Vai Latvijā atdzims romāncements?

Restaurējot arhitektūras pieminekļus, svarīgi izmantot autentiskus vai analogus būvmateriālus. Viens no tādiem ir javu saistviela dolomīta romāncements, kas Latvijā tika plaši izmantots būvniecībā 19. un 20. gadsimta mijā. Mūsdienās romāncements komerciālai izmantošanai faktiski nav pieejams, taču vēsturisko ēku atjaunošanā šāda ar oriģinālo materiālu saderīga saistviela ir būtiski nepieciešama.

 

Romāncements pieder pie dabīgo cementu grupas, un to iegūst, apdedzinot merģeli. Tas ir iezis, kura sastāvā ir māls un karbonāti (kaļķakmens vai dolomīts). Pirms vairāk nekā simt gadiem romāncements bija plaši pazīstams gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā. Pirmo reizi to patentēja 1796. gadā Lielbritānijā, kad, apdedzinot mālainu kaļķakmeni, tika iegūta ūdenī cietējoša saistviela, ko nosauca par romāncementu. Pirmā romāncementa fabrika Eiropā tika uzcelta 1813. gadā Francijā, un pieprasījums pēc šā materiāla Eiropā bija liels, jo attīstījās gan ražošana, gan būvniecība, radās jaunas pilsētas un tika izmēģināti arvien jauni materiāli. Atšķirībā no tolaik plaši izmantotās kaļķa javas romāncementa galvenā priekšrocība bija cietēšana mitruma klātbūtnē. 

Latvijā dolomīta romāncementa ražošana tika uzsākta 1867. gadā Rīgas cementa fabrikā, kas atradās Podragā. Romāncementam izmantoja Daugavas krastos pieejamo dolomītmerģeli. Līdz Otrajam pasaules karam Latvijā kopumā darbojās četras romāncementa rūpnīcas: Rīgā, Rumbulā un divas ražotnes Slokā. Tieši romāncements tika visbiežāk izmantots jūgendstila ēku apmetumiem un fasādes ornamentu veidošanai, jo romāncements, pateicoties spējai ātri sacietēt, bija īpaši noderīgs atlējumu veidošanai. Romāncementu ēku apdarē var pazīt pēc viegli dzeltenbrūna toņa un smalka zirnekļa tīklam līdzīga plaisu tīklojuma. Kā spilgtākie piemēri minami Latvijas Nacionālā teātra, Latvijas Nacionālās operas un baleta, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēka, nams Elizabetes ielā 65, Rīgā. Eiropā plašāk izmantoja kaļķakmens romāncementu, bet Latvijā, pateicoties plašajām dolomīta iegulām, dolomīta romāncementu.

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā!

Antra Veļķere

Foto: no Intas Kirilovičas arhīva