Aicina nevākt būvniecības procesam nesvarīgu informāciju

0
419
Attēls ilustratīvs

Valstij un pašvaldībām nevajadzētu būvniecības procesā ievākt tādu nesvarīgu informāciju, kas neattiecas uz ēku drošību un kas tikai veido lieku birokrātiju, 22. martā notiekošajā Saeimas Valsts un pašvaldības komisijas sēdē pauda vairāki deputāti.

Paredzēts, ka Tieslietu ministrija (TM) un Ekonomikas ministrija (EM) turpinās strādāt pie risinājumu rašanas šajos jautājumos. Daļa deputātu pauda paļāvību, ka, neraugoties uz kādu uzskatu atšķirībām starp ministrijām, TM un EM kopā ar parlamentāriešiem un nozares pārstāvjiem atradīs risinājumu.

Sēdes sākumā TM valsts sekretāra vietniece Anda Smiltēna komisijas sēdē prezentēja piedāvājumu, lai noņemtu lieko birokrātiju un mazinātu šķēršļus būvniecības procesā. TM pārstāve cita starpā norādīja, ka pašvaldībās un arī starp tienešiem atšķiras pieeja spēkā jau esošo normu piemērošanā.

EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane no vienas puses pauda, ka konceptuāli ir grūti nepiekrist TM redzējumam un kopumā abas ministrijas konstruktīvi iet uz priekšu risinājumu rašanā.

Reizē Feldmane atzīmēja, ka nepamet sajūta, ka atsevišķos jautājumos par būvniecības procesiem TM un EM pārstāvji dzīvo uz dažādām planētām. Visgrūtāk esot pārliecināt TM par to, kam būtu jābūt regulējamām būvniecības procesa sastāvdaļām.

EM pārstāve cita starpā skaidroja, kad tiks atrisināta diskusija par būvvalžu spējām pārliecināties par būvniecības procesa tiesiskumu, sarunas šajā jautājumā ministriju starpā kļūs vieglākas.

Feldmane arī pauda, ka ļoti liela daļa būvniecības notiek esošajās būvēs, kur ir jāveic kādi atjaunošanas darbi, kas īpaši nevar skart trešo personu intereses. Līdz ar to uzraudzībai šādiem būvniecības darbiem jābūt samērīgi mazākai, nekā pavisam jauniem būvniecības procesiem.

Līdzīgi Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzsvēra, ka nepieciešama būvniecības procesu vienkāršošana un birokrātijas mazināšana, atsakoties no liekajiem procesiem. Jānodrošina apstākļi, lai gan uzņēmējiem ir vienkāršāk būvēt, gan arī iedzīvotājiem ir vienkāršāk rekonstruēt savas mājas, pauda Mieriņa.

Deputāts Oļegs Burovs (LPV) vērsa uzmanību, ka būvvaldes savā darbībā ir ļoti dažādas. Piemēram, Rīgā varot gadīties, ka pēdējā, 30.dienā, kad jāsniedz atbilde uz dokumentu, iestādes pārstāvji norāda, ka ir jānovērš kādi sīkumi, lai gan šādu informāciju iestāde varētu sniegt arī īsākā laikā pēc dokumentu saņemšanas.

Savukārt kā labo piemēru Burovs minēja Mārupi, kur būvvalde strādājot profesionāli un ātri. Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Andrejs Svilāns (AS) cita starpā gan atzīmēja negatīvo piemēru ar vienu būvniecības projektu Mārupē, kur nelikumīgi tika nozāģēts dižkoks.

Burovs norādīja uz jau spēkā esošā regulējuma iespējām, kā iedzīvotājiem vienkāršāk uzzināt, vai būvniecības vietā ir kādi inženiertīkli, gāzesvads vai tamlīdzīgas lietas, kas ietekmēs celtniecības procesu. Politiķis arī lūdza TM un EM pieaicināt komisijas deputātus tālākās diskusijās par regulējuma uzlabojumiem.

Komisijas vadītāja Mieriņa TM pārstāvjiem vaicāja, vai pēc tam, kad pašvaldība uzbūvējusi skolu un visas izmaiņas no sākotnējā projekta ir jau dokumentētas, vēl nepieciešams visu pārmērīt. Komisijas priekšsēdētājas, kura ir arī bijusī pašvaldības vadītāja, ieskatā šāda pārmērīšana ir lieka, pie tam tā maksā bargu naudu.

TM valsts sekretāra vietniece Smiltēna norādīja, ka tas vēl ir neatrisināts jautājums, vai arī nākotnē būtu jāveic atkārtota uzmērīšana pēc tam, kad būve pabeigta. Smiltēna atzīmēja, ka jābūt precīzai informācijai, kāda būve ir dabā salīdzinājumā ar to, kas bija būvniecības projektā.

Pēc šiem izteikumiem sēdē iezīmējās diskusija ar atšķirīgiem viedokļiem starp EM un TM pārstāvjiem par to, vai un kāda uzmērīšana nepieciešama. Iecerēts, ka abas ministrijas arī šo jautājumu risinās kopīgās sarunās.

Parlamentārietis Andrejs Ceļapīters (JV) pozitīvi novērtēja, ka ejam birokrātisko šķēršļu mazināšanas virzienā, un labi, ka šajos jautājumos ministrijas strīdas, jo strīdos dzimst patiesība. Svarīgi nodrošināt, ka katra atbildīgā institūcija nepieciešamo informāciju par būvniecības projektu gūst no citām valsts un pašvaldību institūcijām, nevis liek cilvēkam atkārtoti doties no vienas iestādes pie otras, akcentēja politiķis.

Ceļapīters arī norādīja, ka, ja jau ir iesniegts gatavs, profesionāļu sagatavots tehniskais projekts, tad būvatļauju vajadzētu piešķirt trīs nedēļu līdz mēneša laikā.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) mudināja vienoties, ka atbildīgajām iestādēm nav jāievāc lieka informācija, uzsverot, ka nezina, ko valsts darīs ar informāciju par iedzīvotāju guļamistabas lielumu vai to, ka viena istaba privātmājās ir aizslīdējusi pusmetru tālāk nekā paredzēts projektā. Ja informācijas sistēmas tiks pārslogotas ar šādām pelavām, tad graudiem vietas neatliks, akcentēja politiķis.

Samērā līdzīgi izteicās EM pārstāve Feldmane, kura uzsvēra, ka ir svarīgi, lai datu ievākšana būtu samērīga un ka nešķiet, ka iestādēm būtu atkārtoti jāievāc ziņas par guļamistabu izmēriem pēc to pabeigšanas. EM Būvniecības politikas departamenta direktore arī piebilda, ka daļa no arhitektiem pārspīlē, prasot topogrāfijas un ģeoloģiskos papildu datus arī mazākiem projektiem, kuriem tas nav nepieciešams.

Deputāts Burovs no savas puses aicināja uzklausīt arī arhitektu un būvinženieru viedokli šajos jautājumos.

TM parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna uzsvēra, ka jāņem vērā arī labticīgā ieguvēja, piemēram, pircēja intereses, kurš skatīsies zemesgrāmatas datus, kuriem jāatbilst tam, kas ir uzbūvēts. Deputāts Līdaka gan akcentēja, ka tas neesot atbilstošs arguments, jo pirkums jau netiek veikts, neienākot iekšā un neapskatot pašu māju.

Deputāte Skaidrīte Ābrama (P) arī atzīmēja, ka pašlaik tiek ievākti stipri par daudz datu, ko valsts pēc tam neizmanto. Deputāte Viktorija Baire (JV) cita starpā novērtēja, ka TM un EM konceptuāli esot līdzīgs redzējums, reizē kādos jautājumos iesaistītajiem vajadzēs panākt kompromisus.

Sēdes sākumā TM valsts sekretāra vietniece Smiltēna norādīja, ka pašlaik par būvniecības veikšanu iedzīvotājiem nākas vērsties vairākās iestādēs, tāpat informācija saistībā ar būvniecības jautājumiem atrodas vismaz trīs informācijas sistēmās, kuru darbības nav perfekti saskaņotas.

Smiltēna norādīja, ka būvniecības procesa sākšana Būvniecības informācijas sistēmā ir ļoti vienkārša, bet pamatproblēma, ka, procesam ejot uz priekšu tas paliek sarežģītāks. Procesa vidū vai arī, kad persona cer saņemt zemesgrāmatas apliecību, parādās šķēršļi, jo kāda no atbildīgajām iestādēm prasa vēl kāda soļa veikšanu.

Valstij ir informācija par iespējamiem apgrūtinājumiem būvniecības veikšanai konkrētā vietā, kas arī projekta īstenotājiem būtu jāzina pašā sākumā, bet pašlaik šī informācija ir sadrumstalota starp dažādām sistēmām, tāpēc uzreiz nav pieejama iedzīvotājiem, kuri attiecīgajā vietā plāno veikt būvdarbus, skaidroja TM pārstāve. Smiltēna atzīmēja, ka ir jāsaslēdz kopā ļoti daudz reģistri, lai šī informāciju būtu uzreiz pieejama.

Procesa uzlabošanā iesaistītās iestādes būtu TM, EM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, būvvaldes, Valsts Zemes dienests, Būvniecības Valsts kontroles birojs un zemesgrāmatu tiesneši.

EM pārstāve Feldmane komisijas sēdē cita starpā akcentēja lielos uzlabojumus, kas veikti privātmāju būvniecības procesos.

Kā komisijas sēdes pamattēma šodienai bija pieteikta risinājumu rašana vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai. Paredzēts, ka deputāti pēc mēneša atgriezīsies pie ar būvniecības procesa uzlabošanu saistīto jautājumu izskatīšanas.