos, veic konstrukciju apsekošanu, sagatavo mezglu risinājumus, izstrādāja būvprojekta konstruktīvo daļu un veica būvuzraudzību un autoruzraudzību Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas būvniecībā Kalna ielā 33, Jēkabpilī. Jānim Kikustam piešķirts Jēkabpils pilsētas Goda pilsoņa nosaukums.

Jānis Kikusts dzimis 1933. gada 15. maijā Abrenes apriņķa Kubuļu ciema „Sēkliņu” mājās. Pēc Balvu rajona Bērzpils vidusskolas beigšanas 1952. gadā, viņš teicami nokārtoja iestāju eksāmenus Latvijas Valsts Universitātes Inženierceltniecības fakultātē, kuru pabeidza 1957. gadā.
Neapzināti konstruktora iedīgļi Jānī Kikustā radās jau bērnībā. Cik vien sevi atceras, viņš vienmēr kaut ko meistarojis. Ganu gaitās nenovērtējams ierocis bija kabatas nazis, kas bija Jāņa Kikusta kabatu satura neatņemama sastāvdaļa. Sākumā viņš meistaroja kārklu stabulītes, tad kaķenes un citus zēniem nepieciešamus brīnumrīkus, vēlāk uzmodelēja arī lidmašīnu armiju un vilciena lokomotīvi. Viņa tēvs bija dzelzceļnieks, toreiz automašīnas reti gadījās redzēt, bet lokomotīves viņš bija iepazinis. Jāņa Kikusta bērnība aizritēja otrā Pasaules kara gados, arī viņš kopā ar citiem puikām kartupeļu bedrēs spēlēja kariņu, slēpās, klausījās pieaugušo satraucošās runas, no kurām gan neko īsti nesaprata.
Pamatskolas gados, kad parādījās teksta uzdevumi, to risināšanas noslēpumus Jānim Kikustam atklāja tēvs. Pašam bija prieks par veiksmīgi atrasto atbildi, un matemātika kļuva par mīļāko priekšmetu. Vēlāk ar vislielāko aizrautību viņš nodarbojās ar ģeometrijas uzdevumu risināšanu. Vidusskolas 10. klasē Jānim Kikustam kļuva skaidrs, ka viņš vēlas kļūt par inženieri celtnieku un strādāt uz būves. Pašam celt jaunas mājas - tas likās tik aizraujoši.
No studiju gadiem visspilgtāk atmiņā viņam palikuši būvmehānikas pasniedzējs K. Gailis un koka konstrukciju pasniedzējs I. Melderis, kuri prata studentus ieinteresēt mācību priekšmetos, kas ir svarīgi visā inženiera celtnieka dzīvē gan uz būves, gan projektēšanā.
Pēc studiju beigšanas pirmos 3 gadus Jānis Kikusts strādāju Jēkabpilī par būvdarbu vadītāju. Bet ar jaunības degsmi un teorētiskajām zināšanām nekādus kalnus gāzt neizdevās, jo padomju gados lielie celtniecības plāni apsteidza materiālo bāzi un jaudas būvmateriālu ražošanā, tāpēc būvdarbu vadītājs bija vairāk būvmateriālu sagādnieks, nekā darbu tiešais vadītājs. Bieži nācās doties pie citos uzņēmumos strādājošiem, lai uz atdošanu aizņemtos vajadzīgos materiālus. Arī iegūtās teorētiskās zināšanas būvju konstrukciju aprēķinos pielietot iznāca reti.
Jānis Kikusts bieži satikās ar Jēkabpils projektētājiem, arī vienu mācību praksi viņš bija pavadījis projektēšanas institūtā ar tagadējiem laikiem dīvainu nosaukumu „Latgiproseļstroi”. Strādājot projektēšanas darbos pie rekonstrukcijām tiešām bija iespējams izmantot studijās iegūtās teorētiskās zināšanas būvmehānikā. Jāņa Kikusta dzīvē sākās jauns posms. Viņš saņēmu uzaicinājumu strādāt Jēkabpils projektu un tāmju birojā, kas vēlāk pārveidojās par projektēšanas institūta „Latkomunprojekt” (tagad a/s „Komunālprojekts”) Jēkabpils nodaļu. Viņš bija inženieris konstruktors. Šajā darbā tiešām viss bija atkarīgs tikai no paša- zīmulis, papīrs un dzēšgumija bija, uzdevums iedots, atlika vien atrast vislabāko risinājumu. „Komunālprojektā” Jānis Kikusts nostrādāja līdz pensijai 1993. gadā.
„Visus šos gadus mana būvmehānikas pasniedzēja Kārļa Gaiļa „Celtnieka rokasgrāmata būvmehānikā” bija arī mana rokasgrāmata,” saka Jānis Kikusts.
Projektēšanas institūta „Komunālprojekts” darba lauks bija dažāda rakstura ēku kapitālremonti, kā tagad saka- rekonstrukcijas un jaunbūves projekti. Te pavērās plašas iespējas dažādu konstrukciju izpētē un iespējamo pastiprinājuma variantu meklējumos. Bieži vien bija nepieciešams atsevišķu mezglu individuāls risinājums, kas vienlaicīgi apmierina tā izturību, konstruktīvās un estētiskās prasības. Visu šo noteikumu sekmīgs apvienojums tad arī ir tas, kas Jānis Kikustam dod gandarījumu konstruktoram par paveikto. Tiekšanās uz ideālu individuālu mezglu konstrukcijas risinājumu arī ir saistošākais konstruktora profesijā.

 


Vai nācies piedzīvot brīžus, kad iekšējais zirgs nenes tik strauji kā gribētos? Ko tad darījāt, lai tomēr nesašļuktu?
Mans sākotnējais dzīves plāns strādāt tikai uz būves un būvēt īpašas ēkas atdūrās pret skarbo padomju laika īstenību. Taču profesijas izvēlē tas man neradīja vilšanos - kļuvu projektētājs. Kad deviņdesmito gadu sākumā projektēšanas darbi strauji samazinājās, 1993. gadā aizgāju pensijā. Taču saikne ar celtniecības organizācijām un projektētājiem nepārtrūka. Jutu, ka uzkrātā pieredze vēl ir noderīga. LBS nokārtoju eksāmenu un ieguvu sertifikātu „būvju konstrukciju projektēšana un ekspertīze”, tie tagad pagarināti līdz 2015. gadam. Joprojām turpinu strādāt šajā jomā, gan ar pārtraukumiem, jo krīze arī būvniecībā ienesusi savas korekcijas.


Kurš jums ticis, vieglais vai grūtais ceļš? Kāpēc? Kā tas izpaudās?
Esmu kara laika bērns un jau no bērnības sapratu, ka nav tikai vieglais vai grūtais ceļš. Mūsu ceļš vienmēr ir mainīgs un domāju, tāds arī būs.

Vai kaut esat darījis par spīti, līdz galam?
Manā konstruktora profesijā neko nevar darīt par spīti, līdz galam. Nevar strādāt izolēti un nerēķināties ar citu speciālistu domām, bet konstruktoriem nekad nerodas strīdi, jo visu izšķir pierādījumi ar aprēķiniem.


Cik augstā līmenī ir pašdisciplīna? Vai tā ir ieaudzināta no ģimenes vai pats apguvāt?
Pašdisciplīna ieaudzināta ģimenē un tālāk attīstīta skolā un darbā, jo nekas nav nācis tāpat vien, viss sasniegts neatlaidīgā darbā.

Kādas trīs lietas jums saistās ar savu jaunību?
Aizraušanās ar sportu- volejbols, dambrete, šaha spēle. Neatlaidība un pienākuma apziņa skolā mācībās. Studiju gados neatlaidību stiprināja arī nepieciešamība vienmēr saņemt stipendiju.


Kā jūs ietekmējuši citi?
Ģimenē mani ietekmējuši vecāki. Skolā – skolotāji, protams, ne visi vienādi. Esmu centies izvairīties no sliktas ietekmes, darīt to, ko dara citi, bet es nevēlos. Domāju, ka tas man ir izdevies.


Kas jūs vislabāk raksturo?
Neatlaidība, mērķtiecība un aizrautība.

Kas sagādā prieku?
Prieku sagādā ģimene, mazmeitas un labi padarīts darbs.

Kādām grāmatām dod priekšroku?
Labprāt lasu populārzinātniskas grāmatas un žurnālus, piemēram, par astronomiju. Pirmā lielākā manis izlasītā grāmata, ko patiešām no bērnības atceros, ir Kaudzīšu Mērnieku laiki. Arī tagad reizēm ienāk prātā trāpīgie romāna izteicieni, jo arī jaunākos laikos mēs pārdzīvojām savus mērnieku laikus.

Trīs jūsu labākās īpašības. Kura no tām visvairāk dzīvē palīdzējusi?
Neatlaidības, mērķtiecība, aizrautība. Palīdzējusi man vienmēr ir tieši neatlaidība.

Kurā laika posmā vēlētos padzīvot ilgāk? Kāpēc?
Visilgāk būtu vēlējies padzīvot pēdējā aktīvā darba posmā, jo tad sajutu, ka šo to jau var.

Kāpēc trīs lietas ir labas?
Trīs labas lietas jau Bībelē minētas- Ticība, Cerība, Mīlestība, neko labāku nevaru iedomāties.

Kas jums visvairāk krīt uz nerviem?
Visvairāk uz nerviem krīt paviršība.

Ja nebūtu tas, kas esat, kas ar šo uzkrāto pieredzi būtu?

Tā būtu vislielākā neveiksme manā mūžā.

Vai laika gaitā mainījušas jūsu dzīves vērtības?
Dzīves vērtības nav mainījušās, ja nu vienīgi mainījušies amati no būvdarbu vadītāja līdz projektētājam.

Kāds ir interesantākais tosts, ko esi dzirdējis?
Uz labu veselību! Paradoksāli, bet tā vienkārši - uz labu veselību, jo nevienam tās nav par daudz un to īpaši var attiecināt uz mani.

Kādi ir jūsu vakari, nedēļas nogales, vai brīži, kad nedomājat par būvniecību?
Vakaros neiztrūkstoši skatos televīziju „Panorāmas” ziņas, lasu grāmatas par ievērojamu cilvēku dzīvi, vēsturiskus romānus. Vasarā labprāt uzturos savā dārza mājā pie ezera, ko pats projektēju un būvēju. Patīk dārza darbi, svaigs gaiss. Agrāk ar aizrautību piedalījos dažādos sporta pasākumos, spēlēju volejbolu, jaukas atmiņas saistās ar „Komunālprojekta” sporta svētkiem, kādreiz tie notika regulāri, vasarās kopā ar ģimenēm.

Raits Sirmovičs, Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētsaimniecības departamenta direktors, būvinženieris:
„Ar Jāni Kikustu iepazinos 1976. gadā, kad kā tikko studijas beidzis celtniecības inženieris uzsāku darba gaitas toreizējā projektēšanas institūta „Latkomunprojekt” Jēkabpils nodaļā. Jānis Kikusts bija nodaļas galvenais konstruktors. Tolaik man kā jaunam nepieredzējušam inženierim bieži nācās lūgt padomu kolēģim. Jāni Kikustu raksturoja iecietīga attieksme pret jaunākajiem kolēģiem, palīdzot atrast pareizos konstruktīvos risinājumus. Tolaik apbrīnoju kolēģa dziļās teorētiskās zināšanas un lielo praktiskā darba pieredzi, viņa lielisko grafiku, izstrādājot rasējumus. Kā nodaļas galvenais konstruktors Jānis Kikusts nekad neuzsvēra savu pārākumu, bet apsprieda radušos jautājumus kā līdzīgs ar līdzīgu. Tolaik Jēkabpils nodaļā darbu uzsāka daudz jauno būvinženieru un Jānis visiem bija lielisks, pacietīgs darbaudzinātājs. Patiesībā viņš izskoloja Jēkabpils nodaļas jauno inženieru paaudzi. Katrs, kuram bijusi iespēja strādāt kopā ar Jāni Kikustu, ir smēlies no viņa zināšanas un tās viņš nekad nevienam nav liedzis. Jēkabpils pilsētas un arī visa reģiona būvnieku vidū Jānis ir neapšaubāma autoritāte, pie kā griežas, ja jāatrisina sarežģīta problēma. Arī man, strādājot gan Jēkabpils rajona izpildkomitejā, gan tagad Jēkabpils pilsētas pašvaldībā ir bijis jālūdz kolēģa padoms, un tas nekad nav ticis atteikts. Jānis Kikusts pats ir izstrādājis konstruktīvo daļu daudzām Jēkabpils pilsētas nozīmīgām jaunbūvēm, bet īpaši plašs viņa darba lauks ir bijis ēku rekonstrukciju un kapitālo remontu jomā. Pateicoties Jāņa rastajiem risinājumiem daudzu ēku „dzīve” sākusies tikpat kā no jauna. Uzskatu, ka Jānis Kikusts ir viens no tiem, kurus var saukt par būvinženieriem ar lielo burtu.”

Būvinženieris Alberts Barkāns:
„Kad es iepazinu Jāni (pirms gandrīz 30 gadiem), viņš jau bija speciālists ar lielu darba pieredzi un plašām zināšanām projektēšanā. Pārsteidzoši likās tas, ka Kikusta kungs spēja rast risinājumus un pieņemt lēmumus dažādās būvniecības situācijās. Uz jebkuru jautājumu viņš, kā likās, bez piepūles prata dot skaidru atbildi, saprotami izskaidrot un pamatot savu redzējumu. Varēja just, ka būvniecības projektēšana ir viņa sirdslieta, zināšanas mērķtiecīgi apgūtas un krātas. Aizkustinoši bija vērot, kā Jānis ar pietāti atcerējās savus pasniedzējus augstskolā un joprojām, kā palīgmateriālus, izmantoja savas studiju laika lekciju konspektu klades. Tie bija kārtīgi un rūpīgi pieraksti, formulas saprotamas un joprojām izmantojamas.
Atceros, Jānis mudinot mūs atrast optimālos konstruktīvos risinājumus, mēdza teikt-„uzbūvēt var visu, jautājums tikai, cik tas maksās”.
Arī ikdienā parasti Jānis izturējās mierīgi, nosvērti, taču bija spējīgs iekarst un nepiekāpties, ja bija jāaizstāv savs viedoklis. Vienmēr atsaucīgs, pieejams un atvērts katram, kam nepieciešama palīdzība.”

SIA „Jēkabpils PMK” valdes priekšsēdētājs Uldis Helmuts Putniņš un kolektīvs:
„Mēs, SIA „Jēkabpils PMK” kolektīvs, esam patiesi gandarīti par to, ka ilgus gadus mūsu sadarbības partneris ir projektētājs – konstruktors Jānis Kikusta kungs. Ne tikai uzņēmumā pašreiz strādājošie, bet arī tie darba veterāni, kuri strādāja uzņēmumā līdz 1993. gadam, ar labu vārdu atceras viņu arī šodien.
Jau esot pensijā Jānis Kikusts sniedz savu atbalstu un zināšanas visiem, kam tas ir nepieciešams. Vairākkārt esam saskārušies ar nepieciešamību, sarežģītu jautājumu risināšanām, kas skar projektēšanas jomu, pieaicināt par ekspertu tieši Kikusta kungu. Nekad viņš nav atteicis savu palīdzību.
Domājam, ka Kikusta kungam piemīt patriotisma jūtas arī attiecībā uz Jēkabpils pilsētu, kas visa raženā darba un dzīves mūža garumā ir pietiekoši skaidri pierādīts, jo daudzas Jēkabpils pilsētas ēkas ir viņa projektētas.
Viena no lielākajām viņa iecerēm bija uzbūvēt Jēkabpils pilsētā jaunu, skaistu, modernu Dievnamu. Šī iecere tika realizēta un nu Krustpils visaugstākajā vietā majestātiski slejas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca.
Jānis Kikusts ir aktīvs šīs draudzes loceklis, kas seko līdzi baznīcas uzturēšanai un apkopšanai.
Tiešs, atklāts un taisnīgs – tādu mēs pazīstam Jāni Kikustu, kurš savu darba mūžu ir atdevis vienai no sarežģītākajām nozarēm - būvniecībai.
Cilvēks, kura dzīves pieredze un padoms ne vienam vien jaunajam pilsonim ir palīdzējis dzīvē saskatīt īstās vērtības.”