Spītīgs žonglētājs sistēmā. Romans Auniņš

Būvinženieris, Būvindustrijas lielās balvas ieguvējs kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis Romans Auniņš ir atsaucīgs, zinošs, precīzs un noteikts, ko var apliecināt tūkstoši sertificēto būvnieku, bet pēdējā laikā darbs Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijā viņam atgādinot žonglēšanu. Juristu dēļ.

Virzība

Pirmais, kas svarīgi būvniecībā, ir sistēma. Ja nav precīzu noteikumu, standartu, nevar gaidīt rezultātu. Vispirms ir jānosaka kvalitāte, tad var būvēt. Tāpēc arī vajadzīga būvniecības speciālistu sertifikācija. Tā ir mana atbildība un mans mērogs. Ja es būtu ministrs, man būtu cita atbildība, plašāka. Ikviens domā savā mērogā, un ārpus tā nav ko domāt.

Jau gandrīz sešdesmit gadi aizritējuši nozarē. Rīgas Būvniecības tehnikumu beidzu 1956. gadā. Tolaik tehnikums vēl nebija pārvācies no Valdemāra ielas uz Gaiziņa ielu. Tā paša gada rudenī mani iesauca armijā, kad pārnācu, 1959. gada rudenī, iestājos Rīgas Politehniskā institūta vakara nodaļā. Tēvs bija miris 1942. gadā, māte viena nevarēja atbalstīt, un vajadzēja domāt, ko ēst, kur dzīvot. Grūti, ja pats nepelni. 1966. gadā pēc institūta mani paņēma darbā Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes tehniskajā daļā. Pēc dažiem mēnešiem pārgāju uz būvniecību, jo pārvaldei bija liela saimniecība – jāuztur depo, apakšstacijas, tika būvētas dzīvojamās mājas. Labi, ka sākumā bija nelieli objekti, varēju piešaut roku. Rakstīju darbu tāmes, atskaites par izpildītajiem darbiem. Nācās kontrolēt kvalitāti, izlietotos līdzekļus. Pirmais lielais darbs nāca pēc ugunsgrēka Frīdriha ielas depo, vēl cara laikā būvētā ēkā. Tās jumts bija siltināts ar presētu kūdru. Kaut kas sagāja uz īso, jumts sāka degt, bet kūdras plātnes nevarēja tik viegli nodzēst. Ugunsdzēsēji salēja, aizbrauca, bet kāda dzirkstele palika, un pēc laika dega atkal. Tad nolēma taisīt dzelzsbetona pārsegumu uz jauniem balstiem, ko man uzticēja projektēt. Depo, kādreiz tas bija trešais, Maskavas rajonā stāv joprojām. Tad nāca trolejbusu depo pilnīgi tukšā vietā Jelgavas ielā, kur iepriekš bija dārziņi. Vadīju Kapitālās celtniecības nodaļu, kas organizēja projektēšanu un būvniecību. Sākām ar to, ka uzskalojām pusotru metru biezā slānī smiltis, lai būve nebūtu ūdenī, bija jānojauc mājas, kas atradās apkārt. Depo izdevās moderns, ar automātiskajām transporta mazgāšanas iekārtām...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Pētersons

Foto: Mārīte Šperberga un Reinis Oliņš