LBP: Minimālā alga nozarē no novembra būs 780 eiro

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 17.aprīlī izsludināja grozījumus Darba likumā, ļaujot būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī 2.maijā, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP). Būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē 17.aprīlī nolemts, ka no šī gada 4.novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Ģenerālvienošanās pušu komitejā ir astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji. Tā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Komitejā pārstāvēti LBP, biedrība Latvijas Ceļu būvētājs, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā būvuzņēmēju parakstu vākšana tika sākta 2018.gada 10.maijā. Ģenerālvienošanos līdz šim ir parakstījuši 313 būvniecības uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 974 miljoni eiro, kas saskaņā ar 2017.gada datiem ir 56,13% no nozares kopējā apgrozījuma. Tas ir pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un kļūtu saistoša visai nozarei.

Saeimā 28.martā apstiprināti grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Šie grozījumi ir priekšnosacījums, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā. Tie pieņemti ar precizējumu, ka nozarē minimālajai algai jābūt vismaz par 50% lielākajai nekā valstī noteiktajai.

Ģenerālvienošanās par minimālo algu mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. LBP vadītāja Baiba Fromane: “Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan, tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos. Šis ir vēsturisks brīdis būvniecības nozarei, jo esam pirmā nozare, kura izmanto likumā noteiktās tiesības pašai lemt par attīstībai svarīgiem jautājumiem.”

Mārtiņš Dunskis, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks: “Sarunas, kas aizsākās gandrīz pirms trim gadiem starp būvniecības nozares darba devējiem un arodbiedrību būs noslēgušās ar taisnīgāku minimālo algu būvniecības nozares nodarbinātajiem. Tas kavēs algu dempingu nozarē, gandrīz dubultojot minimālo algu. Beidzot nozarēs nodarbinātajiem būs arī finansiāli garantēta motivācija iegūt vai pierādīt savu kvalifikāciju, jo par to pienāksies ikmēneša piemaksa. Tiem nozarē nodarbinātajiem, kurus šie jaunumi neskars, varu atgādināt, ka minimālā alga tiks ik gadu pārskatīta. Tādēļ ir svarīgi novērtēt sasniegto un atcerēties – tikai kopā mēs varam izveidot taisnīgāku darba vidi.”

Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības priekšsēdētājs: “Latvijā ir jāatbalsta uzņēmumu koplīgumu un ģenerālvienošanās nozarē slēgšana un jānodrošina darba samaksas paaugstināšana, vienlaikus dodot arī ekonomiskus ieguvumus darba devējiem un uzņēmumu konkurētspējai, ko garantē sociālo partneru vienošanās. Grozījumi Darba likumā ir pirmais solis inovācijai, kura palielina sociālo partneru iespējas ievērot nozares savdabību, regulēt noteikumus un rast risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas vienoties, nodrošinot darbinieku interešu vispārīgu aizsardzību. Ar šo likuma grozījumu pieņemšanu mēs tuvojamies Ziemeļu un Rietumu Eiropas valstu praksei darba attiecību un darba samaksas regulēšanā, kur vispārsaistoši koplīgumi nozarēs novērš negodīgu konkurenci, algu dempingu un mazina ēnu ekonomiku.”

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījuši uzticību darba devēju un darba ņēmēju sarunām un spējai panākt kompromisu, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un sociālo nodrošinājumu, un, no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu.”