Rodrigo Pelsis. Vienmēr sasniedzams

Autoritāte un izcila personība Latvijas būvniecības vēsturē. Spēcīgs analītiķis un teorētiķis, praktiķis. Labs stāstnieks, kolorīta personība, lielisks speciālists un padomdevējs. Tās ir pirmās asociācijas par Rodrigo Pelsi. Lielākā daļa no tiem, kam Atmodas laikā bija iespēja, meklēja un vāca visu, kur vien sajuta naudu, bet Rodrigo Pelsis vāca tikai informāciju, kas nepieciešama darbam un neko neprivatizēja, kaut gan tolaik, strādājot ministrijā, varēja to darīt un pat krietni daudz. Tātad piedevām vēl goda vīrs. Rodrigo Pelsis vienmēr spējis pamatot un aizstāvēt savu viedokli. Viņam piemīt liela atbildības izjūta, un bieži vien viņš nodarbojies ar glābšanu, jo darījis to, ko citi nav izdarījuši vai aizmirsuši, tāpēc sazvanāms teju vai jebkurā laikā. Uzņēmējdarbību deviņdesmitajos gados viņš iesāka četros virzienos: konkursu nolikumu izstrādāšana, vērtēšana, tāmes, rūpniecības un civilo ēku projektēšana. Joprojām dāsni dalās pieredzē, kas tiek visiem viņa vadīto semināru apmeklētājiem. Latvijas Būvinženieru savienība šogad Rodrigo Pelsim piešķīra apbalvojumu – medaļu un zelta nozīmīti par mūža ieguldījumu būvniecībā. Bet saruna ar Rodrigo Pelsi vairāk risinās par darbu un attieksmi pret to, nevis viņu pašu. Un arī tas raksturo viņu kā personību.

Traģēdija Zolitūdē izgaismoja faktu, ka līdz šim būvniecības profesionālās organizācijas netika uzklausītas. Būvniecības departamentā un arī Ekonomikas ministrijā nozaru speciālistu viedokļi netika ņemti vērā. Vai domājat, ka attieksme ir mainījusies?

Domāju, ka pašreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis būs atvērtāks dialogam ar nozares speciālistiem. Vismaz viņš to publiski ir solījis.

Tikai uzklausīs vai arī ieklausīsies?

Attiecībā uz jauno Būvniecības likumu būs mēģinājumi to labot. Nevarēs ignorēt nozares speciālistu pārmetumus un konkrētos priekšlikumus. Brāķi mēģinās labot. Būvinženieri Bbūvniecības likuma pieņemšanu ir nodēvējuši par gada neveiksmi būvniecībā. Diemžēl neesmu pārliecināts par labojumu efektivitāti.

Kāpēc?

Ir ļoti daudz iemeslu. Nosaukšu dažus galvenos. Pirmkārt, Būvniecības departamenta sastāvā nav nepieciešamo būvniecības speciālistu. Par būvniecības politikas veidošanu atbildīgās ministrijas departamentā strādā 18 ierēdņi, no kuriem tikai četriem ir izglītība būvniecībā. Visi pārējie (66%) ir juristi. Otrkārt, jaunais Būvniecības likums ir pārmēru politizēts. Likumu šādā formā ir lobējuši projektu attīstītāji (investori). Viņi nekur nav pazuduši. Treškārt, jaunajā Būvniecības likumā nav tikai profesionālas kļūdas. Kļūdaina ir pati koncepcija. Likumā ir iestrādāta solidāra atbildība būvniecības normatīvajā regulējumā, citiem vārdiem, likumā ir iestrādāta bezatbildība. Ceturtkārt, mūsu valstī visās nozarēs (ne tikai būvniecībā) likumu izstrādāšanas laikā parasti netiek prognozētas iespējamās sekas. Un par tām arī neviens neatbild. Arī tad, ja zaudējumi mērāmi vairāku desmitu miljonu eiro apjomā. To mūsu valstī sauc par skolas naudu.

Vai arī jūs uzskatāt, ka zemākās cenas kritērijs ir viena no būtiskām problēmām būvniecībā?

Tiešā nozīmē šāds kritērijs netraucē. Normatīvie akti ļauj pasūtītājiem par piedāvājuma izvēles kritēriju izmantot arī saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Kāpēc pasūtītāji to nedara?

Iespējams, ir arī kāds pasūtītājs, kas nesaprot inženierzinātņu doktora Raimonda Eiženšmita atziņas, kuras publicētas žurnāla Būvinženieris 37. numurā rakstā Ko sēsi, to pļausi. Taču lielākā daļa pasūtītāju to saprot. Viņi saprot, ka zemas projektēšanas izmaksas ir saistītas ar risku maksāt par būvdarbiem ievērojami vairāk. Diemžēl šajā gadījumā pasūtītājiem nav izvēles iespējas. To liedz Publisko iepirkumu likums. Neatkarīgi no pieņemtā vērtēšanas kritērija (zemākā cena vai saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums) pasūtītājs nevarēs noraidīt tādu piedāvājumu, kam būs nepamatoti zema cena.

Taču Publisko iepirkumu likuma 48. pants dod iespēju pasūtītājam tiesības šādu piedāvājumu noraidīt.

Jā. Diemžēl tikai teorētiski. Arī Latvijas PSR teorētiski varēja izstāties no PSRS jau pirms Atmodas.

Kur tad ir problēma?

Ir divas problēmas. Pirmā – nepamatoti zemas cenas definējums Publisko iepirkumu likumā. Tas ir tāds, kas nedod pasūtītājam iespējas pierādīt nepamatoti zemas cenas esamību pat tādos gadījumos, kad piedāvātā cena ir 10 reižu zemāka par tirgus cenām. Otrā problēma ir šā likuma skaidrojums Iepirkumu uzraudzības biroja vērtējumā.

Tas attiecas tikai uz pakalpojumiem (arī projektēšanu) vai arī uz būvdarbiem?

Diemžēl pasūtītājiem neizdosies pierādīt nepamatoti zemas cenas esamību abos gadījumos. Izņēmums varētu būt tie gadījumi, kad pretendents savā piedāvājumā nav izvērtējis kādu darbu veidu vai kādu izmaksu posteni.

Stāsta, ka būvdarbu konkursos jūsu izstrādātie nolikumi pamatā izslēdz iespējas saņemt piedāvājumus ar nepamatoti zemām cenām. Kādus principus jūs iestrādājat nolikumos?

Nolikumā tiek norādītas pasūtītāja prognozētās būvdarbu izmaksas. Visi piedāvājumi, kas ir vairāk nekā desmit procentu lētāki par pasūtītāja prognozētajiem, ir ar paaugstinātu līguma nodrošinājumu. Jo lētāks piedāvājums, jo lielāks tiek noteikts līguma nodrošinājums.

Vai ar to pietiek?

Protams, nē. Vēl nolikumā jāparedz iespēja pasūtītājam vienpusējā kārtā lauzt līgumu pie vismazākās novirzes no kalendārā grafika.

Vai Iepirkumu uzraudzības birojs un citas pārraugošās institūcijas neapstrīd jūsu nolikumus?

Nē, jo šie jauninājumi nav pretrunā Publisko iepirkumu likumam.

Cik ilga ir jūsu pieredze šādu konkursu nolikumu sagatavošanā, un vai ir bijuši piedāvājumi ar nepamatoti zemām cenām?

Šādus nolikumus par būvdarbiem gatavoju vairākus gadus. Šajā laikā nav bijuši piedāvājumi ar nepamatoti zemām cenām.

Tas nozīmē, ka esat atradis risinājumu, kā izslēgt no piedāvājumiem nepamatoti zemas līgumcenas!

Nē, jo šāda metode nedarbojas konkursos par projektēšanu un būvuzraudzību.

Kāpēc?

Pie nosacīti «maziem» līguma nodrošinājumiem pretendenti turpina piedāvāt tik zemas cenas, ka par tām vispār nevar nodrošināt līguma izpildi, labākajā gadījumā to var nodrošināt tikai nekvalitatīvi.

Uz ko cer šādi blefotāji?

Saņemt papildu apmaksu no pasūtītāja, to šantažējot. Daudzos gadījumos viņiem tas izdodas, sevišķi, ja pasūtītājam vairs nav laika lauzt līgumu un izvēlēties citu izpildītāju. Pasūtītājam labāk samaksāt papildus, lai laikus sagatavotu tehnisko projektu, nevis zaudēt būvdarbiem paredzēto ES naudu. Pasūtītājs būs spiests samierināties arī ar sliktāku projekta kvalitāti.

Lai ar pārliecību uzvarētu pakalpojumu sniegšanas konkursos, piedāvātā cena taču nepamatoti jāsamazina ne jau par 15–20%, bet ievērojami vairāk.

Jums taisnība. Rekordisti to izdara ar vērienu. Viņu piedāvātā cena var būt pat 10 reižu mazāka, salīdzinot ar tirgus cenām, un pat šādā gadījumā pasūtītājam nebūs ne mazāko iespēju pierādīt, ka šāda cena ir nepamatoti zema.

Vai jūs varētu minēt konkrētu piemēru?

Minēšu visneticamāko. 2013. gada 19. aprīlī Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisija pieņēma lēmumu Nr. 4-1.2/13-104/2 par pretendenta SIA REM PRO sūdzību un to apmierināja. Komisija lietu izskatīja šādā sastāvā: Sinige Muceniece, Lora Tiltiņa un Evija Rubene. Birojs neuzskatīja par nepieciešamu komisijas sastāvā pieaicināt ekspertu, un tas nav izņēmums. Pasūtītāja konkursa komisija SIA REM PRO piedāvājumu noraidīja kā nepamatoti lētu. Saskaņā ar nolikumu bija jāizstrādā tehniskais projekts četriem ēku korpusiem (divas jaunbūves, rekonstrukcija un renovācija) ar kopējo platību 6640 m2.

Nepamatoti zemas cenas konkursa komisija konstatēja vairākās finanšu piedāvājuma pozīcijās:

* piedāvātā cena par tehniskā projekta būvekspertīzi (ekspertējot visas projekta daļas) bija 300 lati bez PVN;

* piedāvātā cena par inženierģeoloģisko izpēti bija 300 lati bez PVN;

* piedāvātā cena par būvdarbu tāmēm bija 300 lati bez PVN;

* piedāvātā cena par esošo ēku apsekošanu bija 300 lati bez PVN.

Nav jābūt augstas klases speciālistam, lai saprastu, ka piedāvātās cenas šajās pozīcijās ir nepamatoti samazinātas. Par būvprojekta ekspertīzi un tāmju izgatavošanu tās ir samazinātas vismaz astoņas līdz deviņas reizes, salīdzinot ar tirgus cenām.

Minētajās pozīcijās SIA REM PRO piedāvātās cenas bija trīs, četras un pat sešas reizes zemākas, salīdzinot ar citiem pretendentiem.

Patlaban valstī nav tādu apstākļu, kas dotu iespēju piedāvāt savus pakalpojumus trīs, četras un sešas reizes lētāk, salīdzinot ar pārējiem pretendentiem. Lai objektīvi novērtētu SIA REM PRO piedāvājumu, šos skaitļus vajadzētu reizināt ar divi vai trīs, jo šāda ir cenu atšķirība starp pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un citās ES valstīs. Tātad SIA REM PRO piedāvājums atsevišķiem pakalpojumiem bija pat 18 reižu lētāks, salīdzinot ar citām ES valstīm.

Kādi bija iesnieguma izskatīšanas komisijas argumenti, kuru dēļ minētais piedāvājums netika vērtēts kā nepamatoti lēts?

Pamatā tādi bija divi. Pirmais norādīts lēmuma 10. lappusē. Citēju to: «..iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pretendents vai tā apakšuzņēmējs var brīvi piedāvāt cenu, par kādu tas sniegs pakalpojumu, un tas ir tiesīgs piedāvāt arī cenu, kas ir ievērojami (izcēlums mans, – R. P.) zemāka par tirgū pastāvošām cenām, ja vien par šo cenu vispār ir iespējams sniegt pakalpojumu».

Otrs arguments – pretendents iesniedza četru dažādu apakšuzņēmēju rakstiskus apstiprinājumus. Visi četri apakšuzņēmēji rakstiski apliecināja, ka izpildīs šos dažādos (kā pēc sastāva, tā arī pēc apjoma) pakalpojumus par 290 latiem bez PVN. Pretendents savā piedāvājumā šos četrus pakalpojumus piedāvāja pildīt par 300 latiem bez PVN.

Vai iesniegumu izskatīšanas komisiju nemulsināja fakts, ka visi četri apakšuzņēmēji piedāvāja veikt pilnīgi atšķirīgus pakalpojumus par vienādu cenu? Pēc varbūtības teorijas šāda sakritība ir maz ticama, lai neteiktu – neiespējama.

Pasūtītāja izveidotā konkursa komisija uz to norādīja, bet komisijas priekšsēdētāju Mucenieci tas nemulsināja. Pārējie divi komisijas locekļi klusēja. Ekspertu komisijas sastāvā nebija.

Visticamāk, apakšuzņēmēji šādu apliecinājumu gatavoja pēc pretendenta lūguma. Savukārt pretendents par šiem dažādajiem pakalpojumiem piedāvāja vienādu cenu – 300 lati bez PVN. Tātad apakšuzņēmējiem nebija lielas izvēles iespējas, ja viņi gribēja sadarboties ar pretendentu. Neticu, ka būs kāds apakšuzņēmējs, kas nepildītu pretendenta lūgumu.

Vai pasūtītājiem patlaban nav iespējams pierādīt nepamatoti zemas cenas esamību piedāvājumā?

Protams, tas ir neiespējami, jo Iepirkumu uzraudzības biroja juristu vērtējumā pretendenti ir tiesīgi piedāvāt arī cenu, kas ir ievērojami zemāka par tirgū eksistējošām cenām, ja vien par šo cenu vispār ir iespējams sniegt pakalpojumu un šo iespēju veikt pakalpojumu apstiprina sadarbības partneru vai apakšuzņēmēju apliecinājums.

Ar šādiem noteikumiem pasūtītājam nav iespējams ievērot iesnieguma izskatīšanas komisijas norādi, kas dota lēmuma 17. lappusē: «Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai konkrētu piedāvājumu atzītu par nepamatoti lētu, pasūtītāja rīcībā ir jābūt objektīvi pārbaudāmiem faktiem vai argumentiem, kas pamatotu, ka par attiecīga pretendenta piedāvāto līgumcenu nav iespējams izpildīt iepirkuma līguma nosacījumus.» Pirmkārt, šāda komisijas norāde ir ciniska, ja par faktiem un argumentiem var kalpot sadarbības partneru un apakšuzņēmēju apliecinājumi. Otrkārt, ar to mēs noniecinām pasūtītāja lomu un tiesības būvniecības procesā. Vajadzētu būt otrādi – pretendentam jāpierāda iespēja izpildīt līguma nosacījumus.

Domājat, komisijas priekšsēdētāja to nesaprot?

Ceru, ka nesaprot, jo nepieļauju citu iemeslu.

Kādu risinājumu jūs piedāvājat?

Būvniecības departamentam kopā ar nozaru profesionāļiem ir jānosaka minimālās pieļaujamās cenas pakalpojumiem un būvdarbiem. Protams, jāsāk ar pakalpojumiem. To var noteikt divējādi – administratīvi vai apkopojot piedāvājumus konkursos līdzīgi, kā tas tiek darīts, nosakot zemes kadastrālās vērtības

Jūs ticat šādai iespējamībai?

Cerība mirst pēdējā. Bez tam vēl nav aizmirsta Maxima traģēdija un priekšā ir Saeimas vēlēšanas. Daudziem politiķiem sapņos rādās biļetenos ievilktie mīnusiņi.

Vai dzīvesstila un būvniecības dēļ jums ir nācies zaudēt draugus?

Stila un būvniecības dēļ nevienu, bet deviņdesmito gadu sākumā, mainoties tirgus attiecībām, divus labus draugus pazaudēju. Vienu pat neticami. Mēs bijām ļoti tuvi, daudz viens otram palīdzējām. Taču, kad viņš kļuva par mazu priekšnieku Rīgas domē un prasīja, lai samaksāju par iespēju uzvarēt konkursā, viss beidzās, jo kaut ko tādu nespēju iedomāties. To nu gan nebiju gaidījis. Otrs gadījums bija laikā, kad komunistiskās partijas biedri sadalījās labajos un sliktajos komunistos. Draugam bija cita pārliecība, bet viņš aizgāja pie sliktajiem kalpot Rubikam tāpēc, ka viņam iedeva amatu un par 100 rubļiem lielāku algu.

Ja kaut kas nepatika, lecāties?

Protams, un kā vēl! Saprotu, ka tas ir slikti, tas nav konstruktīvi, bet pārveidot sevi nevaru.

Vai celtniekiem vajadzīgs psihiatrs? Kādos gadījumos?

Domāju, ka celtniekiem to nevajag (smejas). Viņi pret tādām slimībām ir izturīgi. Vienīgi, ja nākas strādāt kopā ar juristiem, kuri pārstāv pretējas intereses, tad ir sarežģīti. Juristi māk izvest cilvēku no pacietības.

Kurš ir jūsu objektu objekts?

Siguldas bobsleja trase. Mīļš. Trīs lietas bija īpaši būtiskas. Pirmā – augsta precizitāte. Otrā – jārisina arī gluži vai neiespējamas problēmas. Būvē strādāja dienvidslāvi. Viņi paši gatavoja ēst un katru nedēļu vajadzēja divus trīs jērus, ko arī sameklēju. Trešā – kļuvu par tautas ienaidnieku, jo Pelsis, būvējot trasi, bojā skaisto Siguldas dabu. Tagad tos manis noliedzējus satieku un jautāju: vai medaļas, kas saņemtas, patīk? Protams! Trase vairs nebojā Siguldas ainavu!

Vai ir kāds cilvēks, kurš jums vienmēr saka tikai patiesību?

Domāju, ka tādu ir daudz, tikai nezinu, vai viņi saka visu patiesību.

Kāda bija lielākā laime bērnībā?

Pirmā ekskursija skolā ar kravas auto, kurā bija sēdekļi. Tas nekas, ka no koka. Braucām 100–200 kilometrus. Tas bija lielākais prieks.

Jūs esat liels ceļotājs. Kur paticis vislabāk?

Gūti izvēlēties vienu vietu, bet noteikti īpašas ir Meksika, Ķīna un Gambija.

 

Mārīte Šperberga

Foto: Mārīte Šperberga un no Rodrigo Pelša personiskā arhīva