Aicinās valdību savlaicīgi plānot būvniecības projektus

0
530

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vēstulē aicinās Ministru kabinetu savlaicīgi plānot būvniecības projektus, otrdien komisijas sēdē sacīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Ralfs Nemiro (N).

“Valsts pasūtījuma būvniecības projekti jāplāno savlaicīgi, un nozare par tiem ir savlaicīgi jāinformē. Tas nepieciešams, lai nozare spētu savlaicīgi reaģēt, plānojot darbaspēka un izejmateriālu resursus un neveidotos zāģa zobu efekts būvniecības apjomos un piešķirtajos līdzekļos,” teica Nemiro. 

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste komisijas sēdē stāstīja, ka, nonākot pandēmijā, Latvijā, Eiropā un arī citviet gandrīz bija novērojama deflācija. Pandēmijas sākumā daudzām lietām cenas samazinājās, turpretī šobrīd redzams, ka process pagriezies pretējā virzienā.

Rutkaste norādīja, ka pandēmija ir atstājusi negatīvu ietekmi attiecībā uz piedāvājumu atsevišķās jomās – globāli pašlaik trūkst atsevišķu preču. Latvijas Bankas eksperts stāstīja, ka novērojamas problēmas piegāžu ķēdēs, jo neviens nav iepriekš turējis lielu izejvielu krājumu. Uzņēmēji paļāvās, ka piegādes būs laikā un tik, cik vajag. Rodoties sarežģījumiem, tie atstāj būtisku ietekmi, piebilda eksperts.

Tomēr, viņaprāt, inflācijai nevajadzētu atstāt nekādas būtiskas sekas, ja vien tā nesaglabāsies ilgstošāku laika periodu un to nesāks ietekmēt Latvijas specifiskie faktori, piemēram, būvniecības nozares pārkaršana.

“Inflācijas gaidas ir pieaugušas, īpaši būvniecības nozarē. Galvenokārt to nosaka izejvielu cenas, taču nozarē sāk parādīties pārkaršanas pazīmes un tā nav tālu no savas kapacitātes maksimālās robežas,” teica Rutkaste. 

Vienlaikus viņš piebilda, ka produktivitāte būvniecībā pēdējos desmit gados nav būtiski palielinājusies, jo būvniecības apjomu pieaugums izraisa arī nozarē nodarbināto skaita pieaugumu. 

Rutkaste uzsvēra, ka nākamgad sagaidāms ļoti būtisks valsts kapitālieguldījumu pieaugums būvniecībā – aptuveni par 600 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, kopējam apjomam sasniedzot gandrīz 1,9 miljardus eiro. 

“Ņemot vērā kopējo nozares kapacitāti, kas ir nedaudz virs diviem miljardiem eiro, tas ir ļoti būtisks apjoms,” teica Rutkaste. 

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane sacīja, ka pēc EM rīcībā esošās informācijas valsts kapitālieguldījumu apjoms būvniecībā nākamgad gaidāms aptuveni tāds pats kā šogad – aptuveni viena miljarda eiro apmērā. 

“Liela lēciena nebūs, valsts pasūtījumu apjoms būs līdzīgs šim gadam. Arī atsevišķās būvmateriālu cenās vērojama cenu stabilizēšanās, attiecīgi par nozari var prognozēt stabilu un vienmērīgu attīstību,” pauda Feldmane.