Veltījums Latvijas būvniecībai II

Tuvojoties Latvijas valsts simtajai jubilejai, Latvijas Būvinženieru savienības biedrs Jānis Lancers gatavo dāvanu valstij – grāmatu Būvniecība Latvijā, kas būs sava veida būvniecības vēstures enciklopēdija. Būvinženiera iepriekšējā numurā publicējām fragmentus no grāmatas pirmās daļas, kurā aplūkota Latvijas būvniecība līdz padomju okupācijas laikam. Šoreiz ieskatīsimies otrā sējuma saturā, kas veltīts būvniecībai padomju Latvijā – no 1941. līdz 1990. gadam.

Būvniecība LPSR

Lai arī tautai kopumā un latviešu brīvajam garam īpaši naidīga, totalitārās lielvalsts arhitektūra bija interesanta, jo celtnēm vienlaikus bija jāsimbolizē padomju varas progresivitāte un zemnieku/strādnieku valsts būvētspars. Valsts pārvaldes forma ļāva projektus izstrādāt, finanses piesaistīt un lēmumus pieņemt centralizēti un katru lēmumu vairāk vai mazāk veiksmīgi centralizēti arī realizēt. Projektu realizācijai tika izveidota sazarota pārvaldes sistēma, kuras augšgalā atradās 1945. gadā izveidotā Latvijas PSR Celtniecības ministrija ar trestiem un rūpnīcām. Tajā pašā gadā izveidoja Latvijas PSR Būvmateriālu rūpniecības ministriju. Jau no 1945. gada darbojās projektēšanas institūti, kurus pārraudzīja Latvijas PSR Ministru padomes Valsts celtniecības lietu komiteja. Bez tam Latvijā strādāja vissavienības specializētie tresti, piemēram, Tiltu būves trests, kurš Rīgā uzbūvēja Vanšu tiltu, Akmens tiltu un Salu tiltu, tāpat daudzus mazākus tiltus visā republikā. Šis trests bez Baltijas valstīm apkalpoja vēl deviņus apgabalus Krievijā. Tā bija milzīga teritorija. Bija Baltijas Transporta trests, kas uzbūvēja Centrālo dzelzceļa staciju, Jūras staciju un pirmo lidostu. 70. gadu vidū Daugavpilī tapa lokomotīvju remonta rūpnīcu un citas būves. Tika izveidots Baltijas Hidrotehnisko būvju trests un citas spēcīgas būvniecības organizācijas.

«Tomēr informācijas iegūšana par dažādām padomju laiku būvēm radīja grūtības, jo nedz Nacionālajā bibliotēkā, nedz arhīvos nebija pietiekami daudz datu. Šajā periodā bija pieņemts slavināt strādniekus un brigadierus, un nekur nebija minēti būvinženieri, projektētāji un arhitekti. Piemēram, grāmatā par Rīgas vagonu rūpnīcu, nebija ne vārda par pašu celtni, kas tolaik bija ievērojama būve,» stāsta J. Lancers. 

Bāze – enerģētika

Jānis Lancers arī teic, ka šajā sējumā tiks turpināts stāsts par enerģētikas attīstību un papildināta jau pimajā grāmatā apkopotā informācija.

Enerģētika ir ekonomikas pamats. Tāpēc, lai atjaunotu valsts tautsaimniecību pēc kara, galvenais bija pēc iespējas ātrāk atjaunot elektroenerģijas ražošanu. Pirmām kārtām bija jāatjauno Ķeguma spēkstacija... 

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Ozoliņš

Publicitātes foto