Kondensāta novadīšana ēkas ilgmūžībai

Kondensāta veidošanās ir svarīgs, bet nepietiekami akcentēts temats ēkas ilgmūžībā, ar kuru tiek pieļautas rupjas kļūdas projektēšanā un būvniecībā, kas bieži atklājas tikai tad, kad ēka jau nodota ekspluatācijā. 

Dārgi un bīstami

Laikus nenovērsti defekti kļūst arvien lielāki, un seku novēršanai nepieciešami apjomīgi resursi. Nereti šīs kļūdas bez kapitālas ēkas pārbūves novērst nav iespējams. Ja netiek pievērsta uzmanība problēmām – kur un kā rodas kondensāts, tas var novest pie būtiskiem konstrukciju bojājumiem. Tam sekas var būt gan energoresursu patēriņa pieaugums, gan arī ēkas ekspluatācijas bīstamība, mitrumam mazinot materiālu siltumtehniskās īpašības un ievērojami palielinot svaru. 

Gaisa sastāvā vienmēr ir ūdens tvaiki. Mitrums gaisā rodas gan no cilvēkiem – izdaloties caur plaušām un ādu, gan zaļajiem augiem, mitrām drēbēm, dzīvniekiem, utt. Dažādi mājsaimniecības darbi, piemēram, ēdiena gatavošana, veļas žāvēšana apvienojumā ar nepietiekamu gaisa apmaiņu var ļoti krasi palielināt mitrumu telpā. 

Gaiss ar ūdens tvaiku var piesātināties līdz noteiktai robežai. Jo siltāks gaiss, jo vairāk ūdens tvaiku tas var saturēt, turpretim, jo zemāka gaisa temperatūra, jo mazāk tajā var būt ūdens tvaiku. Temperatūrai pazeminoties – kad gaiss atdziest zemāk par rasas punkta temperatūru – no gaisa sāk rasties kondensāts. 

Visvairāk kondensāts izkrīt pie krasas temperatūras maiņas, gaisam strauji atdziestot. Ar šo procesu saskaramies katru dienu – kondensāta veidošanās mašīnā uz stikla virsmas, no ledusskapja izņemtas limonādes bundžiņas, utt. 

Ārēji neredzams

Temperatūras starpība var rasties arī uz dažādām telpas un materiālu virsmām. Visbiežāk ikdienā to var novērot ēkās, kurās ir nepareizi iebūvēti logi ar nepietiekamu un nepareizu palodzes profila siltinājumu. Paaugstinoties mitrumam telpā, veidojas būtiska mitruma koncentrācija tieši palodzes profila vietā, kas izraisa apdares bojājumus, pelējuma rašanos un citas acīmredzamas problēmas.

Šis piemērs ļoti labi parāda – ja kļūdai konstrukcijā ir acīmredzamas sekas, ko cilvēks uzreiz pamana, tad šīm lietām projektēšanas un būvniecības laikā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Taču ir jāņem vērā, ka ir vesela virkne būvelementu, kur kondensāts veidojas lielā daudzumā, ārēji cilvēkam to neredzot. Tā notiek dažādos slēgtos būvelementos, piemēram, logu profilos, slēgtās metālu profilu sistēmās, noslēgtās inženierkomunikāciju šahtās utt.

Piemērs no praktiskās pieredzes ir cīņa ar kondensāta veidošanos uz virsgaismas logu stiklotās virmas. To varam novērot pastiprināti, siltajam un mitrajam gaisam atrodoties pie griestiem un ārā gaisa temperatūrai pazeminoties. Tā tas var notikt, piemēram, vasarā, kad telpā pie griestiem ir +22-25 grādi pēc Celsija, tajā pašā laikā ārā pērkona negaisa laikā temperatūra nokrīt līdz +16 grādiem. Līdz ar to straujās temperatūras izmaiņas, kas tiešā veidā ietekmē slēgtās profilu sistēmas, rada vidi, kurā pastiprināti notiek kondensāta veidošanās...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Rasa Auziņa, Kapitelattīstības projektu vadītāja

Foto – Kapitel