Vidzemē testē ceturtās paaudzes viedo siltumapgādes sistēmu

Beļavas ciema jaunā katlu māja. Foto no Gulbenes novada pašvaldības albuma

Gulbenes novada Beļavas ciems 2018./2019.gada apkures sezonā Baltijas jūras reģiona valstu vidū ir kļuvis par pionierprojektu, izbūvējot modernu siltumapgādes sistēmas aprīkojumu un testējot zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas, vēsta Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Norberte.

Gadiem ejot, esošās katlu mājas vairs nespēj nodrošināt to efektivitāti, ko piedāvā mūsdienu tehnoloģijas – mazākus siltuma zudumus, automatizētu katlu mājas darbību ar iespējam to vadīt attālināti, mazāku siltumenerģijas patēriņu un videi draudzīgas apkures iekārtas, kas ļauj samazināt gaisā nonākošo CO2 izmešu daudzumu. Gulbenes novada Beļavas ciemā 1969.gadā celtā katlu māja darbojās līdz pat 2018.gada pavasarim. No ārpuses neizteiksmīgā ēka iekšpusē ir saglabājusi vairākas muzeja cienīgas iekārtas. Taču katlu māja un vairāk nekā 40 gadus vecās siltumtrases vairs nespēja nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu siltuma piegādi. Iekārtas bija novecojušas, nemodernas un ar zemu lietderības koeficientu. Turklāt siltuma trasēs siltuma zudumi bija ap 40%, kas ietekmēja arī siltumenerģijas tarifu.

Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā notiek diskusijas par plusiem un mīnusiem pārejai uz ceturtās paaudzes centralizēto siltumapgādi. Ir nepieciešama stratēģiska plānošana gan valsts, gan pašvaldību līmenī, lai noteiktu prioritāro siltuma avotu, sadales tīklu un siltuma saņēmēju. Ir pierādīts, ka pašvaldībās zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde ir dzīvotspējīga un iespējama, tiecoties uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, fosilā kurināmā un enerģijas patēriņa samazināšanu. Tādēļ centralizētajai siltumapgādei ir jābūt elastīgai, lai infrastruktūru varētu pielāgot jauniem risinājumiem, uzsver profesore Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, projekta LowTEMP eksperte.

Kopš 2017.gada Gulbenes novada pašvaldība kopā ar RTU un VPR īsteno projektu “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgādes sistēmas Baltijas jūras reģionā” (LowTEMP). Tā gaitā Beļavas ciemā uzstādīta izmēros piecas reizes mazāka, bet daudz efektīvāka katlu māja. Salīdzinot ar veco katlu māju, jaunā apkures katla efektivitāte ir 93%, stāsta Sandis Kalniņš, Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks.

Pārbūvētas siltumtrases ar jaunām un rūpnieciski izolētām caurulēm, ievērojami samazinot siltuma zudumus. Patlaban siltuma zudumi ir aptuveni 3-7%. Jaunajai siltumapgādes sistēmai ir pieslēgts tautas nams, pagasta pārvaldes ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un veikals. Taču zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta Beļavas pagasta pārvaldes ēkai un tautas namam. Abas ēkas ir siltinātas, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai centralizēto siltumapgādi nodrošinātu ar zemu siltumnesēja temperatūru, kas atbilst ceturtās paaudzes apkures sistēmām. Tradicionālajā sistēmā ūdens pieplūde ir robežās no 75°C līdz 120°C, savukārt zemas temperatūras sistēmā tā ir no 40°C līdz 70°C, kas ļauj nodrošināt mazākus siltuma zudumus un ietaupīt enerģiju. Par zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi stāstīts VPR tematiskajā izdevumā Energopārvaldība Vidzemē, kas iznāca 2018.gada septembrī. Vairāk informācijas vietnē: http://jauna.vidzeme.lv/upload/Tematiskais_izdevums_Energoprvaldba_Vidzem%20Septembris.pdf.

Līdz ar jauno siltumapgādes sistēmu Beļavas ciemā uzstādīta attālinātās datu nolasīšanas sistēma. Šajā apkures sezonā ievāktie dati būs nozīmīgs pamats zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes stratēģijas ieviešanai Gulbenes novadā, uzsver Sandis Kalniņš.

VPR projektā LowTEMP cieši sadarbojas ar Alūksnes novada pašvaldību un tās pirmsskolas izglītības iestādi Pienenīte. Tā izvēlēta par Vidzemes plānošanas reģiona pilotvietu, kur centralizētās siltumapgādes sistēmu mēģināt pielāgot zemas temperatūras centralizētajai siltumapgādei. “Šovasar bērnudārza vismaz vienā telpā tiks veikta esošās centralizētās siltumapgādes rekonstrukcija – siltummezglu optimizācija, cauruļvadu pārbūve un iespējama arī radiatoru virsmu nomaiņa. Šobrīd pārbūvi plānots veikt lokālā apjomā, piemēram, vienā grupiņā. Turpināsim arī sekot līdzi datiem par iekštelpu klimatu – gaisa temperatūras un mitruma rādītājiem un CO2 līmenim telpā/-ās. Šie dati ir būtiski, lai nodrošinātu bērnudārza bērniem piemērotu vidi. Ja izdosies esošo sistēmu pietuvināt zemas temperatūras sistēmas prasībām vismaz vienā grupiņā, un ievāktie dati liecinās par uzlabotu iekštelpu klimatu un efektīvāku siltumenerģijas patēriņu, pirmie soļi uz intelektuālo ēku atbilstoši to iemītnieku prasībām būs sperti,” atklāj Mārtiņš Kaļva, VPR projekta LowTEMP eksperts.

Projekts LowTEMP tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2014.-2020.gadam ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā LowTEMP vada RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un VPR.