Jubilāri 2016.gada jūnijā

Anastāsija Bruže – 1.jūnijā, Arvis Zemītis – 10.jūnijā, Roberts Ginters – 14.jūnijā, Viktors Kopitins – 15.jūnijā, Gints Freibergs – 19.jūnijā, Jānis Krasts – 20.jūnijā, Jānis Matisons un Indulis Nollendorfs – 23.jūnijā.


Darbs ir tā labākā psiholoģijas grāmata, caur kuru cilvēks var sākt saprast pats sevi un citus.

/Jānis Klīdzējs/


Apsveicam Anastasiju Bruži jubilejā!

Anastasija Bruže dzimusi Latgalē, Aizkalnes ciemā. “To daudzi atpazīst kā „Jasmuižu”, jo šī vieta saistīta ar Jāņa Raiņa jaunības dienām, kad studiju gados viņš te pavadīja vasaras brīvdienas. Arī mana bērnība un pirmie skolas gadi aizritēja šajā skaistajā, kalnainajā apvidū, caur kuru aizvijas mazā Jašas upīte. Mani gājums no dzimtās puses ir aizvedis uz Kurzemi, kur pavadīta mūža lielākā daļa,” viņa stāsta.

Pēc Aizkalnes 9-gadīgās skolas un Preiļu 1.vidusskolas pabeigšanas 1969.gadā Anastasija Bruže iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, izvēloties civilās un rūpniecības celtniecības specialitāti. Pēc pieciem studiju gadiem viņa ieguva inženiera-celtnieka diplomu. Kopā ar savu nākamo vīru, kursa biedru Aivaru Bruži, sāka strādāt Saldus sovhoztehnikumā par celtniecības nodaļas pasniedzējiem. Te jau bija izveidojusies zinošu speciālistu-pasniedzēju grupa, kuru Anastaija ar vīru papildināja. 

„Par ievirzīšanu man svešā jauniešu apmācīšanas sfērā esmu pateicīga Līvijai Kraujai, kura tobrīd tehnikumā bija nostrādājusi četrus gadus un gatavojās pārcelties darbā uz Kolhozu projektēšanas institūtu Liepājā. Saldū esmu aizvadījusi ražīgu darba periodu, jo divdesmit divu gadu laikā izaudzināts ne mazums labu celtnieku-tehniķu, kurus pašreizējās darba gaitās pa reizei satieku,” saka Anastasija Bruže. 

1991. gadā Anastasija Bruže iestājās Latvijas Būvinženieru savienībā.

Pēc vīra nāves un citu apstākļu sagadīšanās dēļ 1996.gadā viņa pārcēlās uz Liepāju, kur darbojās SIA „Agroprojekts” Liepājas nodaļā. Būvniecībā tie bija grūti laiki. Daudzi no speciālistiem bija aizgājuši dažādos, ar savu kvalifikāciju nesaistītos darbos, jo trūka projektēšanas pasūtījumu. 

Arī Anastasija Bruže nodaļā sāka strādāt kā sekretāre-uzskaitvede, un tikai pamazām sāka vairoties pasūtījumi pēc māju projektiem, kuros viņas atbildība bija būvkonstrukcijas. 

„ Atskatoties uz padarīto, varu teikt, ka izstrādāti neskaitāmi konstruktīvie risinājumi gan jaunbūvēm, gan rekonstruējamām, gan renovējamām mājām. Pārdzīvots gan būvniecības uzplaukuma, gan jauna pagrimuma periods. Tomēr, neskatoties uz šo viļņošanos, Liepājas nodaļa zem „Agroprojekta” spārna ir izturējusi visus pārbaudījumus, saglabājot speciālistu grupu, kas aptver māju projektēšanā nepieciešamās sfēras. 

Par nākotni ilūzijas neloloju, bet ceru, ka pamazām sakārtosies būvniecības vide un likumi, lai šī vajadzīgā tautsaimniecības nozare iegrozītos pareizās sliedēs un sāktu atplaukt,” saka Anastasija Bruže. 

Kā viņa nokļuva būvniecībā? Šīs nozares profesija nav ģimeniski pārmantota. Būtībā Anastasijai Bružei nemaz nebija tik viegli izvēlēties profesiju, jo labi padevās visi mācību priekšmeti. Tomēr pārsvaru ņēma patika ņemties ar rēķināšanu, kā dēļ viņa izvēlējās inženierzinātnes. Bet atbildi uz šo jautājumu viņa teica Latvijas radiožurnālistam pēc matemātikas iestājeksāmena augstskolā, kad viņa pirmā izgāja no eksaminācijas zāles. Pēc viņa lūguma Anastasijas Bružes darbs tika pārbaudīts uzreiz un tajā nebija nevienas kļūdas. Intervijā viņa atbildēja: „Mans mērķis ir apgūt celtnieka profesiju, atgriezties dzimtajā pusē un būvēt skaistas mājas.” Tagad viņa atzīst, ka ir izpildījusi tikai pusi no šī nodoma, jo Anastasijas vīrs vēlējās būt tuvāk savām mājām Kurzemē. Bet Liepāju viņa iepazina jau studiju gados, kad vēl abi tikai sāka draudzēties un Aivars Anastasiju veda rādīt saviem vecākiem uz Rucavu. Liepāja Anastasijai iepatikās no pirmās reizes, tikai tad viņa vēl nezināja, ka kaut kad te atgriezīsies, lai izvēlētos par dzīvesvietu. 

Kas šķiet interesants būvniecībā un jomā, kurā Anastasija Bruže strādā? “Visinteresantākais ir tas, ka te nekas neatkārtojas. Katra māja ar kaut ko atšķiras un katrā ir jāieliek sapratne par šīs būves elementu sadarbošanos, vienlaikus cienot un konstrukcijās īstenojot arhitekta ieceres. Ja tas viss labi izdodas ne tikai uz papīra, bet arī dabā, tad ir saņemts patiess gandarījums,” viņa saka.

„Lai būvniecībā un Latvijā kopumā klātos labāk, es nevaru pateikt neko oriģinālu. Pēc manām domām, ir jābūt tādiem likumiem, kas garantē godīgu konkurenci jebkuras nozares jebkurā konkursā, un lai uzvar patiešām labākais piedāvājums, no kura var samaksāt gan nodokļus valstij, gan strādniekiem normālas algas. Pašreiz diemžēl mēs esam tālu no tā,” saka Anastasija Bruže. 

Viņas vaļasprieks visos laikos ir bijusi grāmatu lasīšana. Nekas Anastasijai Bružei nav sniedzis lielāku prieku, kā labas grāmatas izlasīšana.

Dzīvē visaugstāk Anastasija Bruže vērtē labas attiecības ar cilvēkiem, un šo principu viņa centusies ievērot visa sava mūža garumā. Viņa domā, ka tas izdodas. Tāpat viņai ļoti svarīgs komandas darbs un kolēģu atbalsts, ko Liepājā pilnā mērā Anastasija Bruže ir saņēmusi un par ko pateicas kolēģiem. 


Apsveicam Arvi Zemīti 60.jubilejā!

Arvis Zemītis 1989.gadā beidzis Rīgas Politehnisko institūtu (RPI) Ūdensapgādes un kanalizācijas inženiera specialitātē. Darbu būvniecībā viņš kā amatnieks sāka 1979.gadā. No 1999.gada Arvis Zemītis bija celtniecības inženieris ZPA „Silava”, bet no 1993.gada būvdarbu vadītājs SIA „Sellers”. Pēc tam no 1994.gada viņš bija celtniecības iecirkņa vadītājs SIA „Multibau”, bet no 1995.gada būvdarbu vadītājs SIA „Saimniekserviss”, no 1996.gada - namu pārvaldnieks. Viņš ir strādājis Salaspils pilsētas domē par būvuzraugu un 1997.gadā firmā „Muck” Vācijā. 1998.gadā Arnis Zemītis kļuva par SIA „Jurēvičs un partneri” projektu vadītāju, būvdarbu vadītāju un būvuzraugu. Kā būvuzraugs piedalījies SIA „Latvijas Mobilais telefons” administratīvās ēkas 1., 2., un 3., kārtas celtniecībā, Rīgas Ūdenssūkņu stacijas rekonstrukcijā. Viņš ir LBS biedrs kopš 2000.gada.

Kolēģi Arvi raksturo kā profesionāli un ļoti erudītu cilvēku, kas „nemētājas pa pasauli”. Ar viņu kopā ir patīkami un viegli strādāt. Situācijās, kad citi nervozē, Arvis ar vēsu prātu visu izanalizē un lietas saliek pa plauktiņiem.


Apsveicam Robertu Ginteru 85. jubilejā!

Roberta Gintera dzīvē celtniecībai bijusi ļoti liela nozīme. Būvēt - tas ir galvenais un svarīgākais, kas viņam patīk. Līdz ar to būvniecība ir viņa sirds lieta. 1954.gadā viņš pabeidza Rīgas Celtniecības tehnikumu. Mācījās Latvijas Valsts universitātes arhitektūras fakultātē un Ļeņingradas Celtniecības inženieru institūtā. Līdz 1967. gadam viņš strādāja 60.celtniecības pārvaldē un tur izgāja visus posmus no „desmitnieka”, līdz meistaram, darbu vadītājam un iecirkņa priekšniekam. Pēc tam Roberts Ginters vadīja Rīgas celtniecības tresta 58.celtniecības pārvaldi, bet pēc pārvaldes privatizācijas 1994.gadā izveidoja SIA „Garants – Rīga”, bija tās līdzīpašnieks un līdz aiziešanai pensijā 2000.gadā bija šī uzņēmuma direktors. Roberta Gintera vadībā būvpārvalde uzbūvējusi vairāk nekā 80 dzīvojamās ēkas, 14 vidusskolas, 5 slimnīcas, kā arī tādus pilsētbūvniecībā nozīmīgus objektus, kā Ministru kabineta ēkas Tērbatas ielas korpusu, nu jau nojaukto Sporta pili, Kongresu namu, bijušo KPCK ēku, Latvijas Medicīnas akadēmiju, Misiņa bibliotēku, RTU korpusus Ķīpsalā. Ginteram Robertam 1999.gadā piešķirts LR Nopelniem bagātā celtnieka Goda nosaukums. Viņš saņēmis PSRS Ministru padomes prēmiju un divkārt bijis Ministru padomes prēmijas laureāts un Latvijas Valsts prēmijas laureāts. Par lielo ieguldījumu Latvijas Valsts labā 1999.gadā Roberts Ginters apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. 

Diemžēl celtniecība prasījusi veselību. Pēc slimības gandrīz gadu Roberts Ginters ārstējās, taču nespēja nosēdēt mājās, tāpēc sāka strādā SIA „Getliņi – Eko” par inženieri, uzņēmuma projektu vadītāju. „Darbs ir tas, kas cilvēku notur pie dzīves, citādi viņš degradējas un aiziet,” saka Roberts Ginters. Tikai pagājušajā gadā Roberts Ginters beidzis savas aktīvās darba gaitas, būvniecībā bez pārtraukuma nostrādājot 60 savas dzīves gadus.

Vasaras Roberts Ginters pavada Saulkrastos. Tā ir viņa labā atpūta. Vēl Robertam Ginteram patīk grāmatas. Viņš ir liels literatūras cienītājs, īpaši jau vēsturiskās, bet visvairāk viņu saista senatne sākot ar 18. gadsimtu.

Kopš 1996. gada viņš ir LBS biedrs.


Apsveicam Viktoru Kopitinu 70. jubilejā!

Viktors Kopitins dzimis 1946.gada 15.jūnijā. 1969.gadā viņš absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu kā civilo un rūpniecības ēku celtniecības inženieris. Pēc tam līdz 1972. gadam viņš neklātienē turpināja mācības institūta aspirantūrā. Lai papildinātu izglītību, Viktors Kopitins apmeklēja LBS Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas kvalifikācijas celšanas kursus.

Laikā no 1971.gada līdz 1978.gadam Viktors Kopitins strādāja Latvijas Celtniecības zinātniskajā pētniecības institūtā, kur bija zinātniskais līdzstrādnieks – dzelzsbetona konstrukciju nodaļas vadītājs. Pēc tam viņš bija projektēšanas institūta „Komunālprojekts” tehniskās apsekošanas nodaļas galvenais speciālists. Tad pēc desmit gadiem Viktors Kopitins atgriezās Latvijas Celtniecības zinātniskajā pētniecības institūtā, kur līdz 1995.gadam bija zinātniskais līdzstrādnieks – konstrukciju pārbaudes nodaļas vadītājs. Līdz 2007.gada viņš bija AS „Komunālprojekts” inženiertehniskās izpētes nodaļas galvenais speciālists – būvinženieris. 2007.gadā viņš kļuva par SIA „Hansaprojekts” valdes priekšsēdētāju.

2001.gadā Viktors Kopitins iestājās Latvijas Būvinženieru savienībā.


Apsveicam Gintu Freibergu 30.jubilejā!

Gints Freibergs 2010.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), iegūstot būvinženiera kvalifikāciju. Vēlāk iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē un ieguvis maģistra grādu vadības zinātnēs.

Paralēli mācībām LLU Gints Freibergs strādājis SIA “Stats” par būvstrādnieku, veicot inženierizpētes darbus, iekšējo un ārējo celtniecības procesu izstrādi, jumta nesošās konstrukcijas ugunsmūra izstrādi. Vēlāk uzsācis darbu SIA “Firma L4” par jaunāko projektēšanas inženieri/ projektu vadītāja asistentu.

Pēc augstākās izglītības iegūšanas 2011.gadā viņš kļuvis par SIA “Firma L4” inženieri – projektu vadītāju. Viņa darba pienākumos ietilpa komplekso projektu vadība, plānošana un uzraudzība, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un iekārtu projektēšana.

2012.gadā Gints Freibergs kļuva par SIA “Firma L4” Rīgas filiāles Projektēšanas nodaļas vadītāju, projektu vadītāju un projektēšanas inženieri, nodarbojoties ar projektēšanas nodaļas vadību, komplekso projektu vadību, plānošanu un uzraudzību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un iekārtu projektēšanu.

Gints Freibergs piedalījies tādu objektu realizācijā kā Tehniskā projekta un pasūtītāja prasību sagatavošana būvdarbu līgumam “Centralizētās ūdens un kanalizācijas infrastruktūras paplašināšana Mārupē”, Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana, ieskaitot KSS izbūvi, Limbažos, Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu projektēšana un būvniecība Olaines novada Jaunolaines Lielciemā, Mārupes novada Skultes ciemata ūdenssaimniecības attīstība u.c..

Gints Freibergs ir LBS biedrs kopš 2013.gada.


Apsveicam Jāni Krastu 40.jubilejā!

Jānis Krasts inženiera kvalifikāciju būvniecībā ieguvis 2001.gadā, absolvējot LLU Lauku inženieru fakultāti.

Pēc augstākās izglītības iegūšanas Jānis Krasts darbu turpinājis SIA “Inženieru birojs “Būve un forma””, kurā jau studiju laikā strādājis kā tehniķis.

2006.gadā viņš minētajā uzņēmumā kļuvis par būvprojektu būvkonstrukciju daļas vadītāju, veicot aprēķinus un pārraugot tehniķu darbu.

Jānis Krasts piedalījies būvkonstrukciju izstrādē sekojošos objektos: dzīvojamā ēka Tomsona ielā 39, Rīgā, biroju un dzīvokļu ēka Lāčplēša ielā 20a, Rīgā, dzīvojamā ēka Dzintaru 64, Jūrmalā, Dzīvojamā ēka Vidus ielā 54, Jūrmalā, dzīvojamā ēka Dzintaru ielā 13/15, Jūrmalā, viesu nams “Ezeri” Siguldā, Dzīvojamās ēkas restaurācija un pārbūve par muzeja ēku; kafejnīcas un administratīvās ēkas restaurācija un pārbūve par plašizklaides pasākumu ēkām; saimniecības ēkas pārbūve Liepājā; Rīgas pils Kastelas restaurācija un pārbūve, Tehniskā apsekošana, vēsturiskā izpēte, arhitektoniski mākslinieciskā inventerizācija, kultūrvēsturiskais novērtējums un remonta restaurācijas/renovācijas rekomendācijas "Latvijas Kara muzejā"; Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija, restaurācija un jaunbūve; Rīgas Doma restaurācija 2. kārta, Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcija - restaurācija u.c..

Par savu profesiju viņš teic: "Interesantākais manā profesijā/darbā ir redzēt kā no maniem rasējumiem, kur ir vienkāršas līnijas, aplīši, kvadrātiņi, top redzamas, skaistas būves."

Brīvo laiku Jānis Krasts labprāt pavada ar ģimneni, kaut vienkārši pastaigājoties. "Man patīk gatavot ēst, dziedāt korī un ziemā braukt ar distanču slēpēm. Patīk būt pie dabas, vērot gadalaiku maiņu un rušināties dārzā," viņš saka.

Citiem Jānis novēl: "Ko Tu gribi, lai Tev dara – to dari otram!"

Jānis Krasts ir LBS biedrs kopš 2006.gada.


Apsveicam Jāni Matisonu 60.jubilejā!

1979. gadā Jānis Matisons saņēma RPI diplomu kā inženieris celtnieks. Pēc augstskolas beigšanas viņš devās uz Valmieru, kur līdz 1981.gadam Valmieras SCO strādāja par meistaru un būvdarbu vadītāju. 1985.gadā viņš kļuva par šī uzņēmuma vecāko būvdarbu vadītāju. Jau pēc trīs gadiem Jānis Matisons bija Valmieras SCO galvenais inženieris, bet 1992.gadā kļuva par AS „SCO Centrs” direktoru. Uzņēmumam darbojas trīs nozarēs: būvniecībā, būvmateriālu tirdzniecībā un metāla konstrukciju ražotnē.  Par sasniegumiem Limbažu 3.vidusskolas sporta kompleksa būvniecībā 1999.gadā, viesnīcas „Naktsmājas” būvniecību 2003.gadā un atpūtas kompleksa „Ābeles” būvniecību 2005.gadā Jānis Matisons apbalvots ar LBS atzinības rakstiem. Viņa lepnums ir arī darbs kultūrvēsturiskos objektos: Svētā Sīmaņa baznīcā Valmierā, Lugažu draudzes baznīcā Valkā un Metodistu baznīcā Rīgā.

"Mana būvnieka prakse uzreiz pēc augstskolas pabeigšanas sākās būvobjektā un turpinās līdz šai dienai. Interesantākais man šķiet tas, ka darbā nav vienādu dienu, mainās būvobjekti, projektētāji, darbinieki, tehnoloģijas, paliek uzbūvētais," saka Jānis Matisons. Un piebilst: "Būvniecība ir tautsaimniecības nozare, kura vistiešākā veidā atspoguļo mūsu valsts ekonomiku un attīstības līmeni. Ja gribam kaut ko labāk – jāraujas uz augšu pašiem."

Jānis Matisons lielu atzinību ieguvis par atbalstu sportam. Par Valmieras Goda pilsoni kļuvis, uzbūvējot BMX trasi un noorganizējot Valmierā vēl nebijuša mēroga sacensības - BMX Eiropas čempionāta posmus 2002. un 2003.gadā, kurās, protams, piedalījās un arī uzvarēja vairākkārtējs Eiropas čempions junioriem un tagad arī līderis elites klasē - Jāņa vidējais dēls Artūrs. Jānis Matisons ir BMX velosporta kluba „Tālava” prezidents. Viņš atzīst, ka BMX ir viņa otrā dzīve. BMX sports ir sirdslieta, kur viss balstās uz sponsoriem. Sacensības visi līdzjutēji var skatīties par brīvu. 

Brīvajā laikā, nu jau piecpadsmit gadus, Jānis Matisons regulāri spēlē tenisu, tam atrodot laiku vienmēr. "Spēlēju golfu. Patīk veidot sev apkārt patīkamu, sakoptu vidi," viņš saka.

Jānis Matisons kopš 1995. gada ir LBS biedrs.


Apsveicam Induli Nollendorfu 70.jubilejā!

Indulis Nollendorfs augstāko izglītību inženiera celtnieka – santehniķa specialitātē ieguvis 1970.gadā, absolvējot Rīgas Politehnisko institūtu. Ar AIC lēmumu viņš ieguvis arī profesionālo maģistra grādu un 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Savas profesionālās darba gaitas viņš sācis jau 1967.gadā, kas strādājis par vecāko inženieri Pusvadītāju aparātu rūpnīcā. 1972.gadā viņš mainījis darba vietu uz “Giprotorg”. Pēc 3 gadiem, Indulis Nollendorfs kļuvis par brigādes vadītāju SPKO “Orgtehnstorm”, bet 1977.gadā par galveno konstruktoru Vieglās rūpniecības CPKTB, kur nostrādājis līdz pat 1992.gadam.

Tālāk viņa profesionālās gaitas turpinājušās Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā, kura viņš bijis Ārējo sakaru un informācijas pārvaldes daļas vadītāju.

1996.gadā Indulis Nollendorfs uzsāk darbu Energoapgādes regulēšanas padomē kā Siltumuzņēmumu licencēšanas daļas vadītājs.

No 1997.gada līdz 1998.gadam viņš bijis inženieris SIA “Eversmeyer industriālais serviss”, bet no 1998.gada līdz 2002.gadam – projektu grupas vadītājs SIA “Wesemann”, kur darbojies ar apkures, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas projektu vadību.

2002.gadā Indulis Nollendorfs sācis strādāt SIA “KVA sistēmas” par projektēšanas nodaļas vadītāju, bet 2005.gadā – SIA “Mehāniskās sistēmas” par AVK (apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana) galveno speciālistu.

Jau 15 gadus Indulis Nollendorfs ir LSGŪTIS Būvniecības speciālistu Sertificēšanas centra Sertifikācijas komisijas loceklis. Tāpat viņš ir SIA "LBS konsultants" ārštata eksperts.

Par savu darbu viņš saka: "Pēc manām domām pats interesantākais manā profesijā – AVK (apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana) projektēšanā ir radošums, īpaši ventilācijas sadaļā, jo tur nav viennozīmīgi vispareizākie jeb standartizētie risinājumi, kas nodrošinātu vēlamo gaisa kvalitāti. Ir daudz faktoru, kas jāņem vērā – normatīvie dokumenti, pasūtītāja vēlmes, atšķirīgie arhitektoniskie risinājumi, izbūves budžets, arvien stingrākas energoefektivitātes prasības, kas katrā konkrētā gadījumā prasa radošu pieeju. Katrs projekts ir kā jauns izaicinājums."

Viņš piedalījies tādu objektu realizācijā kā Natālijas Draudziņas vidusskolas ēkas rekonstrukcija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadības un dispečeru centrs, SIA “Karavela” ražošanas ēkas 1. un 4.stāva rekonstrukcija, Multifunkcionālais kultūras centrs Dubnas ielā 6, Rīgā, SIA “AGA” gāzes balonu uzpildes stacija, SIA "Lattelecom" datu centrs, Ziemeļblāzmas kultūras nams, Jaunā Liepājas cietuma jaunbūve, Televīzijas centrs Prištinā (Kosovā) u.c.. Kopumā savas profesionālās darbības laikā Indulis Nollendorfs piedalījies apm.500 dažādos projektos, veicot vairāk kā 100 projektu ekspertīzes, kā arī izglītojoties tādās valstīs kā ASV, Zviedrija, Lietuva, bet Latvijā vien apmeklējot un piedaloties vairāk kā 200 semināros.

jautāts, ko Indulis Nollendorfs dara brīvajā laikā, viņš atbild: "Brīvajā laikā sakopju dārzu pie vasaras mājiņas Carnikavā, uzspēlēju galda tenisu, tulkoju dažādus tekstus no/uz angļu valodu (arī EN, ko pieņem LVS statusā), gatavoju projektu ekspertīzes. Diemžēl izsīcis pastmarku krāšanas entuziasms, jo ar pastmarkām apmaksātu sūtījumu  un kolekcionāru skaits pasaulē ir sarucis. Jau ilgāku laiku vienu vai divas reizes gadā atvaļinājuma laikā tūristu grupas sastāvā apceļoju dažādas valstis. Bez Eiropas valstīm pēdējo gadu laikā esmu bijis Ķīnā, Taizemē, Kanādā, Meksikā un Apvienotos Arābu Emiratos. Ceļojumi ļauj atslēgties no ikdienas pienākumiem, iepazīt citu valstu dabu, arhitektūru, dzīves veidu."

Indulis Nollendorfs ir LBS biedrs kopš 2013.gada.


Mārīte Šperberga, Inga Jākobsone
Foto no LBS un jubilāru personīgā arhīva