Jubilāri 2016.gada februārī

Viktors Puriņš un Aleksandrs Kapusts - 5.februārī, Kristaps Kauliņš - 12.februārī, Margarita Kinele - 13.februārī, Indriķis Teivāns - 21.februārī, Visvaldis Magone - 24.februārī.

Lai veidotu nākotni, nekas nav tik nepieciešams kā sapnis par to.

/Viktors Igo/


Apsveicam Viktoru Puriņu 80. jubilejā!

Ar vārdu „prieks” Viktors Puriņš saista trīs lietas: labi padarītu darbu, labu atpūtu un ja ģimenē viss ir labi. Un viņam viss patiešām esot labi. Kā pats saka, ir bijis darbs Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona remonta celtniecība kantorī no 1959.gada, kad objektā karjeru iesācis kā tolaik dēvētais „desmitnieks”. Tad 23 gadus strādāja jaunbūvēs (vispirms Rīgas Ēku celtniecības kombinātā, vēlāk Rīgas Lielpaneļu celtniecības trestā, Rīgas rūpnīcu celtniecības trestā un citur). 

„Būvēts Ķengarags pie Daugavas, Purvciems, Jugla, Iļģuciems,” stāsta Viktors Puriņš. Imantas masīva būvniecībā viņš piedalījās visās četrās kārtās. Šajā laikā viņš jaunajos dzīvojamos masīvos uzbūvēja kādus 15 bērnudārzus, piecas skolas, vairākus tirdzniecības centrus un divas poliklīnikas. Par 69. vidusskolas celtniecību Viktoram Puriņam tika piešķirts Ministru Padomes Goda raksts, medaļa un prēmija. Tā tolaik bija pirmā karkasa tipa ēka Latvijā. Pats ar savām rokām gan Viktors Puriņš būvējies tik vien kā savu māju, jo darbā vienmēr bijis vadītājs un organizētājs. 

No 1980. līdz 1981. gadam viņš strādāja Āfrikā. Viktors Puriņš bija pārvaldnieka vietnieks Augstākās klases gaisa kara spēku bāzes celtniecības trestā Lībijā. Tur vajadzēja apgūt 496 miljonus dolāru, trīs gados uzbūvējot augstākās klases kara gaisa bāzi, kurā ietilpa 72 objekti, tādi, kā lidmašīnu slēptuves, kontroles dispečeru komplekss, kazarmas, ugunsdzēsēju rezervuāri, un virkne citu objektu. Lielākais no tiem bija lidlauka skrejceļi 4600 m garumā un 62 m platumā, abos skrejceļa galos bija 400 m šķembu klājums. Kad betonēja skrejceļu un nobrauktuves un veica citus darbus, dienā celtnieki izlietoja līdz 2200 kubikmetru betona, 600 tonnām asfalta-betona un citu materiālu. Tas bija ļoti interesants, bet arī grūts laiks, jo gulēt bieži vien sanāca labi ja trīs stundas naktī, bet jau pulksten 7 bija plānošanas sanāksmes. Objektā no PSRS strādāja 2,5 tūkstoši cilvēku. Pēc tam Viktoram Puriņam piedāvāja doties uz Angolu, bet viņš atteicās. Dēliem bija jāsāk skolas gaitas un gribējās mājās. Sekoja septiņu gadu darbs agrofirmā „Ādaži” kā celtniecības pārvaldes priekšniekam un valdes loceklim. Pēc tam viņš SIA „V&VS” būvēja dzīvojamās mājas un birojus Rīgā. Viktoram Puriņam kopā ar citiem kolēģiem pieder izgudrojums „Ripor 105”. 

Kopš Latvijas Būvinženieru savienības atjaunošanas 1989. gadā Viktors Puriņš ir tās biedrs. Vairākus gadus viņš bija LBS valdes loceklis.

1996. gadā Viktoru Puriņu ievēlēja par Latvijas Būvnieku asociācijas valdes priekšsēdētāju – prezidentu.

1962. gadā Viktors apprecējās ar savu darba kolēģi Āriju un kopā beidza Rīgas Politehniskā institūta Būvniecības fakultāti un kopš tā laika viņi nolēmuši visās atpūtas reizēs un ceļojumos būt kopā un tā arī noticis.

Viņi kopā ar citām būvnieku ģimenēm pabijuši Islandē, Austrālijā, Kostarikā, Singapūrā, Malaizijā, ASV, Peru, Brazīlijā, Argentīnā. Katru pavasari šī komanda vienmēr dodas tālos ceļojumus, bet rudeņos iepazīst tuvākas zemes, kā Grieķiju, Spāniju, Itāliju, Izraēlu. Redzētas arī Meksika, Kanāda, Amerika, Dienvidāfrika, Turcija. Bieži vien šajās valstīs būvnieki tiekas ar vēstniecību ļaudīm, apskatās jauno objektu būvniecību, kā, piemēram, sporta ēkas pirms Olimpiskajam spēlēm Atēnās.

Skandināvija un tuvākās Eiropas valstis jau tikpat kā pašu mājas, jo grūti saskaitīt, cik reizes tajās būts, piemēram, Vācijā pat vairāk kā 15 reizes. Regulāri tiek apmeklētas arī būvniecības izstādes.

Viktora Puriņa hobijs ir opera, protams, vispirms Latvijas Nacionālā opera. Otrs viņa  hobijs ir vasaras un ziemas zveja un ne tikai Latvijā.


Apsveicam Aleksandru Kapustu 70.jubilejā!

Aleksandrs Kapusts 1972.gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot inženiera – mehāniķa kvalifikāciju. 1993.gadā viņš stažējies Briselē – Eiropas Savienības Transporta direktorātā.

Savu karjeru būvniecības jomā Aleksandrs Kapusts sācis kā strādnieks, bet paralēli mācībām augstskolā strādājis dažādos amatos Satiksmes ministrijā un tās pakļautībā esošajos uzņēmumos.

1994.gadā viņš kļuvis par direktora vietnieku Latvijas Attīstības aģentūrā, kur nostrādājis līdz 1997.gadam, bijis arī Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes loceklis un nodarbojies ar tās attīstības un investīciju plānošanu un projektiem.

Kopš 2000.gada Aleksandrs Kapusts ir uzņēmējs.

Aleksandrs Kapusts par LBS biedru kļuvis 2003.gadā.


Apsveicam Margaritu Kineli jubilejā!

Margarita Kinele pēc vidusskolas beigšanas iestājusies Rīgas Celtniecības koledžā, kurā izmācījusies par celtniecības darbu organizatoru. 1996.gadā iestājusies Rīgas Tehniskās universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, kuru absolvējusi 2000.gadā kā vadīšanas specialitātes bakalaurs. Paralēli mācībām Margarita Kinele strādājusi par būvdarbu vadītāja palīgu IU “Tavera”, vēlāk par grāmatvedi DzĪKS “Vefietis-2” un vispārceltniecības darbu tāmētāju uzņēmumos “Alta” un “Rīgas Restaurācijas birojs.”

Pēc bakalaura grāda iegūšanas Margarita Kinele turpinājusi mācības un 2002.gadā absolvējusi RTU Ekonomikas un vadības fakultāti kā ekonomists uzņēmējdarbības vadībā. 2003.gadā viņa kļuvusi par celtniecības nodaļas ekonomisti SIA “Rīgas Restaurācijas birojs.” Vēlāk strādājusi par tāmēšanas un konkursu daļas vadītāju.

2005.gadā Margarite Kinele uzsākusi darbu SIA “5.elements”, kur strādājusi par projektu vadītāju un tāmētāju. 2006.gadā viņa jau lasījusi lekcijas par tāmēšanu izglītības centrā “D.D.K. Company”.

No 2010.gada līdz 2015.gadam Margarita Kinele bijusi SIA “Merks” inženiertehnisko darbu piedāvājumu un tāmēšanas daļas inženiere.

Šobrīd viņa ir projektu vadītāja SIA “RM būve”.

Par interesantāko savā darbā Margarita Kinele nosauc dažādību: “Katru dienu strādāju ar dažādiem projektiem, risinājumiem, tehnoloģijām, līdz ar to daudz jāmācas, daudz jākomunicē, jākonsultējas, jāsatiekas ar dažādiem specialistiem un jāuztur daudz interesantu kontaktu ar gudriem cilvēkiem.”

Brīvajā laikā Margarita Kinele ir fitnesa trenere, apmāca meitenes un sievietes dejot. Arī pati aktīvi nodarbojas ar dažādiem fitnesa un sporta veidiem. Vasarā viņa labprāt skrituļo.

Margarita Kinele ir LBS biedre kopš 2001.gada.


Apsveicam Kristapu Kauliņu 30.jubilejā!

Kristaps Kauliņš inženiera kvalifikāciju transportbūvēs un profesionālo bakalauru transportbūvēs ieguvis 2012.gadā RTU. Šobrīd viņš turpina studēt RTU maģistrantūrā.

Jau paralēli mācībām 2007.gadā viņš uzsācis darbu AS “Ceļuprojekts”, kur strādājis par vadošo ceļu būvinženieri. Viņa amata pienāumos ietilpa transporta infrastruktūras un būvju projektēšana, tostarp autoceļu rekonstrukcijas projekti, tehniski ekonomisko pamati, ielu, ceļu un stāvlaukumu projektēšana, kā arī projektu vadība. 2013.gadā Kristaps Kauliņš kļuvis par AS “Ceļuprojekts” akcionāru Padomes priekšsēdētāju.

2014.gadā Kristaps Kauliņš sācis strādāt Olaines novada pašvaldības Attīstības nodaļā, kur sākotnēji bijis ceļu inženieris, taču šobrīd ir Attīstības nodaļas vadītājs.

Kristaps Kauliņš ir arī DKS “Druva” valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis SIA “Kart group” un biedrības Pierīgas partnerība padomes loceklis.

Kristaps Kauliņš savas zināšanas papildinājis, apmeklējot tādus seminārus kā “Jaunu ideju ģenerēšana un gatavošana tirgum”, “3M satiksmes drošības produktu seminārs”, ”TAPIS Centrālā moduļa izmantošanas teritorijas plānotājiem-kartogrāfiem”, “Virsūdeņu un gruntsūdeņu atvade ceļiem un laukumiem”, “Ceļu segu projektēšana”, “Snoline ceļu drošības sistēmas un marķējums” u.c.. Kā arī aktīvi darbojies kā Olaines novada pašvaldības pārstāvis Rail Baltica II nacionālās izpētes darba grupā, AS “Ceļuprojekts” pārstāvis Latvijas Transportbūvju inženieru asociācijā, Standartizācijas tehniskajā komitejā, Rīgas Tehniskās universitātes Valsts pārbaudījumu komisijā (2013.-2016.gads) Bakalaura un Maģistra profesionālo studiju programmās “Transportbūves” u.c.

Kristaps Kauliņš piedalījies tādos projektos kā “Amatnieku, Birzgales, Egļu, Kadiķu un Rūpnieku ielu pārbūves izpēte”, “Autoruzraudzība objektam „Liepājas starptautiskās lidostas rekonstrukcija””, “Autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma no 45,1.km līdz 91,8.km iespējamās rekonstrukcijas izpēte”, “Tehniskā projekta izstrāde “Liepājas Starptautiskās lidostas rekonstrukcija””, “Kravas transportlīdzekļu novietņu izpēte”, “Autoceļa A12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) posma Rēzekne – Ludza 106.km-130.km attīstības sociāli ekonomiskais izvērtējums”, “Priekšizpētes un skiču projekta izstrāde Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posmam no Daugavgrīvas ielas līdz autoceļa A10 satiksmes mezglam pie Priedaines” u.c..

Darbā Kristapu Kauliņu saista ir nepārtrauktie jaunie izaicinājumi un darbs ar cilvēkiem.

Brīvajā laikā viņš nodarbojas ar sportu – viņu aizrauj orientēšanās, grupu fiziskās sagatavotības treniņi (TRX, DeepWork, BodyArt, HIIT), skriešana, grāmatu lasīšana, dabas baudīšana un laika pavadīšana ar ģimeni un draugiem.

Draugiem un kolēģiem Kristaps Kauliņš novēl: “Izbaudiet dzīvi un katru dienu pavadiet tik labi cik iespējams un galvenais ar smaidu uz lūpām!”

Kristaps Kauliņš ir LBS biedrs kopš 2013.gada.


Apsveicam Indriķi Teivānu 85. jubilejā!

Lasot Indriķa Teivāna dzimšanas gadu gandrīz vai jāpārbauda, jo vairāki kolēģi saka, ka pēc astoņdesmitgadnieka nu gan viņš neizskatoties? Pats Indriķis smejas, ka pase nemelo, bet tas, ka viņš joprojām ir darbīgs, kā arī pozitīvā domāšana dod savu artavu. Vai tad tā arī nekad nevar Indriķi nokaitināt? Varot gan, jo viņš esot emocionāls cilvēks, bet nu jau vismaz gadsimta ceturksni viņš sevi mācījis un audzinājis domāt tikai pozitīvi un uz katru lietu paskatīties ar optimismu. Lai kā arī šad un tad klājas, vienmēr taču ir vēl krietni sliktākas lietas.... Nu ja pieņem tādu dzīves filozofiju, tad var arī daudz izdarīt.

Celtniekiem jau profesija tāda, kas palīdz radīt pieminekļus un paliekošas lietas. Visas tās gan pašam, gan citiem redzamas un nenoslēpjamas. Tāpēc vēl jo vairāk jācenšas, lai par katru būvi būtu lepnums. Indriķim Teivānam īpaši mīļi objekti ir skolas. Viņa vadībā uzceltas septiņas. Tāpat viņa vadībā Baložos iesāka būvēt vienu no pirmajiem padomju laika ciematiem – Titurgu. Tā turpinot uzbūvēts turpat vai viss Ķekavas ciems, Valdlauči, putnu fabrikas. Indriķa Teivāna vadībā viena no lielākajām un spēcīgākajām būvniecības kompānijām Latvijā, Ķekavas PMK, būvēja objektus ne vien Ķekavā, bet daudzviet Latvijā, arī Siguldā, Jelgavā, Jaunjelgavā, Bauskā, Rīgā un citur. Kā jau stiprajiem, nācās palīdzēt arī vājākiem. Pareizāk sakot „lāpīt caurumus”, kas, protams, Indriķim Teivānam ne sevišķi patika, bet ko izdarīsi, ja zvana ministrs un saka: „Jādodas!”. Pēdējos gados Ķekavas PMK strādāja kopā ar somiem, uzbūvēja piena kombinātu, tenisa kortus Jūrmalā. Indriķis Teivāns Ķekavas PMK strādāja kopš 1964. gada. Viņš ir vadījis arī Siguldas PMK un Jelgavas trestā bijis galvenais inženieris, bet atgriezies atkal Ķekavā un Ķekavas PMK vadīja 25 gadus. Šajā laikā Indriķis Teivāns izskoloja veselu virkni jaunu inženieru, kuri viņa paspārnē ieguva otro augstāko izglītību – praksi celtniecībā. Ne velti Latvijā figurē teiciens: „izgājis Teivāna skolu”. 

Indriķis Teivāns ļoti lepojas ar saviem audzēkņiem, jo visi viņi arī ir šobrīd zināmi un pamanāmi Latvijas celtniecībā un kā saka Indriķis „viņi visi augstu tur būvnieka godu, par ko man ir īpašs prieks un lepnums”. Uz Ķekavas PKM bāzes radās 12 dažāda līmeņa un lieluma firmas. Būvniecības kompānijā „Mūsu māja” pat izveidojās tāds kā bijušais Ķekavas PMK kolektīvs. Diemžēl vairāki no „Teivāna skolas” pāragri aizgājuši mūžībā, bet viņi bija ļoti gudri speciālisti un tagad viņu iesākto turpina gan kolēģi, gan bērni. Indriķa Teivāna reālās celtniecības dzīves skolas metodes nebija gluži kā kaķēnu palaišana peldēt, kurš izķepurosies tas būs celtnieks, kurš ne, tas ne..., bet samērā brīvas un atkarīgas no situācijas. Viņš neprasīja cik stundas pavadītas darbā, bet gan izdarītu darbu, rezultātu un galvenais visās lietās prātu, kas nepieļauj sastrādāt muļķības. Pie viņa nevarēja nākt ar attaisnojumiem nepadarītām lietām, bet gan kopā meklēt atrisinājumu, kā izdarīt.

Kopš 1989. gada Indriķis Teivāns ir LBS biedrs, ilgus gadus viņš bija LBS valdes loceklis.

Indriķa Teivāna aktīvā dzīves pozīcija meklējama droši vien arī viņa vaļaspriekā. Viņš līdzekļus krājis vien ceļojumiem. Pēc tam kad valstis ir dalījušās un sadalījušās, viņš gan vairs nevar pateikt cik, bet pēc ceļojumu sākotnējā saraksta sanāk, ka Indriķis bijis vairāk kā 40 valstīs. Arī padomju gados ticis uz ārzemēm. Nu vēl, protams, var pieskaitīt toreizējās PSRS republikas un tad jau tas saraksts iznāktu pavisam garš. Indriķim vienmēr paticis aktīvais tūrisms. Kādreiz trīs reizes kāpis Elbrusā, devies uz Sajāniem. Īpaši tuvi Indriķim ir kalni.

Kādu brīdi viņš laiku veltīja pašvaldībai. Indriķis Teivāns bija Ķekavas pagasta padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks un vadīja attīstības komiteju. Ķekavā aizvadīta visa līdzšinējā dzīve. 

Indriķis Teivāns lepojas, ka radījis arī privāto būvnieku dinastiju un pašlaik dod padomus savai jaunajai paaudzei un mazmeitām. 


Apsveicam Visvaldi Magoni 75. jubilejā!

Visvaldis Magone atzīst, ka esot kārtīgs laucinieks. Nācis no tādas pamatīgas lauku ģimenes. Tāds savā būtībā ir arī viņš pats. Bērnību Visvaldis Magone pavadīja Gulbenes rajona Litenes ciema „Magonēs”. Vecāki ļoti vēlējās, lai dēls mācās un iegūst labu izglītību. Izvēlētā būvniecība bija vistīrākā nejaušība, bet veiksmīga. 1965. gadā Visvaldis Magone pabeidza Politehnisko institūtu. 1966. gadā viņam nācās dienēt armijā, konkrēti armijas projektēšanas institūtā „Vojenprojekts-300”. Pēc tam bija darbs Valsts plāna komisijā. Laikā no 1970. gada līdz 1978. gadam Visvaldis Magone bija grupas vadītājs projektēšanas institūtā „Kolhozprojekts”. Viņš strādāja pie daudziem ar lauksaimniecību saistītiem objektiem, piedalījās  individuālu projektu izstrādēs liellopu, jaunlopu un cūku fermām, izstrādāja arī daudzus kultūras namu un dzīvojamo māju projektus lauku apstākļiem. Tad viņš bija galvenais konstruktors Zinātņu akadēmijas Speciālajā konstruktoru birojā un nodaļas vadītāja vietnieks projektēšanas institūtā „Komunālprojekts” (strādāja pie daudzām dažādos laika posmos būvētām dzīvojamo un sabiedrisko ēku rekonstrukcijām. Ievērojamākā no tām - viesnīcas „Rīga” rekonstrukcijas projekta izstrādē Rīgā), nodaļas vadītāja vietnieks projektēšanas institūtā „Pakalpojumprojekts”. 

Visvaldis Magone ātri saprata, ka būvniecība ir viņa profesija. Viņam nekad nav ienācis prātā, ka vajadzētu nodarboties ar kaut ko citu. Par spīti tam, ka šad un tad viens otrs priekšnieks nokaitināja, Visvaldis Magone, saprata, ka ne jau būvniecība tur pie vainas, bet cilvēciskais faktors. Taču joprojām Visvaldis Magone necieš lieku birokrātiju, svārstīgus, nenoteiktus un neizlēmīgus cilvēkus, bet īpaši dramatiska viņam šķiet situācijai, ja tādi ir vadītāji. Tad nu visam kolektīvam jāmokās.

Pēc 1992. gada Visvaldis Magone strādājis SIA „Siltumnīca” (galvenais inženieris), Kurzemes rajona MSP „n.p. Lāčupe” (galvenais inženieris, pārvaldnieka vietnieks), komunālās saimniecības dienestā Latgales priekšpilsētas valdē (nodaļas vadītāja vietnieks), Valsts ieņēmumu dienestā (galvenais speciālists). Kā pasūtītāja atbildīgais pārstāvis Visvaldis Magone piedalījās Ainažu un Veclaicenes Robežu kontroles punktu celtniecībā uz Igaunijas Republikas robežas. Tos pašus darba pienākumus veica arī Grenctāles un Meitenes Robežu kontroles punktu celtniecībā uz Lietuvas Republikas robežas, arī Silenes un Pātarnieku RKP būvniecībā uz Baltkrievijas Republikas robežas. 

Laikā no 2005. līdz 2006. gadam viņam bija privātprakse. Kopš 2006. gada Visvaldis Magone ir SIA „LBS-Konsultants” tehniskais direktors.

2006. gadā Visvaldis Magone iestājās Latvijas Būvinženieru savienībā.

Notikums Visvaldim Magonem ir pašrocīgi uzzīmēts projekts, neizmantojot datoru. Tās sajūtas var salīdzināt ar kaifu. 

Viņš uzskata, ka speciālistu kompetence ir jānosaka, bet tā nevar būt formāla. Kontrolē jābūt sistēmai. Viņš pukojas par atsevišķu kolēģu formālām ekspertīzēm un lēto cenu ekspertiem, kas degradē būvinženiera vārdu. 

„Nekad nevajag jaukt celtniecību ar politiku. Kas tur no likuma var sanākt, ja to taisa politiķis, nevis celtnieks? Konkursi jau kļuvuši par kaut ko ārkārtēju. Piemēram, būvuzraudzībā ar vienādiem noteikumiem konkursos startē gan juridiskas, gan privātas (fiziskas) personas, kaut gan nodokļi un izmaksas katram ir citi. Ja būvuzraugs nedempingo un maksā visus nodokļus, tad no 18 konkursiem, kuros esmu piedalījies, labi ja vinnēju vienā,” saka Visvaldis Magone. Viņš atzīst, ka ir impulsīvs un kas uz mēles, to arī saka, līdz ar to šad tad ir cietis.

„Vai dienas laikā vairāk ir pozitīvu domu vai negatīvo?”

„Kā nu kuru dienu. Ja kāds no rīta „iekož”, tad kāds diena sākas ne visai labā noskaņojumā.”

Pļāpāt Visvaldim Magonem nepatīk. „Labāk izdarīt nekā tukšus salmu kult.”

Relaksēties viņam palīdz sports. Savulaik nopelnītas pat medaļas Republikas čempionātos. Tagad gan aktīva iesaistīšanās saistīta vien ar zolīti. Visvaldim Magonem patīk sēņot un ogot, makšķerēt gan vasarā, gan ziemā.

Viņu ļoti saista ceļojumi. „Jaunībā, kad bija lētais benzīns, kolīdz tiku pie pirmā auto, mēs ģimenes ar 2- 3 auto un teltīm pabijām kaimiņu zemēs: Ukrainā un līdz pat Uzbekijai. Izbraukāta turpat vai visa Eiropa. Īpašas zemes ir Norvēģija, Šveice un Horvātija, sevišķi gar Adrijas jūras krastu,” stāsta Visvaldis Magone. 


Mārīte Šperberga, Inga Jākobsone

Foto no LBS un jubilāru privātā foto arhīva