Aicina noteikt tiesisko regulējumu Covid-19 ietekmēto līgumu izpildei

0
785

Latvijas Būvniecības padome aicina noteikt tiesisko regulējumu situācijām, kas Covid-19 rezultātā ietekmē būvniecības līgumu izpildi, aģentūrai LETA pavēstīja padomes pārstāvji.

Latvijas Būvniecības padome ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, finanšu, ekonomikas, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriem, kā arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktorei, aicinot rast tiesisku risinājumu attiecībā uz iespējamiem būvniecības līgumu izpildes kavējumiem, ko ietekmējis valdības lēmums, nosakot, ka no šī gada 15.decembra būvlaukumos varēs nodarbināt tikai personas ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kā arī personas kuras ir sākušas, bet vēl nav pabeigušas vakcināciju, papildus regulāri veicot nodarbināto testēšanu.

Latvijas Būvniecības padome atbalsta centienus maksimāli vairot vakcinācijas aptveri un uz to mudina arī visus būvniecības nozares uzņēmumus un nodarbinātos. Publiski pieejamie dati rāda, ka būvniecības nozarē rudens sākumā bija viena no zemākajām nodarbināto vakcinācijas aptverēm.

Lai gan katrā būvlaukumā situācijas atšķiras, Latvijas Būvniecības padomes ieskatā 15.decembrī vakcinācijas aptvere būvlaukumos nodarbināto vidū varētu sasniegt 85%. Līdz ar to apmēram 10 000 speciālistu nevarēs veikt savus klātienes darba pienākumus, kas radīs daļēju dīkstāvi atsevišķos būvlaukumos.

Padomes pārstāvji norāda, ka papildus jāņem vērā arī Nodarbinātības valsts aģentūras aktuālā informācija, ka šī gada 30.novembrī būvniecības nozarē bija atvērtas apmēram 7000 vakances, kas veido aptuveni 11% no nozarē nodarbināto skaita, pārsvarā tādās profesijās kā būvstrādnieks, palīgstrādnieks, betonētājs, mūrnieks, krāsotājs.

Latvijas Būvniecības padome prognozē, ka sākot ar šī gada 15.decembri nozarē būs aptuveni 25% darbaspēka iztrūkums. Izvērtējot šo situāciju kopā ar Covid-19 riskiem, daudziem būvuzņēmumiem jau šobrīd ārkārtas situācijā ir nopietnas grūtības piesaistīt alternatīvus apakšuzņēmējus un nodarbinātos, kā rezultātā uzņēmumi saskaras ar problēmām iekļauties esošo līgumu izpildes termiņos.

Veicot pārrunas ar publiskiem pasūtītājiem par situācijas risinājumiem, pasūtītāji norāda, ka nepieciešams tiesisks risinājums, lai, situācijās, kad publiskais pasūtītājs, izvērtējot uzņēmumu iesniegtos pierādījums tam, ka līguma izpilde kavējas saistībā ar Ministru Kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteiktajiem ierobežojumiem, kas nebija paredzami slēdzot līgumu, būtu tiesīgs attiecīgi grozīt spēkā esošos līgumus un par to netiktu piemērotas finanšu korekcijas vai citas sankcijas attiecībā pret publisko pasūtītāju.

Latvijas Būvniecības padome ir apstiprinājusi rekomendācijas publiskiem pasūtītājiem un piegādātājiem, kas jau šobrīd saskaras ar augstāk minētajām grūtībām vai riskiem esošo līgumu izpildē pēc šī gada 15.decembra.

Padome aicina rast risinājumu esošo līgumu izpildē gadījumos, kad būvdarbu līguma izpildē, saistībā ar Covid-19 iestāšanos, objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt personālu līguma saistību izpildei. Padomes ieskatā rīkojumā par ārkārtējo situāciju minētie apstākļi no šī gada 15.decembra līdz 2022.gada 11.janvārim būtu kvalificējami kā būtiskas grūtības līgumu saistību izpildē, kas pusēm nebija zināmas līguma noslēgšanas brīdī, kā arī nebija paredzamas.

Līdz ar to līdz rīkojuma spēkā esamībai publiskiem pasūtītājiem nepieciešams dot tiesības pagarināt līgumu termiņu izpildi un aizliegt piemērot būvdarbu līgumos paredzētās soda sankcijas par būvdarbu līguma izpildes termiņa kavējumu, ja būvdarbu līguma izpildes kavējums vai būvdarbu tempa palēninājums saistīts ar darbaspēka nepieejamība saistībā ar Covid-19 izraisītajām sekām un pieņemtajiem ierobežojumiem, ierobežojumiem speciālistiem ierasties Latvijā, kā arī būvizstrādājumu, konstrukciju, iekārtu, un citu būvdarbu līguma izpildei nepieciešamo lietu un/vai pakalpojumu piegādes kavēšanos un/vai atcelšanu.

Situācijās, kad minēto objektīvu iemeslu dēļ rodas dīkstāves, būvkomersantiem cita starpā rodas neplānoti izdevumi sakarā ar būvlaukumu uzturēšanu, skaidro Latvijas Būvniecības padomes pārstāvji. Minētās izmaksas ir iekļautas esošajās tāmēs, tāpēc ir viegli nosakāmas arī papildus izmaksas par būvlaukuma uzturēšanu par katru dīkstāves dienu.

Padomes ieskatā šobrīd no Finanšu ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras puses būtu nepieciešams skaidrojums, vai publiskie pasūtītāji, izvērtējot konkrētos apstākļus, esošo līgumu ietvaros ir tiesīgi vienoties ar būvkomersantiem par papildus būvlaukumu uzturēšanas izmaksu segšanu dīkstāves laikā, ja dīkstāve iestājusies ārkārtas stāvokļa laikā un saistīta Covid-19. Tas nepieciešams, lai publiskie pasūtītāji varētu vienoties par līgumu izmaiņu veikšanu, nebaidoties no finanšu korekcijām un/vai citām sankcijām no uzraugošo iestāžu puses.

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padomes sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ievēlēti 15 būvniecības nevalstisko organizāciju deleģēti pārstāvji.