Uzsāk energoefektīvāko ēku vērtēšanu klātienē

Pirmdien, 4. jūnijā, konkursa žūrija apmeklēs trīs atjaunotās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Liepājā (Bāriņu ielā 8/10, Klaipēdas ielā 70, Klaipēdas ielā 126) un vienu atjaunotu daudzdzīvokļu ēku Jelgavā (Katoļu ielā 17). Tāpat žūrija apsekos atjaunoto sabiedrisko ēku Ventspilī, Jūras ielā 34. 

Otrdien, 5. jūnijā, žūrija vērtēs divas jaunbūves daudzdzīvokļu ēkas Rīgā - Grostonas ielā 12 un Jūrmalas gatvē 82 k-1, kā arī vienģimenes ēku Rīgā, Imulas ielā 1a. Žūrija apmeklēs arī divas atjaunotas daudzdzīvokļu ēkas Daugavpilī (Kandavas ielā 4 un Jātnieku ielā 88).

Savukārt, trešdien, 6. jūnijā, konkursa žūrija apmeklēs četras atjaunotas daudzdzīvokļu ēkas Cēsīs(Vaives ielā 4) un Valmierā (Annas ielā 4, Kauguru ielā 1, Stacijas ielā 22). 

Papildu informācija par šīm ēkām un žūrijas darbu katru dienu tiks publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv un facebook.com kontos www.facebook.com/dzivosiltakhttps://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS.  

 

Pirmdiena, 4.jūnijs:

Jelgava, Katoļu iela 17

Projekta pasūtītājs: SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”

Projekta autors: SIA „ASPECTUS”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „AMAXS”

Būvdarbu vadītājs: Oļģerts Kārkliņš

Būvuzraugs: Jānis Graudulis

Daudzdzīvokļu māja Katoļu ielā 17, Jelgavā ir ēka ar 120 dzīvokļiem, kas izvietoti 5 virszemes stāvos, un 8 kāpņu telpām. Ēkai ir arī pagrabs (1144,8 m2). Pamati veidoti no dzelzsbetona, ārsienas ir keramzītbetona paneļi, jumts veidots no dzelzsbetona paneļiem, ruļļveida hidroizolācijas materiāla un bezšuvju hidroizolācijas pārklājuma. Kopējā ēkas platība ir 5909,7 m2, bet apkurināmā platība 5325,7 m2. Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti.

Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar minerālvati 100mm biezumā ar λd=0,036 W/m2K, savukārt pamatu/grīdas pārsegums ar 100 mm biezu putupolistirolu. Jumta siltināšanai izmantota 150 mm bieza minerālvate. Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, uzstādot PVC logus ar pasīvās ventilācijas atverēm U=1.1W/(m2K) un metāla durvju konstrukcijas U=1.5W/(m2K), montāžai izmantojot hermētiķus, difūzās membrānas materiālus un speciālos stiprinājuma elementus, minerālvati un poliuretānu. Siltumapgāde ēkā notiek centralizēti un tā tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, bet uzskaitīta vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī individuāli ar alokatoriem. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, temperatūru regulējot piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un mehānisko nosūci. Ēkā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīvas teritorijas vai telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota/izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma. Energoapgāde tiek nodrošināta no atjaunojamiem energoresursiem.

Kopumā saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 104,47 kWh/m2gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 135,8 kWh/m2gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 27,58 kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar atsauces vērtību 65 kWh/m2gadā.

Liepāja, Bāriņu iela 8/10

Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”

Projekta autors: A.Dreimane

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „STEFFS MD”

Būvdarbu vadītājs: Aigars Vanags

Būvuzraugs: Jānis Burģis

Daudzdzīvokļu ēka Bāriņu ielā 8/10 ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1964. gadā. Ēkas kopējā platība 3147,9m2. Ēkai ir 5 virszemes stāvi, pagrabs un bēniņi. Ēkas ārsienas būvētas no silikātķieģeļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācija tika veikta 2015. gadā. Tās laikā veikta ārsienu siltināšana ar akmens vati 100mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar ruļļveida akmens vati 250mm biezumā, pagraba grīdas dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar putupolistirolu 50mm biezumā. Ēkai veikta gan ārdurvju nomaiņa, gan logu nomaiņa.

Siltuma regulēšana pēc renovācijas notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs, kā arī iespējams regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā tikai apkurei, kā arī ir horizontālā apkures sistēma un katram dzīvoklim ir savs apkures skaitītājs. 

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai tikai karstā ūdens apjomam.

Ventilācijai izmanto vēdināšanu un ventilāciju ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. Renovācijas laikā izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).

Pēc renovācijas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 87,50 kWh/m2. Pēc renovācijas pabeigšanas 2015. gada septembrī, 2015./2016. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim ēkas kopējais enerogoresursu patēriņš apkurei sasniedza 38,51 kWh/m.

Liepāja, Klaipēdas iela 126

Projekta pasūtītājs: SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs"

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Mūrnieks"

Būvdarbu vadītājs: Edgars Šilders

Būvuzraugs: Armands Jansons

Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 126, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1973. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2385,2 m², bet apsildāmā platība - 2150,2 m². Ēkai ir 9 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas ir no gāzbetona paneļiem, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 150 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums - ar akmens vates lamellām 100 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums - ar beramo vati 200 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tās atsauces vērtība ir 65,80 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 133,27 kWh/m2gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 173,25 kWh/m2gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 35,18 kgCO2/m2gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 337,0680 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 302,4580, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 136,3540 MWh.

Liepāja, Klaipēdas iela 70

Projekta pasūtītājs: SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs"

Projekta autors: Anita Pope

Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Mūrnieks"

Būvdarbu vadītājs: Edgars Šilders

Būvuzraugs: Armands Jansons

Daudzdzīvokļu ēka Klaipēda ielā 70 ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1968. gadā. Ēkas kopējā platība 2010,20m2. Ēkai ir 5 virszemes stāvi, pagrabs un bēniņi. Ēkas ārsienas būvētas no silikātķieģeļiem, jumta konstrukcija divslīpju ar skārda jumta segumu. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācija tika veikta 2015. gadā. Tās laikā veikta ārsienu siltināšana ar akmens vati 140mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar beramo akmens vati 290mm biezumā, pagraba grīdas dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar akmens vates lamelēm 120mm biezumā. Ēkai veikta gan ārdurvju nomaiņa, gan logu nomaiņa.

Siltuma regulēšana pēc renovācijas notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta brīvdienās, kā arī iespējams regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek individuāli ar alokatoriem, kā arī ir horizontālā apkures sistēma, un katram dzīvoklim ir savs apkures skaitītājs. 

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai tikai karstā ūdens apjomam.

Ventilācijai izmanto vēdināšanu un ventilāciju ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. Renovācijas laikā izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).

Pēc renovācijas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 93,79 kWh/m2. Pēc renovācijas pabeigšanas 2015. gada septembrī, 2015./2016. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim ēkas kopējais enerogoresursu patēriņš apkurei sasniedza 40,77 kWh/m.

Ventspils, Jūras iela 34

Projekta pasūtītājs: Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”

Projekta autors: SIA „Skonto būve”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Kvadrum”

Būvdarbu vadītājs: Juris Čagus

Būvuzraugs: SIA „Būves un būvsistēmas”

Sabiedriskā ēka Jūras ielā 34 ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1983. gadā. Tā kompozicionāli veidota, bloķējot trīs apjomus – vienu divstāvu apjomu un divus trīsstāvu apjomus. Apjomi izvietoti veidojot ēkai iekšpagalmu pret Rīgas ielu. Galvenā fasādē dominē trīsstāvīgs apjoms bez logiem, kas 1.stāva līmenī iedziļināts, otro stāvu balstot uz masīvām taisnstūra kolonnām. Ieeja ēkā akcentēta ar stiklotu divstāvu apjomu. Ēkas platība pirms pārbūves 1611,36 m2, pēc pārbūves 1770, 20 m2.

Ēkai bija neapmierinoša energoefektivitāte. Siltuma zudumi ēkā radās caur jumta pārsegumu, nesiltinātām ārsienām, un nekvalitatīvām stikla paketēm. Ēka nebija siltināta. Ārsienu konstrukcijas bija ar zemu siltuma pretestību, termogrāfija uzrādīja palielinātu siltuma plūsmu cokola un karnīzes zonās. Jāatzīmē, ka pirms pārbūves tika izmantoti termoleguratori.

Ēkas atjaunošana veikta 2016. gadā. Pēc pārbūves izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi attiecībā uz būvniecības materiāliem, iekšējās vides kvalitāti, kā arī pēc pārbūves iegūti būtiski sociālie un ekonomiskie ieguvumi.

Ēkas ārsienas mūrētas no māla ķieģeļiem, un siltināšanai izmantota ISOVER akmens vate 125mm + 30mm. Pagraba grīdas pārsegums, kas veidots no dzelzsbetona, siltināts ar 80 - 100 mm akmens vati. Jumta konstrukciju veido dzelzsbetons un Ruukki profilloksnes, siltinājumam izmantota 190 mm akmens vate, zem tās keramzīts 20-450 un 210 mm akmens vate. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot durvis ar U < 1,5 w/m2K, veikta logu nomaiņa pret alumīnija konstrukcijas logiem ar U < 1,1 w/m2K. Montāžai izmantotas tvaika izolācijas lentas pa konstrukciju perimetru, kā arī pakulu blīvējums.

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras. Tiek veikta siltuma uzskaite par kopējo ienākošo siltumu. Ierīkoti atsevišķi siltumenerģijas skaitītāji katrai lietotāju telpu grupai (kopā 6 lietotājiem). Tāpat ierīkoti atsevišķi aukstā un karstā ūdens skaitītāji katrai lietotāju telpu grupai (kopā 6 lietotājiem), bet karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā. 

Pārbūves laikā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija, atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota zibensaizsardzības sistēma, izveidota pārsprieguma aizsardzības sistēma un uzstādīti dūmu detektori.

Kopumā saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš ir 102,41 kWh/m2gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 45,60 kWh/m2gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 20,39kg CO2/m2gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar ēkas patēriņa novērtējumu apkurei 57 kWh/m2gadā.

Par konkursu:

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau astoto gadu ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam varēja iesniegt līdz šā gada 18. maijam. Kopumā konkursā tika iesniegti 14 projektu pieteikumi. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2018. gada 20. jūnijā.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.  

Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica", istabai.com un SIA "EJOT Baltic"”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv un www.buvbaze.lv.