Kā nenoslīkt sertifikātu jūrā?

Pārskats par zaļajāmsertifikācijas sistēmām, kas attiecināmas uz būvniecību.

Nav definīcijas un standarta, kas noteiktu, kāda ir zaļabūve. Kamēr vienam zaļš nozīmēs vien izmantotās krāsas toni, otram tie būs ietaupītie resursi, bet trešajam pat iekštelpu gaisa kvalitāte un ainaviskums. Ēka ir kompleksa padarīšana, kur var gadīties, ka pēc viena kritērija kaut kas ir absolūti zaļš, kamēr pēc cita – nāves briesmas. Lai novērstu neizbēgamās nesaprašanās un domstarpības, pagājušā gadsimta 90. gados sāka rasties pirmās sertifikācijas sistēmas, kas apliecināja veselas būves “zaļumu” pēc vairākiem kritērijiem, bet sertifikācijas ritenis ar pilniem apgriezieniem sācis griezties vien pēdējā desmitgadē. Nu sertificēt var ne tikai vienu jaunuzceltu ēku, bet arī renovācijas un pat veselus dzīvojamos kvartālus. 

Kādi ir sertifikāti?

Sertifikātu jūrā var noslīkt, ja holistiskajām būvniecības sertikācijas sistēmām, kāds ir, piemēram, BREEAM, pieskaita klāt plaša spektra materiālu un produktu sertifikācijas sistēmas, kā Blue Angel, kas vērtē gan krāsas, gan elektroslēdžus, un atsevišķa materiāla / procesa sertifikācijas sistēmas kāFSC koka un tā produktu sertifikāts.Pēc internetvietnes Building Green datiem, pasaulē ir aptuveni 600 dažādu zaļo sertifikācijas sistēmu, kas ir tiešāk vai mazāk tieši attiecināmas uz būvēm.

Tā kā holistiskās sertifikācijas sistēmas paredz iekļaut dažādus zaļos produktus un materiālus, šoreiz tieši par šiem lielajiemsertifikātiem. Pēc ES ziņojuma par ilgtspējīgu būvniecību, Eiropā izmanto 14 holistiskas sertifikācijas sistēmas, bet lielākoties tās ir šauri nacionālas, ko izmanto tikai konkrētajā valstī. Vien četras ir tādas, ko izmanto vairāk nekā piecās, bet mazāk nekā desmit valstīs. Globāli visizplatītākā (pēc skaita) sertifikācijas sistēma ir LEED, bet Eiropā – BREEAMar visvairāk sertificētajām ēkām tās izcelsmes valstī Lielbritānijā (sk. pārskatu par sertifikācijas sistēmām). BREEAMir arī pirmā ēku vērtēšanas sistēma, kas kalpojusi par piemēru citām, vēlāk radītām. 

Kāpēc vajag sertificēt?

Pirms gada žurnālā Environmental Healthfranču zinātnieku grupa aplēsa, ka slimības, kuru iemesls ir dzīves vidē sastopamā ķīmija, globāli izmaksā aptuveni 10% no pasaules IKP, kas, skaitļos izteikti, ir 10,75 triljoni ASV dolāru. Tas, protams, neattiecas tikai uz būvēm, bet, tā kā mūsdienās ļaudis arvien vairāk laiku pavada telpās (pēc dažām aplēsēm, pat līdz 90%), tad arī šajos triljonos krietna daļa vainas ir jāuzņemas būvēm. Protams, ilgtspējīgu un ekoloģisku būvi mierīgi var uzbūvēt arī bez sertifikāta, un dažkārt pat zaļāku, nekā paredz visstriktākais sertifikāts. Sertifikāts ir tikai apstiprinājums tam, ka produkts atbilst definētā standarta kritērijiem un ka no to ievērošanas ir kāds labums videi. Vairākās valstīs zaļāsertifikācija pat ir obligāta prasība attiecībā uz publiskajām ēkām...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Jolanta Sēnele