Valmierā dalās pieredzē par iekštelpu klimatu izglītības iestādēs

Valmierā 27.februārī notika diskusija par iekštelpu klimatu, īpašu uzmanību pievēršot izglītības iestādēm, informē Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Norberte, Diskusijā piedalījās gan ēku apsaimniekotāji no vairākām Vidzemes pašvaldībām, gan arī projekta “EFFECT4buildings” pārstāvji – ēku apsaimniekotāji un pašvaldību speciālisti no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Polijas un Igaunijas.

Labs iekštelpu klimats nosaka to, cik labi vai slikti cilvēks jūtas telpā. Tas ietver vairākus aspektus: piemērota iekštelpu gaisa temperatūra, komforta temperatūra, apgaismojums, akustiskais komforts, troksnis, iekštelpu gaisa kvalitāte, ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija telpā, iespēja regulēt iekštelpu gaisa kvalitāti telpā, citi piesārņojuma veidi, piemēram, putekļi, gaistošo organisko savienojumu klātbūtne gaisā.

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta docents Gatis Žogla stāstīja par gaisa kvalitātes mērījumiem klasē, kurā atradās 25 skolēni. Telpas izmērs 10x5x3,5 m. Ar CO2 mērītāju secināts, ka gaisa apmaiņas ātrums ir jāpalielina 43 reizes, lai nodrošinātu cilvēka veselībai nekaitīgu CO2 līmeni telpā. Tas nozīmē, ka klasē ir būtiski jāuzlabo gaisa apmaiņa – jānodrošina pietiekami laba ventilācija.

Liva Randi Lidseta (Liv Randi Lindseth) no Hedmarkas pašvaldības stāstīja par pētījumiem izglītības iestādēs Norvēģijā. Bērni ir daudz jūtīgāki pret gaisa piesārņojuma iedarbību, un elpceļu slimības, piemēram, astma var veidoties bērnudārza un skolas laikā, ilgstoši uzturoties telpās ar sliktu iekštelpu klimatu. Turklāt šādos apstākļos samazinās skolēnu mācīšanās spējas un labsajūta. Eksperte atgādināja arī par skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kuri pakļauti veselības problēmām un darba nespējai nelabvēlīga iekštelpu klimata dēļ.

Mati Pilko (Matti Pylkkö) no Lapenrantas reģiona Vides aizsardzības biroja Somijā uzsvēra slikta iekštelpu klimata ietekmi uz skolotāju veselību, minot nepietiekamo gaisa apmaiņu telpās, pārlieku lielo trokšņa līmeni skolas ēkā, kā arī neatbilstīgu mitruma līmeni telpās.

Marita Ragnarsona (Marit Ragnarsson) no Dalarnas apgabala pašvaldības Zviedrijā uzsvēra apgaismojuma lomu cilvēka labsajūtai un dienas ritmam: “Mums ir nepieciešams pareizs apgaismojums īstajā vietā un laikā, lai sekmētu mūsu aktivitātes.” Vienmērīgs apgaismojums var būt nogurdinošs, tāpēc tas būtu jāpielāgo noteiktām dienas stundām un noteiktām aktivitātēm. Gaismas spektram būtu jāatbilst dabiskās dienas gaismas ciklam – no rīta vēsi baltā gaisma dos enerģiju, dienas laikā nepieciešams apgaismojums ar baltu krāsas spektru, vakarpusē – silti dzeltenīgs apgaismojums. Dzeltenā krāsa ir līdzvērtīga saules rietēšanas gaismai, kas liecina par vakara iestāšanos un došanos atpūtā. Šo aspektu Ragnarsona aicina ņemt vērā, plānojot atjaunošanas darbus ēkās.

Arī Latvijā ir notikuši pētījumi par iekštelpu klimatu izglītības iestādēs. Viens no tiem ir ‘’Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums”, ko rīkoja Veselības ministrija Eiropas Sociālā fonda projektā ‘’Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”. Laika posmā no 2017.gada 2.oktobra līdz 2018.gada 29.martam pārbaudītas 20 vispārizglītojošās skolas Latvijā. Secināts, ka skolās ventilācijas kvalitāte daļēji atbilst Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām normām. Ventilācijas veids vai vēdināšanas režīms daļēji spēj uzturēt izglītojamo veselībai nekaitīgu un drošu iekštelpu gaisa kvalitāti, tāpēc ir nepieciešami būtiski uzlabojumi efektīvākai gaisa apmaiņai mācību telpās. Vairāk par pētījumu vietnē http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/gaiss/iekstelpu-gaiss.

Lai iepazīstinātu “EFFECT4buildings” pārstāvjus ar Latvijā izmantotajām tehnoloģijām ēku atjaunošanā, Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Cēsu, Smiltenes un Valmieras pašvaldībām organizēja pieredzes apmaiņas vizītes vairākās ēkās. Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā 2018.gada janvārī pabeigta renovācija, kas notika atbilstoši zemas enerģijas patēriņa ēkas principiem. Smiltenē Tehnisko projektu vadītājs, energopārvaldnieks Andris Jaunpetrovičs stāstīja par energopārvaldību novadā un ļāva ielūkoties nesen atklātajā daudzdzīvokļu mājā Daugavas ielā 7a. Valmierā apskatīta četrstāvu sociālā dzīvojamā māja Ūdens ielā 2C, kas februārī nodota ekspluatācijā. Bija iespēja ielūkoties nesen atvērtajā Valmieras peldbaseinā, kur ikdienā tiek izmantota siltuma atgūšanas tehnoloģija.

Vairāk informācijas vietnē www.vidzeme.lv.

Foto no Vidzemes plānošanas reģiona albuma.