Tiks renovēta viena no Rīgas koka namu kolekcijas ēkām

Grīziņkalna apkaimē – Valmieras ielā 47, sākti ievērojamā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā divstāvu dzīvojamā nama renovācijas darbi. Ieguldot pus miljonu eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA „Rent MGMT” ēkai atgriezīs tās sākotnējo koka apdares veidolu. Plānots, ka turpmāk šī būs viena no retajām autentiskajām koka ēkām Rīgas vēsturiskajā centrā, kas uzņems pilsētas viesus, ļaujot iepazīt apkārtnes bagātīgo kultūras mantojumu.

Līdz šim vien retais varēja iedomāties, ka Valmieras ielas 47. nams ir piederīgs Rīgas koka arhitektūras kolekcijai: „Renovācijas projekta risinājumi paredz atbrīvoties no dažādu laiku materiālu uzslāņojumiem, tai skaitā tagadējā fasādes apmetuma, kas izveidots pagājušā gadsimta 30-tajos gados un neatbilst K. Pēkšēna sākotnējai iecerei. Tā vietā tiks izveidots fasādes koka apšuvums ar atbilstošiem dekoratīvajiem elementiem, kas atgriezīs ēkai to vizuālo tēlu, kādu sākotnēji paredzējis ēkas autors, piešķirot tai Grīziņkalna apkaimes klasicisma koka arhitektūrai raksturīgās iezīmes. Vēl būtiska pārmaiņa ēkā būs apkures sistēmas maiņa no videi ne tik draudzīgajām malkas krāsnīm uz sašķidrinātās gāzes apkures veidu. Tāpat arī tiks pilnībā pārveidota kanalizācijas un ūdens apgādes sistēma, nomainīti iekšējie un ārējie elektrotīkli, ēkas jumts, kā arī stiprinātas nesošās konstrukcijas un labiekārtots pagalms,” norāda projekta arhitekte, SIA „12 līnijas” dibinātāja Agnese Lāce.

Rīgā ir ārkārtīgi bagāta koka arhitektūra, kas laika gaitā saglabājusies salīdzinoši labi, atšķirībā no Skandināvijas valstīm, kur koka apbūve noteiktā laika periodā plānveidīgi tika iznīcināta līdz pat 1960. gadam. Tā kā Rīgas vēsturiskā koka arhitektūra ir unikāla parādība Eiropas mērogā, tā ir saglabājama un atjaunojama. Lai iespējami autentiski renovētu arhitektoniski vērtīgo Valmieras ielas 47. namu, īpašuma attīstītājs SIA “Rent MGMT” projektam piesaistīja Koka ēku renovācijas centra „Koka Rīga” speciālistus.

Šī investīciju projekta pamatā ir pārliecība, ka ar pietāti pat vēsturi prasmīgi atjaunoti nami ne vien palielina konkrētā īpašuma un tā atrašanās vietas vērtību, bet motivē arī citus namīpašniekus sakopt savus valdījumus.

„Saglabājot un atjaunojot koka būves Grīziņkalnā un citur Rīgā, tiek bagātināts galvaspilsētas tēls, sargājot to no bezpersoniskas arhitektūras. Tāpat arī tiek veicināta kultūras un estētisko vērtību izpratne iedzīvotājos, vienlaikus rūpējoties par praktisku, ērtu un veselīgu dzīves vidi,” uzskata Vladimirs Eihenbaums, „Koka Rīga” vadītājs. Viņš uzsver, ka katra atjaunotā koka ēka maina sabiedrības viedokli par koka arhitektūras vērtību un tās vēsturisko būvdetaļu – logu, durvju, vārtu nozīmi ēkas kopējā izskatā.

Divstāvu īres nams Valmieras ielā 47 pieredzējis divus pasaules karus, līdz pat šai dienai pildot savu funkciju. Vēsturiski tajā mitinājās strādnieki, un to noteica konkrētās apkaimes specifika – dzelzceļa tuvums, kā arī Krievu – Baltijas vagonu fabrika. Līdz Pirmajam pasaules karam tajā strādāja aptuveni četri tūkstoši cilvēku.

Mūsdienās Grīziņkalns ir daļa no Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas. Ar valsts un pašvaldības finansiālu līdzdalību atjaunotas vairākas koka ēkas Artilērijas un Mūrnieku ielās, uzlabojot gan apkaimes kopējo tēlu un iedzīvotāju labsajūtu, gan veicinot tūrisma plūsmu.