Žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā lasiet interviju ar inženieri Andreju Bočkarjovu

AR SAPNI PAR JAUNIEM, TEHNISKI IZAICINOŠIEM PROJEKTIEM. ANDREJS BOČKARJOVS

Ar AS LATVIJAS TILTI galveno inženieri projektu vadītāju Andreju Bočkarjovu tiekamies saulainā oktobra dienā, kas nebūt vairs nelutina ar siltumu. Naktī bijuši pirmie mīnusi, bet Bočkarjova kungs cer, ka aukstums tomēr atkāpsies. Vēl šogad jāpabeidz darbi vairākos būvobjektos, un laikapstākļu kaprīzes var izjaukt precīzi saplānoto grafiku.

 

Akciju sabiedrībā LATVIJAS TILTI Andrejs Bočkarjovs strādā jau 30 gadu. Tolaik, 1986. gadā, pēc Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) absolvēšanas ieguvis rūpniecības un civilās celtniecības inženiera celtnieka kvalifikāciju, viņš sāka strādāt kā meistars Tiltu būves vienībā Nr. 17, kas vēlāk kļuva par akciju sabiedrību LATVIJAS TILTI. Bijis darbu vadītājs, tad iecirkņa vadītājs, galvenais inženieris un tagad arī projektu vadītājs un valdes loceklis. Secīgi kāpis pa karjeras kāpnēm, gūstot plašu pieredzi un zināšanas par visiem būvniecības procesiem no projekta līdz gatavam objektam. Šajā rudenī Andrejs Bočkarjovs svinīgajā ceremonijā Būvindustrijas lielā balva saņēma augstāko apbalvojumu nozarē Pamatakmeni, jo ieguva titulu Gada inženieris 2016. «Liela atbildības sajūta, nosvērtība, līdera spējas, prasme saliedēt un vadīt darba komandu, spēja pieņemt svarīgus lēmumus un rast ātrus risinājumus. Andrejs Bočkarjovs AS LATVIJAS TILTI kolēģiem ir paraugs, ka, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, strādājot saliedētā, profesionālā komandā, var sasniegt augstākos mērķus,» pieteikumā rakstīja Andreja Bočkarjova kolēģi.

Vai bērnībā varējāt iedomāties, ka nākotnē būvēsiet tiltus?

Nē! Tāpat kā daudzi zēni manā vecumā, tolaik sapņoju, ka kļūšu par lidotāju vai slavenu futbolistu, gribējās darīt kaut ko varonīgu. Celtnieka amats tur neiederējās (smaida). Tiesa, mans tēvs bija celtnieks, un pēc vidusskolas absolvēšanas šķita loģiski turpināt ģimenes tradīcijas, tāpēc iestājos celtniekos. Studējot sapratu, ka šī joma mani sāk interesēt arvien vairāk, un, kā redzams, izvēle bijusi pareiza.

Vai atceraties savu pirmo objektu?

Protams! Tas bija Motormuzejs Mežciemā. Mēs būvējām konstruktīvo daļu: pamatus, monolītās kolonnas, pārsegumus. Nesen muzejam tika veikta rekonstrukcija, taču, cik zinu, konstrukcijās nekas netika mainīts vai labots, un tas nozīmē, ka darbs bija paveikts kvalitatīvi. Motormuzejs kopumā bija ļoti interesants, tā laika Latvijas apstākļiem nebijis projekts, un man, jaunam speciālistam, bija aizraujoši piedalīties tā īstenošanā.

Kādas īpašības, jūsuprāt, nepieciešamas labam inženierim?

Savā praksē esmu pārliecinājies, ka labs inženieris nevar būt slikts cilvēks, un otrādi...

Visu interviju lasiet žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā!

Antra Veļķere

Foto: no Andreja Bočkarjova personiskā arhīva