Standarti un sertifikāti koka konstrukcijām

Arvien biežāk koka konstrukcijas dažādos izpildījumos un jaunos veidos parādās ne tikai ārvalstu projektos un būvēs, bet arī mūsu arhitektu darbos. 

 

Koks vairs nav tikai dārza māju un savrupnamu materiāls. Tas arvien vairāk tiek izmantots arī daudzdzīvokļu un publiskajās būvēs. Vai tās ir rūpes par vidi un ilgtspējīgu materiālu izmantošana vai modes lieta? Vai varbūt tā ir praktiska iespēja izmēģināt jaunos koksnes būvizstrādājumus, kas tapuši laboratorijās, bet nu jau tiek masveidā ražoti un lietoti? Katrā gadījumā koka būves top lielākas un augstākas, tajās tiek izmantoti arvien jauni materiāli no koksnes, un koks tiek dēvēts par nākotnes materiālu. Koka izmantošana būvniecībā būtiski samazina CO2 izmešu apjomu un ietekmi uz vidi. Tas ir vietējais būvmateriāls, kura transportēšanai jātērē ļoti maz resursu, un arī tādējādi netiek radīts vides piesārņojums. Kokam kā būvmateriālam ir vēl daudz citu priekšrocību: viegls, izturīgs, paredzams degšanas procesā un, protams, vizuāli pievilcīgs. Tomēr koka izmantošanu reglamentē būvnormatīvi, Eiropas regulas un standarti, un tie arī visbiežāk tiek minēti, kā galvenie ierobežojumi, kas traucē koka izmantošanai būvniecībā.

Te gan jāprecizē, ka ir būvnormatīvi, regulas un standarti neaizliedz vai neatļauj kāda materiāla lietošanu, bet nosaka prasības konkrētam būvmateriālam vai būvizstrādājumam. Tāpēc lielākais ierobežojums jeb šķērslis ir nevis paši normatīvi vai standarti, bet to sarežģītā pieejamība, lielais skaits un apjoms, kā arī grūti uztveramā valoda. Gan būvnormatīvs LBN 206-14 Koka būvkonstrukciju projektēšana, kas novirza lietotāju uz Eirokodu 5, gan visi koka konstrukciju standarti ir tikai angļu valodā un pieejami par maksu. Protams, cenas ir saprātīgas, arī angļu valoda lielākā daļa būvinženieru zina, tomēr tas ir viens no faktoriem, kas mazina vēlmi un kompetenci koka konstrukcijas izmantot, jo, pat rūpīgi izdarot visus priekšdarbus pirms projektēšanas, allaž rodas kādas neskaidrības, un, tā kā praktizējošu speciālistu ir salīdzinoši maz, nav arī īsti kam paprasīt padomu. Tomēr atšķirībā no citiem ierobežojošiem faktoriem, šis ir salīdzinoši viegli atrisināms. Grūtāk un laikietilpīgāk ir mainīt pasūtītāja, sabiedrības un citu iesaistīto pušu priekštatu par koku kā nedrošu, degošu un nepiemērotu materiālu. 

Tāpat ilgāku laiku prasa zināšanu un pieredzes uzkrāšana, lai vairāk inženieru varētu pārliecinoši projektēt koka konstrukcijas. Līdzīga situācija ir daudzās valstīs. Somijā aptuveni trešā daļa inženieru māk projektēt koka konstrukcijas, Latvijā šādu speciālistu varētu būt vēl mazāk, bet neviens to nav pētījis, tāpēc precīzi dati nav pieejami. Tās ir visai provizoriskas aplēses, kas apstiprina, kāpēc daudzi inženieri izvairās no koka. Tomēr būvinženieri ir tikai arhitektu ideju realizētāji; ja pasūtītājs un arhitekts jauno celtni vēlas no koka, inženieri izstrādās konstrukciju un mezglu detalizāciju, rasējumus, specifikācijas un veiks nepieciešamos aprēķinus.

Savukārt, lai to izdarītu, ir jāpārzina diezgan daudz noteikumu, norādījumu un standartu. Būvinženieriem būvnormatīvu un standartu lasīšana un saprašana ir viens no daudzajiem darba pienākumiem, bez kura ikdienas darbs nav veicams. Tomēr tā nav literatūra, kuru pietiek vienreiz rūpīgi izlasīt. Tāpēc šoreiz nedaudz informācijas par būtiskākajiem koka konstrukciju standartiem. Principā inženierim, kas projektē koka konstrukcijas, jāzina šā standarta nosaukums un numurs, lai specifikācijā norādītu prasības, tomēr ir labi zināt arī tā saturu. Dažkārt rodas situācijas, ka pilnīgi lieki tiek prasīta atbilstība kādam standartam, un tas var sadārdzināt projekta realizācijas izmaksas. Svarīgi un noderīgi ir zināt standarta būtību: ko tas prasa un ko dod vai nodrošina, būvizstrādājumu izmantojot būvniecībā. 

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (www.ptac.lv) mājaslapā sadaļā «Būvē droši!» ir apakšsadaļa «Informācija profesionālim», kur ļoti uzskatāmi aprakstīts un ar shēmām uzzīmēts, kā noskaidrot, kuram būvmateriālam ir kādas prasības, lai to varētu tirgot vai izmantot.

Būvniecības likuma 10. panta pirmajā daļā ir norādīts, ka būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. 

Atbilstoši Eiropas regulējumam Nr. 305/2011 pēc stiprības šķiroto kokmateriālu atbilstība ir jānovērtē saskaņā ar standarta LVS EN 14081-1+A1:2011 prasībām, bet līmētu kokmateriālu atbilstība – saskaņā ar standarta LVS EN 14080:2013 prasībām. Lai ražotājs apliecinātu atbilstību standartu prasībām un varētu marķēt kokmateriālus ar CE zīmi, jāveic ražošanas procesa kontroles sertifikācija.

Pēc stiprības šķirotiem kokmateriāliem sertifikācijas process ietver ražošanas procesa kontroles novērtējumu un izstrādājuma deklarēto īpašību novērtējumu, pamatojoties uz sākotnējā tipa testēšanu: reakcija uz uguni un mehāniskās īpašības.

Līmētiem kokmateriāliem sertifikācijas process ietver ražošanas procesa kontroles novērtējumu un sākotnējā tipa testēšanas rezultātu (savienojumu stiprība, reakcija uz uguni u. c.) novērtējumu.Testēšanu abos gadījumos veic notificēta testēšanas laboratorija.

Standarta ievaddaļā ir dota ļoti uzskatāma shēma.

1. Dēļi jeb pēc stiprības šķiroti dēļi 

LVS EN 14081-1 +A1:2011 Koka konstrukcijas. Pēc stiprības šķiroti konstrukciju kokmateriāli ar taisnstūra šķērsgriezumu. 1. daļa. Vispārīgās prasības

2. Tiek izmantoti

3. Dēļos jeb masīvkoksnes konstrukcijās ar ķīļtapu savienojumiem

LVS EN 15497:2014 Masīvkoksnes konstrukciju kokmateriāli ar ķīļtapu (zobveida) savienojumiem. Veiktspējas prasības un minimālās prasības ražošanai

4. Līmētos koksnes izstrādājumos

5. Līmētai masīvkoksnei

6. Līmētai koksnei

9. Krusteniski līmētiem koksnes CLT

Līmētā koksne (6) tiek izmantota

7. Līmētai koksnei ar lieliem ķīļtapu (zobveida) savienojumiem

8. Blokos līmētai koksnei 

LVS EN 14080: 2013 Koka konstrukcijas – Līmētā koksne – Prasības

Krusteniski līmēto koksni (9) izmanto

10. Krusteniski līmētas koksnes paneļos ar lieliem ķīļtapu savienojumiem. LVS EN 16351:2016 Koka konstrukcijas. Krusteniski līmēti kokmateriāli. Prasības

 

LVS EN 14081-1:2016 Koka konstrukcijas. Pēc stiprības šķiroti konstrukciju kokmateriāli ar taisnstūra šķērsgriezumu. 1. daļa. Vispārīgās prasības

Vienota Eiropas standarta zāģmateriālu vizuālai stiprības vērtēšanai nav, katra valsts izstrādā savu nacionālo standartu, ievērojot Eiropas standartā EN 14081-1 noteiktās prasības. Latvijā nopērkama standarta pirmā daļa, un tas ir 41 lappusi biezs dokuments ar 8 nodaļām un 4 pielikumiem ar apakšpielikumiem. Cena: 23,33 EUR (www.lvs.lv). Standarta EN 14081 otrā, trešā un ceturtā daļa ir par mašinizētās šķirošanas papildprasībām. Cena: 14,70–17,25 EUR (www.lvs.lv).

Nesošajām konstrukcijām izmanto speciālu šķirošanas metodiku un tehniku – attiecīgi kokmateriāli tiek sašķiroti gan vizuāli gan mašinizēti. Vērtējot vizuāli, zāģmateriāliem nosaka tās vainas, īpašības un apstrādes defektus, kas ietekmē zāģmateriālu stiprību un to pielietojumu konstrukcijās. Mašinizētās šķirošanas gadījumā pārbauda zāģmateriāla stiprību visā tā garumā, nosakot elastības moduli pēc vājākā šķērsgriezuma.

Iegādājoties materiālu konstrukcijām, visbiežāk tiek meklēti kokmateriāli, kas ir šķiroti pēc stiprības atbilstoši standartam EN 14081. Šāda prasība parasti tiek norādītā arī projektu specifikācijās, konkursu materiālos un citur. Pēc būtības tas nozīmē, ka, ražojot zāģmateriālu tirdzniecībai, tas tiek sašķirots. Dēļi ar defektiem – zariem, plaisām, trupi, savērpušies utt. – nonāk kaudzē jeb pakās, ko pārdod bez standarta atzīmes un CE marķējuma, bet zāģmateriāli, kuriem nav defektu vai kuri ir mazāki par pieļaujamo normu, tiek atlasīti un atzīmēti kā vizuāli šķiroti vai mašinizēti šķiroti kokmateriāli. Būvinženierim nav jāpārzina, cik lieli zari vai plaisas atbilst standarta prasībām, jo ražotājs, marķējot savu produkciju, apliecina, ka iepakojumā ar CE marķējumu un standarta EN 14081 atzīmi pilnīgi visi dēļi atbilst šīm prasībām. Attiecīgi katram ražotājam ir speciāli apmācīti cilvēki, kas pārzina vizuālo šķirošanu un tiešām ikdienā to arī dara.

Nesošajām konstrukcijām ir jāiegādājas kokmateriāls ar CE marķējumu un standarta EN 14081 atzīmi, savukārt sētai vai pagaidu būvēm nav nepieciešams pieprasīt materiālu, kas atbilst šā standarta prasībām.

Šā standarta numurs ir jāzina arī saistībā ar līmētām un ar ķīļtapu garinātām koka konstrukcijām, jo ražotājs, kas līmē konstrukcijas, arī izmanto materiālu ar marķējumu vai pats ir apmācīts materiālu šķirot. Piemēram, rūpnīcā, kur ražo līmētās sijas, vai nu iegādājas jau šķirotu kokmateriālu un to tālāk apliecina ar dokumentiem, vai apmāca savus darbiniekus šķirot un iegādājas nešķirotu kokmateriālu.

Uzņēmumi, kuru produkcija ir sertificēta atbilstoši standartam EN 14081, reizi gadā tiek auditēti – tiek pārbaudītas gan materiālu šķirotāju praktiskās un teorētiskās zināšanas, gan ražošanas process, testu veikšana un izdarītie pieraksti, mērinstrumentu atbilstība un daudzas citas procedūras un procesi, lai pārleicinātos, ka uzņēmus izpilda visas standarta prasības. Piemēram, standarts nosaka, ka ražotāja rīcībā kokmateriālu un izstrādājumu atbilstības nodrošināšanai jābūt šādām mērierīcēm:

* elektrisks koksnes mitruma mērītājs ar precizitāti ±1%. Jāveic pārbaude divas reizes gadā, salīdzinot ar līdzīgu iestādes mērierīci vai pārbaudes etalonu;

* bīdmērs ar precizitāti ± 0,01 mm. Jāveic pārbaude divas reizes gadā, salīdzinot ar iestādes mērierīci vai etalonu;

* mērlente 3–30 m ar II precizitātes klasi.

Ja ikgadējās pārbaudes laikā kāda no prasībām nav ievērota, atkarībā no tās nozīmīguma tiek noformēti ierosinājumi vai neatbilstības, kas uzņēmumam noteiktā laika periodā jānovērš.

 

LVS EN 14080: 2013 Koka konstrukcijas – Līmētā koksne – Prasības 

Šis ir visai garš un apjomīgs standarts uz 103 lappusēm, kur ietilpst septiņas teksta nodaļas un desmit pielikumi. Cena: 33,55 EUR (www.lvs.lv). Tas nosaka prasības un parametrus līmētas koksnes ražotājiem, izturības prasības ēkās un tiltos izmantojamiem četru veidu līmētiem koka būvizstrādājumiem (glued laminated products).

1. Līmētai koksnei (Glued laminated timber, glulam), kur izmantoti standartā minātie skujukoku veidi vai apse un papele un kas ir līmēta no divām vai vairāk kārtām, kuru biezums ir no 6 līdz 45 mm. Standarta pielikumā (ZA) ir iekļautas arī prasības citu lapu koku sugu koksnes līmēšanai.

2. Līmētai masīvkoksnei (Glued solid), kur izmantoti standartā minātie skujukoku veidi vai apse un papele, kas ir ar divām līdz piecām koksnes kārtām, kuru biezums ir no 45 līdz 85 mm. 

3. Līmētai koksnei ar lieliem ķīļtapu savienojumiem (Glulam with large finger joints), kur savienojuma garums ir vismaz 45 mm.

4. Blokos līmēta koksne (Block glued glulam).

Tāpat šis Eiropas standarts nosaka minimālās prasības ražošanai, noteikumus koksnes novērtēšanai, atbilstības apliecināšanai un līmēto būvizstrādājumu marķēšanai. 

Kā var pārliecināties, ka uzņēmums tiešām ir sertificēts atbilstoši standarta prasībām? Pirmkārt, uzņēmums produkcijas sertifikātus publicē mājaslapā un uz sertifikāta ir redzams arī tā darbības laiks. Piemēram, uzņēmuma BM Trada Latvia (www.bmtrada.lv) mājaslapā ir sadaļa «Sertifikātu pārbaude», kur, zinot sertifikāta numuru, var pārliecināties gan par tā aktualitāti, gan sertificēšanas jomu.

LVS EN 15497:2014 Masīvkoksnes konstrukciju kokmateriāli ar ķīļtapu savienojumiem. Veiktspējas prasības un minimālās prasības ražošanai. Apjomīgs standarts ar 57 lappusēm, kur ietilpst septiņas teksta nodaļas un desmit pielikumi. Cena: 25,88 EUR (www.lvs.lv).

LVS EN 16351:2016 Koka konstrukcijas. Krusteniski līmēti kokmateriāli. Prasības. Pavisam jauns standarts, kura septiņas nodaļas un desmit pielikumi ir izklāstīti 102 lappusēs. Cena: 33,55 EUR (www.lvs.lv). Nosaka tehniskos parametrus, testēšanas kārtību, kā arī minimālās ražošanas prasības, ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanu un pārbaudi. 

 

Antra Viluma, Mag. arh.

Rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" 2016.gada decembra numurā (Nr.53)!

„MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU”