Uzņēmēju noskaņojums 2024. gada aprīlī būvniecībā joprojām ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs aprīlī bija – 14,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pazeminājies par 3,6 procentpunktiem. Pesimistiskais noskaņojums saistīts ar pasūtījumu līmeni būvdarbiem, kuru kā nepietiekamu aprīlī vērtēja 33,4% būvuzņēmēju. Konfidences rādītājs aprīlī, salīdzinot ar martu, ēku būvniecībā pieaudzis par 1,6 procentpunktiem, savukārt inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos samazinājies attiecīgi par 3,1 un 0,6 procentpunktiem.
Arī apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums nav iepriecinošs. Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs aprīlī bija – 5,9. Salīdzinot ar martu, tas pasliktinājies par 0,8 procentpunktiem. Aprīlī, salīdzinot ar martu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums pieauga šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 2,5 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā, (par 2,3 procentpunktiem), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 5,4 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu ražošanā (par 2,7 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 4 procentpunktiem).
Vislielākais uzņēmumu īpatsvars, kuri aprīlī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bija pakalpojumu sektorā (41,4%), bet vismazākais – būvniecībā (23,0%). Gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā dominējošais ierobežojošais faktors aprīlī bija nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 47,9% un 37,0%). Mazāk ierobežoja darbaspēka trūkums (no 12,7% pakalpojumos līdz 17,2% būvniecībā) un finansiālas grūtības (no 7,4% pakalpojumos līdz 13% būvniecībā). Laikapstākļi negatīvi ietekmēja 28,3% būvniecības uzņēmumu.
2024. gada aprīlī ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 98,2 (iepriekšējā mēnesī 98,0), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas trīs iepriekšējos mēnešos bija virs ilgtermiņa vidējās vērtības (100), samazinājies līdz 98,7.
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, aprīlī bija 17,4 (iepriekšējā mēnesī 17,1). Aprīlī, salīdzinot ar martu, nenoteiktība samazinājās visās uzņēmējdarbības jomās, taču augstāka tā saglabājās būvniecībā un apstrādes rūpniecībā (attiecīgi 28,9 un 27,3). Kopējo ekonomiskās nenoteiktības rādītāju ietekmē arī patērētāju vērtējums, kurš atšķirībā no uzņēmēju noskaņojuma salīdzinājumā ar martu ir pieaudzis par 9,2 procentpunktiem un atkal ir pozitīvs (5,5).
