Valsts kontrole: Rīgas transporta infrastruktūras attīstība ir neefektīva

Rīgas pašvaldība, attīstot pilsētas transporta infrastruktūru, rīkojusies neefektīvi, neekonomiski un neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā. Revidenti konstatējuši, ka galvaspilsētas transporta sistēmā trūkst mērķtiecīgu risinājumu sen zināmām problēmām, savukārt esošo projektu īstenošana ir notikusi haotiski un necaurskatāmi.

Rīgas dome, reaģējot uz VK 6.februārī publiskoto revīzijas ziņojumu, paziņojumā medijiem norādījusi, ka secinājumiem nepiekrīt, jo ziņojums ir pārāk vispārīgs, vēsta lsm.lv.

VK pēc revīzijas norāda, ka satiksmes dalībnieku – gājēju, velobraucēju un autovadītāju – vajadzības un intereses netiek risinātas ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. Pašvaldība ar īstermiņa risinājumiem rada iespaidu par aktīvu darbu, bet rīcība ar naudas resursiem infrastruktūras attīstībai bieži nav izsekojama, ir neekonomiska un nelietderīga. Mērķtiecīgas rīcības trūkums un vājā sasaiste starp projektu plānošanu, plānu realizāciju un uzraudzību izraisījusi nelietderīgu nodokļu naudas izlietojumu vairāk nekā 5,3 miljonu eiro apmērā. Rīgā jau ilgstoši pastāv virkne neatrisinātu problēmu, kas ir apzinātas, taču risinājumi to novēršanai netiek īstenoti, vērtē VK. Pašvaldībai trūkst piedāvājumu bīstamības novēršanai uz gājēju pārejām, risinājumu drošai un ērtai velosatiksmei, sastrēgumu problēmu risinājumi nebalstās transporta plūsmu modelēšanā un analīzē.

Vairāk nekā 9 miljonu eiro izlietojums, kas bija jāizmanto autostāvvietu attīstībai, SIA “Rīgas satiksme” grāmatvedībā nav izsekojams. Līdz ar to pastāv risks, ka šie finanšu līdzekļi nav izlietoti autostāvvietu infrastruktūras attīstībai, bet ir nonākuši SIA “Rīgas satiksme” kopējā budžetā. Neskaidro maksas autostāvvietu lietošanas noteikumu dēļ laikā no 2015. līdz 2017.gadam vairāk nekā 300 tūkstošos gadījumu autostāvvietu klienti ir maksājuši par stāvēšanu līdz 5 minūtēm, lai gan noteikumos paredzēts, ka auto novietošana stāvēšanai līdz 5 minūtēm ir bez maksas.

VK revīzijā konstatēts, ka infrastruktūras attīstības projektu izvēles procesi nav caurskatāmi un nav iespējams izsekot, pēc kādiem principiem tiek izvēlēti prioritāri īstenojamie darbi. Lai gan pašvaldībā ir izstrādāta kārtība un izveidota darba grupa projektu ieceru vērtēšanai, revīzijā secināts, ka šis process notiek formāli. Piemēram, 2016.gada investīciju programmā tika iekļauti 7 projekti, lai gan darba grupa tos nebija atzinusi par prioritāriem. 2017.gadā investīciju programmā netika iekļauta neviena no 48 darba grupas novērtētajām projektu iecerēm, bet tika iekļauti 7 citi ielu seguma atjaunošanas projekti, kas nebija vērtēti. Revidējamā laika posmā vismaz 30 projektiem finansējums 3,3 miljonu eiro apmērā piešķirts bez jebkāda vērtējuma vai pretēji darba grupas rekomendācijām.

No 2010. līdz 2017.gadam Satiksmes departaments ir izstrādājis vairākus transporta infrastruktūras projektus, kas nav īstenoti, bet to izmaksas 5,3 miljonu eiro apmērā norakstītas zaudējumos, konstatējusi VK. Piemēram, izstrādāto Raņķa dambja – Vienības gatves – Mūkusalas ielas savienojuma un tuneļa zem Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas būvprojektu izmaksas 3,4 miljonu eiro apmērā ir norakstītas, jo nav atrisināti zemes piederības jautājumi, lai gan tas bija jānoskaidro jau būvprojekta sagatavošanas sākuma stadijā.

Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēma jau vismaz 12 gadus ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un nespēj efektīvi novadīt lietus ūdeni no ielām, konstatē VK. Tā vietā, lai risinātu ar lietus ūdens novadīšanu saistītās problēmas, kas rada transporta satiksmes traucējumus, Satiksmes departaments nodarbojas galvenokārt ar ielu seguma atjaunošanu, ziņo VK. Piemēram, Krišjāņa Barona ielā visā tās garumā, Brīvības un Pērnavas ielas krustojumā, Brīvības un Tallinas ielas krustojumā pie Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas bija ne tikai jāatjauno ielas segums, bet jāatrisina arī ielu pārplūšanas problēmas. Revīzijas laikā apskatot pilsētas ielas, kurās notikusi seguma atjaunošana, konstatēts, ka vairākās nepilna gada laikā ir rīkoti atkārtoti remontdarbi, lai likvidētu avāriju sekas un mainītu inženierkomunikācijas, atkal no jauna uzlaužot nesen uzlikto segumu.

VK norāda arī dubultu tēriņu no nodokļu maksātāju līdzekļiem, proti, Rīgas domes priekšsēdētājs pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas bez pietiekama un skaidra pamatojuma ir atstādinājis un norīkojis dīkstāvē Satiksmes departamenta direktoru, saglabājot darba algu, bet par departamenta direktora pienākumu izpildītāju norīkojis citu algotu personu. Rezultātā divu gadu laikā prettiesiski izlietoti pašvaldības finanšu līdzekļi vismaz 46,2 tūkstošu eiro apmērā.