Lai solīts makā krīt!

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) speciālisti Eiropas Savienības (ES) fondu administrēšanas gaitā uzkrājuši informāciju par projektos biežāk sastopamajām kļūdām, no kurām var mācīties nākotnes projektu īstenotāji.

Samazina finansējumu

«Pašreizējā ES fondu plānošanas perioda projektu uzraudzības procesā 2014.–2020. gadā būvniecības nozarē nav tādu gadījumu, kad pasūtītāji būtu pilnībā zaudējuši projekta līdzfinansējumu, jo tādu sodu uzliek tikai krāpšanas, organizētās noziedzības vai interešu konfliktu gadījumos. Tomēr procentuāls samazinājums dažādu pārkāpumu dēļ sastopams samērā bieži,» stāsta CFLA Teritoriju infrastruktūras attīstības projektu nodaļas vadītāja vietniece Gundega Fokina. 

ES fondu projektos finanšu korekcijas jeb attiecināmo izmaksu samazināšanu noteic par konstatētām neatbilstībām noteiktā apjomā atkarībā no pārkāpuma veida. Samazinājums 25% apmērā no būvdarbu līguma izmaksām jeb piešķirtā ES fondu līdzfinansējuma tiek noteikts, ja fiksē iepirkuma līgumā neparedzētus, bet dzīvē īstenotus būtiskus līguma grozījumus, tas ir, neatbilstīga būvspeciālistu, apakšuzņēmēju maiņa, izpildes termiņu neievērošana. Visi projekti tiek vērtēti, lai pārliecinātos, ka ES fondu ieguldījums atbilst normatīvajiem aktiem, noticis godprātīgi un efektīvi, ir sasniegti plānotie mērķi.

«Kļūdas redzam gan būvniecības ieceres dokumentos, gan pašos būvdarbos. Parasti lielāko daļu pārkāpumu konstatējam būvobjektos. Tad, izskatot būvdarbu un autoruzraudzības žurnālus, segto darbu aktus, būvmateriālu atbilstības deklarācijas, konstatējam nesakritību starp to, kas redzams dabā, un to, kas rakstīts iepirkuma līgumā. Mēs šos faktus nesaucam par kļūdām, bet par atkāpēm,» skaidro Fokina.

Neizpilda iepirkuma kritērijus

Finansiāli sāpīgākie pārkāpumi saistīti ar iepirkuma līguma nosacījumu neievērošanu. Piemēram, līguma izpildes laikā tiek atvieglotas kvalifikācijas prasības, kas bija noteiktas pretendentu atlasei, vai tiek mainīti uzvarētāja noteikšanas procesā ievērotie noteikumi, proti, izpildes termiņš, garantijas, samaksas noteikumi, tehniskās specifikācijas. 

Turklāt pārbaudēs samērā bieži atklājas, ka uzņēmums pēc uzvaras iepirkumā ir grozījis līgumu, to pat nesaskaņojot ar pasūtītāju. Piemēram, iepirkumā pretendents uzvarēja, balstoties uz konkrētu būvspeciālistu vai apakšuzņēmēju pieredzi un kvalifikāciju, bet objektā uz vietas un būvdarbu žurnālā redzams, ka darbu izpildes gaitā šie speciālisti vai apakšuzņēmēji netiek piesaistīti. Prasot dokumentus par speciālistu maiņu, atklājas, ka tā nav saskaņota ar pasūtītāju un esošo speciālistu kvalifikācija nemaz neatbilst iepirkuma prasībām. Fokina stāsta: «Neteiktu, ka šis ir visbiežāk sastopamais pārkāpums, tomēr tā ir viena no atkāpēm, kuras dēļ jānoteic finanšu korekcija, un objekta pasūtītājs var zaudēt līdz 25% no ES fondu līdzfinansējuma.»

Kad pasūtītājs pārcenšas 

Tiesa, speciālistu un apakšuzņēmēju maiņas problēmai ir arī otra puse...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Daiga Zemīte