LBS valde iebilst pret Ekonomikas ministrijas darba stilu

24. janvāra rītā Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes locekļi saņēma kolēģa e-pastu: “MK skata apjomīgus grozījumus Ēku būvnoteikumos. Intrigai citāts:

“7. Būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami:

7.6. pirmās vai otrās grupas vienstāva ēkas bez pamatiem (siltumnīca, nojume, lapene, paviljons utml.) ārpus publiskās ārtelpas jaunai būvniecībai, novietošanai un nojaukšanai, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām, tajā ietverot nojaukšanas laiku;”

Pēcpusdienā notiekošajā valdes sēdē diskusijā izskanēja replikas” Būvprojektēšana atcelta. Ja starpsienas vēlas izgāzt, atļauja vairs nav vajadzīga (un ja nu nesaprot kādu sienu gāž un izgāž nesošo?), pieņemt darbus var arhitekts (kāds?), izsniegt būvatļauju var pasūtītājs. Grozījumi dodas nedrošības virzienā. Turpmāk varbūt bīstami būs ieiet arī otrās kategorijas kafejnīcās.”

Ēku būvnoteikumu redakcija netika saskaņota ar nevalstiskajām organizācijām, par noteikumu pieņemšanu nezināja arī Būvniecības padomes locekļi, nezināja pašvaldību būvvaldes, vismaz ne Valmierā, Ogrē, Ventspilī un Ķekavā, .

Latvijas Būvinženieru savienības valde atzina, ka tas nav labas prakses piemērs un iebilst pret tādu Ekonomikas ministrijas darba stilu.

Ekonomikas ministrijas preses relīze vēsta: “Ministru kabinets šā gada 24.janvāra sēdē apstiprināja grozījumus ēku būvnoteikumos, kuri nosaka Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību būvniecības procesu ārvalstīs, atvieglo būvniecības kārtību nelielu būvdarbu gadījumos, kā arī precizē praksē konstatētās nepilnības.

MK noteikumos iekļauti papildu gadījumi, kādos nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Piemēram, mainot ēkas ārdurvis (līdzīgi, kā to var veikt ar logiem), atjaunojot ārējās kāpnes un lieveņus, krāsojot fasādes apdari un jumta iesegumu (ja saskaņā ar pašvaldības apbūves noteikumiem saskaņota krāsu pase būvvaldē), atjaunojot jumta iesegumu pirmās grupas ēkai vai otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamajai ēkai, tās palīgēkai vai lauku saimniecībai, šādiem būvdarbiem nebūs nepieciešams atsevišķs saskaņojums no būvvaldes.

Tāpat precizēts regulējums attiecībā uz sezonas ēkām, nosakot kritērijus, kādos gadījumos sezonas ēkas būvniecību var veikt bez būvniecības ieceres dokumentācijas (pirmās un otrās grupas vienstāva sezonas ēkas bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, paviljons) ārpus publiskās ārtelpas), un kādos gadījumos (vienstāva ēkas ar/bez pamatiem publiskā ārtelpā, kas atbilst otrās un trešās grupas ēku kritērijiem) nepieciešams saskaņojums ar būvvaldi, iesniedzot paskaidrojuma rakstu, kā arī par būvdarbu pabeigšanu jāpaziņo būvvaldei.

Vienlaikus mainīti atsevišķu lēmumu pieņemšanas termiņi no 14 dienām uz 10 darbdienām, kā arī mainīts vienkāršotu atjaunošanas darbu un vienkāršotas fasādes darbu pieņemšanas termiņš otrās un trešās grupas ēkām – uz 10 darbdienām un pagarināts vienkāršotas fasādes atjaunošanas realizācijas termiņš no 2 gadiem uz 3 gadiem.

Ņemot vērā nepieciešamību veikt Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes izmaiņas, grozījumi ēku būvnoteikumos stāsies spēkā ar 2017.gada 1.martu.”

Latvijas Būvinženieru savienības valde nolēma, ka apkopos kādus riskus un kādus draudus sevī ietvert konkrēti noteikumi.

Lai nākotnē izvairītos no līdzīgām situācijām, būtu lietderīgi, ka Ekonomikas ministrija nosūtot likumprojekta, kas skar būvniecību, gala redakciju Valsts kancelejai, lai to iekļautu Ministru kabineta sēdē apstiprināšanai, to vienlaicīgi nosūtītu arī visiem Būvniecības padomes locekļiem zināšanai. Kā arī katrā Ekonomikas ministrijas Būvniecības padomes sēdē nepieciešams, ka Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadība informētu Būvniecības padomi par ieguvumiem un mērķu sasniegšanu, kas panākts ar iepriekšējā mēnesī Ministru kabinetā pieņemtajiem grozījumiem un nākamā mēnesī plānotajām izmaiņām, kas tiks iesniegtas Valsts kancelejā.