Rīgas pirmskara nami un to konstruktīvās īpatnības

 

 

Rīga var lepoties ar relatīvi labi saglabātu 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izbūvēto daudzstāvu īres namu apjomu.

Man ir bijusi izdevība apsekot un organizēt būvizpētes un izstrādāt rekonstrukcijas risinājumus vairākiem desmitiem šādu ēku. Šajā rakstā centīšos apkopot mūsu pieredzi par šo namu konstruktīvajām īpatnībām. Parasti tās ir piecu, sešu un pat vairāk stāvu mūra ēkas, tām ir koka pārsegumi un koka jumta konstrukcija, seklie lentveida pamati, visbiežāk tām ir pagrabi. Pagraba pārsegumus parasti veido tērauda sijas, starp kurām izmūrētas ķieģeļu velves.

Par mūri

Šo ēku būvizpētes ietvaros vispirms jāveic ķieģeļu laboratoriskās pārbaudes, jo Šmita āmurs nav piemērots ķieģeļu (turklāt vēl neviendabīgu) stiprības noteikšanai. Arī pieredze rāda, ka Šmita āmura rezultāti mēdz vairākkārt atšķirties no laboratorijas testiem. To var mēģināt izmantot vienīgi javas stiprības noteikšanai, un arī tikai tāpēc, ka javas paraugu ņemšana bieži ir «neiespējamā misija». 

Mūra izpētes ļāvušas pārliecināties, ka naudu būvuzņēmēji taupījuši visos laikos. Vispirms jau ķieģeļu forma un šuvju mainīgie biezumi liecina, ka bieži tikuši izmantoti jau iepriekš lietoti ķieģeļi. Paņemto ķieģeļu paraugu laboratorijas pārbaudes uzrāda ievērojamu izkliedi, dažkārt tik pamatīgu, ka laboratorijas atsakās dot paraugu stiprības vidējās vērtības. Kā jau minēts, ķieģeļu forma mēdz būt ļoti neregulāra, līdz ar to mūra šuves ir mainīga biezuma (dažkārt no 4 līdz 30 mm), tas jāņem vērā, novērtējot mūra kopējo stiprību. Javas stiprība un šuvju kvalitāte ievērojami ietekmē mūra rezultātus, tāpēc bieži mūra kopējā nestspēja ir relatīvi zema...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā!

Normunds Tirāns, 

Dr. sc. ing., SIA IG Kurbads vadītājs

Autora ilustrācijas