Plūdu cilvēciskais faktors

Pēc Latgali skārušajiem plūdiem augusta beigās speciālistu lokā izskanēja tādas frāzes kā «visu uz dabu nevar novelt», «tās ir sistēmas rakstura kļūdas», «meliorācijas sistēmas neviens nekopj, upes nebagarē, jaunbūvētajos ceļos caurtekas netīra» un tā tālāk. Būvinženiera oktobra numurā publicējām sarunu par šo tēmu ar zinātniekiem un LLU mācību spēkiem. Tagad turpinām to ar speciālistiem, ceļu un tiltu inženieriem, hidrotehniķiem, projektētājiem. Sarunā piedalās SIA Kurbada tilti tiltu projektēšanas būvinženieris Jānis Rāzna, SIA Projekts 3 valdes loceklis, projektu vadītājs, ceļu inženieris Ilmārs Gorda, valsts SIA Meliorprojekts valdes priekšsēdētājs, inženieris hidrotehniķis Juris Kalniņš, VAS Latvijas Valsts ceļi ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktora vietnieks, ceļu būvinženieris Edgars Brass.

Krīzē meliorācijas sistēmās

Ilmārs Gorda: Projektētāju pieredze liecina, ka esošo upju gultnes, to krasti, kā arī padomju laikos būvētie meliorācijas tīkli netiek pienācīgi uzturēti un tīrīti. Ūdens novades sistēmas, kas šķērso autoceļa nodalījuma joslu, būvobjektos parasti tiek sakārtotas vai pārbūvētas, taču pārējo meliorācijas tīklu stāvoklis, kas atrodas aiz nodalījuma joslas, nereti ir ļoti kritisks – grāvji aizbiruši vai aizauguši, drenāža aizsērējusi ar dubļiem un citiem sanesumiem. Piemēram, meliorācijas grāvjus ceļa pārbūves objektā labākajā gadījumā atļauts tīrīt tikai ceļa aizsargjoslā, taču jebkuram ir skaidrs, ka vajadzīgo rezultātu tas nesniedz un ūdens atvadi uz zemākajām ūdenstilpēm kopumā neatrisina. Šo ūdens novades sistēmu sakārtošanas apjomu pilnā apmērā ierobežo ceļa būves pasūtītāja finansējuma iespējas, kā arī pārbūves programmu nosacījumi, kas paredzēti tikai un vienīgi autoceļu uzlabošanas mērķiem. Vai tāpēc ceļa saimniekam tagad būtu jādomā par lielāka diametra caurteku izvēli turpmākajos objektos? Domāju, ka ne. Tas būtu nopietns ceļa būves sadārdzinājums un vēl vairāk palielinātu jau tā augošo budžeta deficītu autoceļiem. Drīzāk ir jādomā, kā citu programmu un finansējuma ietvaros sakārtot un iztīrīt esošās ūdens atvades sistēmas un upes no sanesumiem.

Edgars Brass: Šī krīzes situācija aktualizējusies ārkārtas apstākļos, kad Latgalē nolija rekordliels daudzums nokrišņu, kas, pēc meteorologu datiem, Rēzeknes pusē pat septiņas reizes pārsniedza normu. Visi ūdens noteču baseinu aprēķini tiek aktualizēti un rēķināti, kad tiek izstrādāti būvprojekti. Atbilstoši normatīviem, izstrādājot tehniskos projektus, tiek ievērtēta varbūtība, ka konkrēto caurteku vienreiz 50 gados šādi apstākļi var piemeklēt. Jāsaprot, ka plūdi, kādi bija Latgalē, ir salīdzinoši reti un ārkārtēji apstākļi; nebūtu samērīgi visu projektēt ar domu, ka caurtekām jāspēj izturēt dabas stihijas. Tas daudzkārt sadārdzinātu visu būvniecības procesu. Jāatceras, ka valsts autoceļu tīkls ilgstošu laiku tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos. Turklāt autoceļi netiek būvēti kā dambji, tā ir pavisam cita inženiertehniska būve. Lai gan, apskatot fotogrāfijas no plūdu skartajām teritorijām, varēja redzēt, ka tieši autoceļi nereti nostrādāja arī kā dambji. Latgalē izskaloja ceļus gan jaunās būvēs, kurās ir polimēra caurtekas, gan vecās, kur ir dzelzsbetona caurtekas. Ja caurteka vairākas diennaktis strādā spiediena režīmā, iespējamība, ka tiks bojāta ceļa konstrukcija, ir ļoti liela.

Juris Kalniņš: Parasti šādos ārkārtas gadījumos piesauc melioratorus. Taču daudzas dabiskās ūdensteces ir pielūžņotas, to caurteces spēja ir mazinājusies. Traucēta notece var izraisīt teritoriju aplūšanu. Meliorācijas sistēmas tiek dalītas pēc nozīmes: valsts, pašvaldību, koplietošanas un viena saimnieka sistēma. To uzturēšanā ir ļoti atšķirīgas iespējas un metodes. Valsts sistēmas ir tās upes, kas savulaik tika regulētas, lai uztvertu meliorācijas sistēmu ūdeņus. Pašlaik otro finansēšanas periodu tiek saņemti līdzekļi no Eiropas Savienības, lai varētu atjaunot valsts nozīmes ūdens notekas. Nākamais posms ir pašvaldību un koplietošanas sistēmas, kurām finansējums un iespējas ir krietni mazākas. Pēdējā laikā pašvaldībām gan ir iespēja ieguldīt līdzekļus savā teritorijā esošajās sistēmās, kuru nesakārtotība apdraud pašvaldības zemes. Bet vissliktākā situācija ir ar koplietošanas sistēmām, kur vienam grāvim piegulošajām zemēm ir vairāki īpašnieki. Viens ir ieinteresēts un spēj sakopt sistēmu, bet kaimiņam nav iespēju un nav arī intereses. Dažiem sarežģījumi rodas, jo zemes īpašnieki ir ārzemēs. Zemnieku saimniecības var saņemt maksājumus no Eiropas Savienības un izmantot tos meliorācijas sistēmu sakārtošanā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Mārīte Šperberga

Foto: laikraksta Vaduguns arhīvs