Kad «sagraut»nozīmē «būvēt»

Vasaras beigās Rīgā, Krasta ielā, posmā starp Dienvidu un Salu tiltiem noslēdzās Rīgas maģistrālā ūdensvada posma atjaunošanas darbi. Vecā dzelzsbetona cauruļvada nomaiņa notika, izmantojot beztranšejas metodi, proti, jauno cauruli ievilka esošajā caurulē, saglabājot veco. 

Uzņēmuma Norma S būvdarbu vadītājs Didzis Ķezberis skaidro: lai gan cauruļvadu nomaiņa, izmantojot beztranšejas metodi,Latvijas tirgū pazīstama jau vairākus gadus, pasūtītāju interese par to pieaug tieši pēdējā laikā, iespējams, tāpēc, ka tehnoloģija ir sabiedrībai draudzīga – cauruļvadu remontdarbu laikā nav nepieciešami plaši rakšanas darbi, līdz ar to mazāk tiek traucēta transporta kustību, turklāt darbus iespējams paveikt īsākos termiņos. 

Jaunās caurules ievilkšana esošajā caurulē var būt gan ar statisku esošās jeb vecās caurules sagraušanu (destruktīvā metode), gan ar nesagraušanu jeb vecās caurules saglabāšanu (nedestruktīvā metode). 

Tehnoloģijas būtība 

Pirms darbu uzsākšanas tiek veikta esošā cauruļvada CCTV(closed-circuit television) jeb videoinspekcija, kuras laikā ar CCTV iekārtu jeb speciālu mobilu videokameru tiek apsekots stāvoklis cauruļvada iekšienē. Tā var pārliecināties, ka cauruļvads ir brīvs (tukšs), taisns, tam nav projektā neuzrādītu pieslēgumu un tajā ir iespējams veikt plānotos darbus.

Darbu pirmajā posmā ar specializētu cauruļvadu ievilkšanas hidraulisko iekārtu no darba bedres, tas ir,6–8 metrusgaras šahtas, kurā uzstādīta iekārta, caur esošo cauruli, visbiežāk 150 līdz 240 metru garumā, tiek bīdīts vilkšanas stienis. Tas tiek aizbīdīts līdz 16 metru garajai jaunās caurules padošanas bedrei. Jaunās caurules padošanas bedrēpie aizbīdītā vilkšanas stieņa pievieno «galvu»,bet gadījumos, kad paredzēta arī vecās caurules sagraušana, pievieno griežamo nazi, «galvu»un jauno cauruli. Trešajā posmā vilkšanas stieni, kuram padošanas bedrēpievienota «galva»ar vai bez griežamā naža, kas aiz sevis vedjauno cauruli, velk atpakaļ uz darba bedri. Jadarbi notiek ar vecās caurules sagraušanas metodi, stieni velkot atpakaļ, «galvai»piestiprinātais griešanas nazis sagriež veco cauruli, un tādā veidā vecās caurules fragmenti tiek izgrūsti apkārtējā gruntī, vienlaikus ievelkot jauno cauruli. 

Vilkšanas stienis sastāv no vienu metru gariem posmiem, kuri, stumjot uz padošanas bedri, tiek montēti kopā, bet, velkot cauruli atpakaļ, demontēti unievietoti tiem paredzētajās kastēs...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Daiga Zemīte 

Foto: no Norma S arhīva