Jubilāri 2016.gada jūlijā

Deniss Dergunovs – 6.jūlijs, Aigars Šarpņickis – 8.jūlijs, Jurijs Kisļaks – 10.jūlijs, Aleksandrs Kavuns – 17.jūlijs, Elmārs Drātnieks – 19.jūlijs, Boriss Jeļisejevs – 22.jūlijs, Ilmārs Leikums – 27.jūlijs

Tas ir ļoti svarīgi – laiku pa laikam Kļūt mazam, lai augtu liels.

/Imants Ziedonis/

Apsveicam Denisu Dergunovu 40.jubilejā!

Pēc vidusskolas Deniss devās uz Rīgas Celtniecības koledžu, un kopš tā laika viņš “būvē”. 

Pirms vidusskolas gan viņš nebūt nenojauta, ko nozīmē būt celtniekam, jo radu un paziņu lokā celtnieku nebija. Taču darbs būvniecībā šķita perspektīvs, un Deniss Dergunovs savu izvēli nekad nav nožēlojis. Viņa patīk būvēt. 1997.gadā viņš pabeidzis mācības Rīgas Celtniecības koledžas Būvniecības fakultātē un 2001.gadā iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē.

Paralēli mācībām Deniss Dergunovs strādājis par krāsotāju SIA “Cēsu būvnieks”, bet vēlāk kļuvis par SIA “Cel Tik” būvdarbu vadītāja palīgu un visbeidzot arī būvdarbu vadītāju. Lai arī katrā objektā ir daļa no Denisa sirds, īpaši viņš piemin vēsturisku objektu – Cēsu pilskalna un pilsdrupu renovāciju un Ērgļu viesnīcas celtniecību. 

Ja Deniss spētu ietekmēt celtniecības procesus Latvijā, viņš vispirms izskaustu neprofesionālismu, lai ar celtniecību nenodarboties visi, kam vien ienāk prātā un kam vien nav slinkums. Arī tāpēc droši vien celtniecību mēdz dēvēt par stresa pilnu nodarbi. Denisam stresu palīdz pārvarēt ģimene. Viņam ļoti patīk ceļot. 

Latvijas Būvinženieru saimei Deniss Dergunovs piepulcējās 2004. gadā.


Apsveicam Aigaru Šarpņicki 30.jubilejā!

Aigars Šarpņickis pēc vidējās izglītības iegūšanas Liepājas J.Raiņa 6.vidusskolā mācības turpinājis RTU, kur 2008.gadā ieguvis 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības grādu transportbūvēs. Viņš arī saņēmis veicināšanas stipendiju autoceļu izpētē un būvniecības tehnoloģijā.

Turpinot mācības RTU, Aigars Šarpņickis 2010.gadā ieguvis profesionālā bakalaura ar inženiera grādu transportbūvēs, bet 2011.gadā – profesionālo maģistra grādu transportbūvēs.

Papildu augstākajai izglītībai, Aigars Šarpņickis turpina izglītoties dažādos semināros un kursos kā “Drošība ceļu satiksmes sistēmā”, “Design of through roads”, kā arī pats piedalās ar lasījumiem konferencēs, piemēram, “Velo satiksmes organizācija” konferencē “Velotūrisma attīstība Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionā”, “Maksimālā atļautā braukšanas ātruma izmaiņu ietekmes atanalīze uz satiksmes drošību” 52. studentu zinātniskajā konferencē u.c.. Aigars Šarpņickis vadījis jaunā valsts standarta “Velosatiksme” izstrādi.

Paralēli mācībām RTU, Aigars Šarpņickis apguvis teorētiskās zināšanas praksē strādājot SIA “Ceļu, tiltu būvnieks”, 2007.gadā kļūstot par būvdarbu vadītāju. 2008.gadā viņš kļūst par VAS “Latvijas Valsts ceļi” satiksmes organizācijas plānošanas daļas ceļu būvinženieri.

2009.gadā Aigars Šarpņickis sāk strādāt par Autoceļu standartizācijas tehniskās komitejas apakškomitejas “Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi” sekretāru, bet 2010.gadā kļūst par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” apkašaktivitātes “Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas” otrās atlases kārtas projektu iesniegumu un to grozījumu vērtēšanas ekspertu.

No darba brīvajā laikā Aigaru Šarpņicki interesē ceļošana un aktīvā atpūta – skriešana, snovbords,  MTB velo, kā arī finanses un inovācijas autoceļu nozarē.


Apsveicam Juriju Kisļaku 65. jubilejā!

Jurijs Kisļaks ir inženierzinātņu doktors, ANO Sabiedriskās Informācijas Departamenta Ekoloģijas un Drošības Starptautiskās Zinātņu Akadēmijas loceklis, autors vairāk kā 60 zinātniskām publikācijām dažādos starptautiskos zinātniskos izdevumos. Par nozīmīgu darbu Jurijs Kisļaks apbalvots ar LR Ministru kabineta un Iekšlietu ministrijas (IeM) Goda rakstiem un medaļām, kā arī ar citu valstu apbalvojumiem. 

Jurijs Kisļaks dzimis 1951. gada 10. jūlijā Rēzeknē. 

Darba pieredzi viņš sāka krāt no 1967.gada. Jurijs Kisļaks pabeidza Maskavas augstāko inženiertehnisko ugunsdzēsēju skolu. Laikā no 1969. gada līdz 2009. gadam viņš dažādos amatos strādāja LR IeM Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. 

Kā vadošais eksperts viņš piedalījies Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas centra un Latvijas Republikas Standartizācijas padomes darbā. 

Jurijs Kisļaks vadījis un piedalījies darba grupās, kas veica Latvijas Republikas likumdošanas un normatīvi tehnisko dokumentu izstrādi ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, tajā skaitā Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07; 201-10 "Būvju ugunsdrošība" izstrādāšanā.

Kopš 2000. gada Jurijs Kisļaks ir LBS biedrs.

Pašlaik Jurijs Kisļaks ir IeM pensionārs, bet nodarbojos ar zinātniskiem pētījumiem ugunsdrošības, civilās aizsardzības un objektu kompleksas drošības jomā.


Apsveicam Aleksandru Kavunu 65. jubilejā!

„Būvniecībā nokļuvu pēc tam, kad Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes pasniedzēja paziņoja, ka nav redzējusi stulbāku studentu par mani. To dzirdējis, es lepni pametu universitāti uz neatgriešanos, ko, starp citu, nenožēloju, jo būt celtniekam tomēr ir labāk nekā būt fizikas skolotājam,” saka Aleksandrs Kavuns. Turpmākais ceļš viņu veda uz Celtniecības tehnikumu, jo tikai šai mācību iestādei bija kopmītnes, kas viņam – ventspilniekam – ļāva mācīties Rīgā, nelauzot galvu par to, kur dzīvot. Svaru kausus par labu celtniecībai nosvēra arī apstāklis, ka Aleksandrs Kavuns zināja – ja strādās celtniecībā, varēs saņemt dzīvokli, jo dzīvot kopā ar vecākiem negribējās tikpat ļoti, cik šodienas jauniešiem. „Celtniecības tehnikums ir iestāde, kas man vienmēr paliks labā atmiņā, jo tur es ieguvu zināšanas, kas man ļāva gan strādāt profesijā, gan vēlāk pabeigt Rīgas Politehnisko institūtu. 

Vajadzētu jau būt tā, ka uzlūkojot lielos objektus, kas uzcelti tavā vadībā, mostas lepnums un gandarījums. Taču nevar arī slēpt, ka strādājot ikvienā lielā objektā, vienmēr ir licies, ka būšu laimīgs tad, kad tā „trako māja” būs aiz muguras, kad būšu objektu pabeidzis. Bet, kad objekts pabeigts, paliek tukšums, jo katrs no tiem patur sev kādu tavas dzīves daļu,” stāsta Aleksandrs Kavuns. 

Šobrīd viņš jūt prieku, ka sākot no kooperatīvu laikiem tālajos 90-tajos, kad tik daudzi iedomājušies, ka ir celtnieki un sabūvējuši tik daudz un tādā kvalitātē, ka Aleksandrs Kavuns diezgan droši pārliecināts, ka viņam līdz mūža galam pietiks darba konsultējot, gatavojot ekspertīzes un remontējot. „Vispār jau gribētos, lai celtniecībā tiktu ieviesti kvalitātes standarti (līdzīgi kā СНиП III) un tiktu paaugstinātas prasības projektēšanas dokumentācijai, lai gan tas var draudēt ar darba un ienākumu samazināšanos. Un ja nu tas patiešām notiks, tad varbūt varēs ieviest kādu hobiju, jo līdz šim vienmēr bijis tā – kamēr ir darbs, nav laika hobijiem, kad nav objekta un darba – prāts uz hobijiem nenesas,” saka Aleksandrs Kavuns.

Pēc Celtniecība tehnikuma absolvēšanas viņš strādāja Ventspils pieostas rūpnīcā, kur piedalījās šādos objektos: „Apakštacija „Ammiačnaja” – amonjaka kompresora un sadales punkts. Pēc tam, kā kapitālās celtniecības nodaļas priekšnieka vietnieks Aleksandrs Kavuns piedalījās Kālija sāls kompleksa celtniecībā. Vēlāk strādāja Ventspils tirdzniecības pārvaldē par būvgrupas priekšnieku dažādos celtniecības un rekonstrukcijas darbos. Rīgā viņš strādājis sekojošos objektos: arodskola „Daiļrade”, „Latvenergo” otrais korpuss, pārtikas preču veikals Čiekurkalna 4. šķērslīnijā, Rīgas taksometru parks (attīrīšanas iekārtu komplekss, mazgāšanas telpas, atpūtas komplekss), dzelzsbetona konstrukciju sanācijā un atjaunošanā, hidroizolācijas darbos Rīgas, Pļaviņu un Ķeguma HESos. Vēl Aleksandra Kavuna nozīmīgo darbu un objektu sarakstā ierakstāma Rīgas Kongresu nama rekonstrukcija un Elizabetes centrs Rīgā SIA „Skonto Būve” būvnieku komandā.

Kopš 2001. gada Aleksandrs Kavuns ir LBS biedrs.


Apsveicam Elmāru Drātnieku 75. jubilejā!

 „Būvniecībā sāku strādāt par strādnieku uzreiz pēc Lielvārdes vidusskolas beigšanas 1968. gadā. Tā bija padomju saimniecības “Birzgale” būvbrigāde. No turienes tiku komandēts uz būvdarbu „desmitnieku” kursiem un neilgu laiku šajā pašā saimniecībā strādāju par būvdarbu „desmitnieku”.

Tā kā viss apzinātais darba mūžs ir pagājis dažādos amatos saistītos ar būvniecību, tad arī prieku un gandarījumu esmu saņēmis tad, kad kaut kas īpaši labi iznācis būvobjektos, kuru būvniecībā esmu piedalījies. Viņš saka: “Interesantākais manā profesijā ir tas, ka būtībā lielākā daļa jaunas saimnieciskās darbības sākas ar būvniecību, kas ir izaicinājums ne tikai darbības uzsācējiem bet arī būvdarbu veicējiem.”

1982. gadā viņš absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu rūpniecības un civilās celtniecības specialitātē. Līdz 1987. gadam Elmārs Drātnieks bija pasniedzējs armijas celtnieku mācību kombinātā. Pēc tam viņš bija firmas „Grindex” vecākais inženieris un tehniskais uzraugs, tad SIA „Vektors” būvdarbu vadītājs, Rīgas ostas pārvaldes būvuzraugs un sektora vadītājs, SIA „Nilda” būvuzraugs, SIA „Uzņēmējs” speciālists – konsultants, Ogres novada pašvaldības būvinženieris, komunālās nodaļas vadītāja vietnieks, bet kopš 2016.gada – būvinženieris.

Vērojot pašreizējās būvniecības norises, Elmārs Drātnieks saka: “Pēdējā laikā vērojams būvniecības apjomu samazinājums. Protams, to nosaka ekonomiskā situācija valstī. Taču mēs, būvniecības speciālisti , esam pieļāvuši situāciju, ka birokrātija ar katru gadu nevis samazinās, bet palielinās. Jaunais būvniecības regulējums tika veidots ar mērķi vienkāršot būvniecības procesu, bet iznācis pilnīgi pretēji. Papīru kalni, sākot ar iepirkumu, un visā būvniecības procesā,  patērētais darbs, tos aizpildot, neveicina kvalitāti.”

Brīvo laiku Elmārs Drātnieks cenšas pavadīt tuvāk pie dabas - lauku darbos, staigājot pa mežu.

2011. gada janvārī Elmārs Drātnieks iestājās LBS.


Apsveicam Borisu Jeļisejevu 40.jubilejā!

Boriss Jeļisejevs absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā un inženiera celtnieka kvalifikāciju transporta būvju specialitātē. 2001.gadā viņš ieguvis maģistra grādu būvzinātnē. Studiju laikā piecas reizes saņēmis Latvijas Izglītības fonda veicināšanas stipendijas. Viņa inženierprojekts un maģistra darbs uzvarēja Latvijas Autoceļu direkcijas zinātnisko darbu konkursos. 

Vēlāk Boriss Jeļisejevs turpinājis mācības Rīgas Tehniskās universitātes doktorantūrā -  viņa disertācijas tēma bija ”Vienotā valsts autoceļu uzturēšanas koncepcija”. Doktorantūras ietvaros izglītojies arī Zviedrijā “KTH Royal Institute of Technology”.

Pēc balaklaura grāda iegūšanas Boriss Jeļisejevs 1998.gadā uzsācis darbu VAS „Centrālā reģiona ceļi” Rīgas ceļu rajonā par inženieri, paralēli strādājot Rīgas Domes Satiksmes Departamentā par ekspertu transporta sistēmas uzturēšanas jautājumos. Vēlāk kļuvis par VAS “Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes informācijas centra vadītāju, kur strādā arī šobrīd.'

Atbildot uz jautājumu par interesantāko profesijā, viņš atbild: "Interesantākais ir risināt netipiskos uzdevumus un sekmēt progresīvu tehnoloģiju un darba metožu pārnesi un pielāgošanu Latvijas apstākļiem. Šobrīd mans pamatdarbs saistīts ne tik daudz ar tradicionālo būvniecību, cik ar inteliģento transporta sistēmu (ITS) strukturēto ieviešanu Latvijā, kam ir liels potenciāls ceļu satiksmes efektivitātes un drošības paaugstināšanā."

Boriss Jeļisejevs publicējis 15 zinātniskos rakstus, piedalījies 10 zinātniskajās konferencēs, uzstājoties ar disertācijai saistošiem referātiem, kā projektu vadītājs, pētnieks iesaistījies 5 komerciālos pētniecības projektos RTU paspārnē. 2006.gadā izdota monogrāfija ”Ceļu būvniecības un uzturēšanas darbu organizācija un tehnoloģijas” (215 lpp.) un 6 metodisko norādījumu brošūras. 

Boriss Jeļisejevs pārstāv Latviju sekojošās organizācijās un ekspertu grupās: CEDR Task14.; PIARC B5; EasyWay; CEN T254; EC ITS commitee. 

Kopš 2001.g. Boriss Jeļisejevs ir RTU Būvniecības fakultātes lektors (priekšmeti: ceļu būvniecība, autoceļu būvniecība).

Ņemot vērā viņa aizņemtību jautājām, kā gan Boriss Jeļisejevs atpūšas? "Brīvā laika katastrofāli pietrūkst, tāpēc šeit ir striktas prioritātes: vispirms tās ir ģimenes lietas, ceļošana un citi pasākumi. Tāpat patīk meža apsaimniekošana un viss, kas ar to saistīts, ko praktizēju savā lauku saimniecībā. Sešus gadus atpakaļ aizrāvos ar garo distanču skriešanu un šogad noskrēju savu otro pilno Rīgas maratonu," saka Boriss Jeļisejevs.

"Vēlos vērst uzmanību uz arvien pieaugošu IT izmantošanu visos ar būvniecību saistītajos procesos (ne tikai projektēšanā). Mūsdienu datu risinājumu ieviešanai jābūt par vienu no nozares prioritātēm, ļaujot uzlabot tehnisko lēmumu kvalitāti, samazināt birokrātiju un atslogot inženierus no rutīnas darba," viņš piebilst.

Boriss Jeļisejevs ir LBS biedrs kopš 2001. gada.


Apsveicam Ilmāru Leikumu 50.jubilejā!

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, ne vienreiz vien teicis, ka savienība lepojas ar Ilmāru Leikumu. „Augsti intelektuāls liela mēroga profesionāli zinošs vadītājs, kuram vara nav represiju, bet gan audzināšanas instruments. Vienmēr korekts, ieturēts un tolerants, LBS un būvinženieru sabiedrībā iecienīts un gaidīts”, saka Mārtiņš Straume.

Ilmārs Leikums 1993. gadā pabeidza Rīgas Tehnisko universitāti kā celtnieks inženieris. 1992. gadā viņš sāka strādāt par Rīgas pilsētas Būvinspekcijas Zemgales priekšpilsētas galvenā būvinspektora palīgu, no 1993. gada līdz 1997. gadam bija galvenais būvinspektors, no 1997. gada Ziemeļu rajona galvenais būvinspektors. No 1998. gada strādāja Rīgas pilsētas būvinspekcijā par priekšnieka vietnieka vietas izpildītāju, bet no 1999. gada bija Rīgas pilsētas Būvinspekcijas priekšnieks. Vēlāk kļuvis par Rīgas Domes Pilsētas Būvvaldes vadītāja vietnieku, taču šobrīd viņš ir SIA “Biroju centrs “Ezerparks”” valdes loceklis.

Tas ir arī Ilmāra Leikuma nopelns, ka kopš 1990. gada Latvijā mainījās un tika sakārtots būvniecības process. Pats sākums gan bija sarežģīts. Īpaši, lai visām celtniecībā iesaistītajām pusēm darbs būtu likumīgs. Ilmāru Leikumu gandarī, ka, šajā procesā iesaistoties, nācies kopā strādāt ar visdažādākajiem cilvēkiem. Viņu vidū bijušas arī izcilas personības, no kurām daudz varēja mācīties. Patīkami, ka Ilmārs Leikums spējis palīdzēt gan tiem, kas Būvvaldē nākuši ar savu mazo sāpi, sākot jau ar ierakstu zemesgrāmatā, gan jau ar krietni vien apjomīgākām lietām. Un tādu ir daudz, jo parakstīti vairāki desmiti tūkstošu dokumentu. Lielākā daļa no tiem - pozitīvi lēmumi, kas pieliek punktu kādam būvniecības procesam. Kaut kādā mērā Ilmārs Leikums kopš 1996. gada ir iesaistījies arī visu lielo Rīgas objektu celtniecībā. Viņš redzējis šo objektu tapšanas gaitu, viņam nācies kontaktēties ar šajās būvēs iesaistītajiem cilvēkiem. Vērtējot celtniecības procesus Rīgā ar šodienas mērauklu, Ilmārs Leikums secinājis, ka galvaspilsēta pārdzīvojusi kiosku ēru, tad benzīntanku un pēc tam arī lielveikalu ēru. Pašam visvairāk patīk tas, ko Māris Gailis dara Ķīpsalā, Piesaista „Saules akmens”, Ģertrūdes ielas birojs, ko projektējis arhiteks Kronbergs, interesantā „Hotel Bergs” ēka. Ilmāru Leikumu iepriecina, ka pamazām atdzīvojas „mirušie” objekti, kuri pēc aizmirstības kopš padomju laikiem vai nu atgūst savu iepriekšējo funkciju, vai arī atraduši sev citu pielietojumu. Tagad daudzu graustu vietā nu ir dzīvojamās mājas. Lai arī par arhitektūru te grūti runāt, taču no ekonomikas un ekspluatācijas viedokļa pilsēta ir ieguvusi. Labi piemēri atrodami Ziepniekkalnā, Šampēterī, Vidzemes priekšpilsētā. 

Ilmārs Leikums kopš 2000. gada ir LBS biedrs un jau vairākus gadus biedri viņu ievēlējuši LBS valdē.

Viņa brīvie brīži un atpūta saistīta ar ģimeni, kas palīdz mazināt stresu darbā. Viņam patīk pastaigas svaigā gaisā, laba mūzika un vēl šad tad palīdz arī pārdomas par dzīvi.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons saka, ka Ilmārs Liekums ir viens no retajiem cilvēkiem, kuram ir ne vien būvinženiera izglītība, bet arī jurista, un līdz ar to viņš ļoti labi orientējas likumdošanā un visos juridiskajos procesos, kas saistīti ir ar būvniecību, un tas ir nenovērtējami liels ieguvums.


Mārīte Šperberga, Inga Jākobsone

Foto no LBS un jubilāru privātā fotoarhīva