Pirmo reizi vēsturē valsts budžetā apstiprināts papildu finansējums arī valsts veloceļu attīstībai. Tas paredzēts Saeimas izskatītajos un pieņemtajos likumos Par valsts budžetu 2022.gadam un Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam, informē Satiksmes ministrija.
Laika posmā no 2022. līdz 2024.gadam papildus paredzētajam finansējumam piešķirti 1,15 miljoni eiro, ko plānots izmantot Satiksmes ministrijas veidotā Veloceļu attīstības plāna īstenošanai.
Ir izstrādāts pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā, kas paredz izveidot nacionāla mēroga velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūru, savienojot tuvākās apdzīvotās vietas ap nacionālas nozīmes attīstības centriem. Jau šajā gadā, balstoties uz pētījumā konstatēto, tiek veikti maršrutu izpētes darbi virzienos Rīga–Carnikava, Rīga–Saulkrasti un Rīga–Valmiera.
“Eiropas prakse savulaik bija kā pamudinājums veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai arī Latvijā varētu izveidot atbilstošu mikromobilitātes infrastruktūru, kas cilvēkiem dotu plašākas mobilitātes iespējas. Principā ar šī valsts budžeta pieņemšanu tiek pārkāpta viena no astēm, lai tiktu iedzīvināta mikromobilitātes infrastruktūras attīstība. Jau nākamajā gadā par papildus piešķirto finansējumu tiks uzsākta divu jaunu veloceļu Rīga–Carnikava un Rīga–Saulkrasti būvprojektu izstrāde,” skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un 13.Saeimas deputāts Jānis Butāns.
Satiksmes ministrijas 2022.gada budžeta projektā kopumā valsts autoceļu nozarei plānots 327,3 miljonu eiro finansējums. Nozīmīgākie darbi ir valsts autoceļu atjaunošana 870 km kopgarumā, gājēju un veloceļu infrastruktūras izveide, kā arī Ķekavas apvedceļa būvniecības turpināšana.
“Valsts autoceļu kvalitātes uzlabošana ir viena no Satiksmes ministrijas prioritātēm. Pēdējo divu gadu ceļu būvdarbu sezonas bijušas labākās kopš neatkarības atjaunošanas, kā rezultātā Latvijas reģionos ir izdevies sakārtot daudzus ceļu posmus, uzlabojot savienojamību un dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Nākamā gada budžets dod iespēju turpināt mērķtiecīgu darbu, pakāpeniski veidojot kvalitatīvu, cilvēkiem drošu un draudzīgu autosatiksmes infrastruktūru,” komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Nākamgad turpinās uzlabot valsts autoceļu kvalitāti un drošību, būvniecībai paredzot 184,1 miljonus eiro. Kopumā plānota valsts autoceļu atjaunošana 870 km kopgarumā, tai skaitā prioritāri veicot valsts reģionālo autoceļu būvdarbus 560 km kopgarumā visā Latvijā. Plānoto darbu mērķis ir nodrošināt valstspilsētu un novadu administratīvo centru savstarpējo savienojamību un pārrobežu savienojamību, kā arī būtiski uzlabot braukšanas kvalitāti pa autoceļiem ar lielu satiksmes intensitāti.
Pirmo reizi valsts budžetā kā prioritāte ir iekļauta mikromobilitātes infrastruktūra, t.i., gājēju un veloceļu izveide. Nākamgad plānots sagatavot gājēju un velosipēdu ceļu būvprojektus kopumā 25 km garumā. Savukārt jaunu gājēju un velosipēdu ceļu būvniecība, kas ir nozīmīgs solis ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, tiks īstenota 2023. un 2024.gadā.
Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī nākamā gada budžetā plānoti 53,8 miljoni eiro mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem. Finansējums paredzēts, lai pašvaldības varētu veikt savā īpašumā esošu ielu un ceļu būvniecību, projektēšanu un uzturēšanu.
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, kas ietver gan ceļu attīrīšanu no sniega, slīdamības mazināšanu ziemā, grants seguma uzturēšanu un asfalta seguma bedru remontu, gan ceļa apzīmējumu, apgaismojuma, luksoforu uzturēšanu nākamgad plānots tērēt 73,3 miljonus eiro.
Nākamgad plānoti vērienīgi Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, ko plānots pabeigt 2023.gadā. Ķekavas apvedceļš ir valstī pirmais publiskās–privātās partnerības projekts autoceļu nozarē, tā mērķis ir būtiski uzlabot ceļu satiksmes drošību, novirzot satiksmes plūsmu apkārt blīvi apdzīvotām vietām. Papildus tam, Ķekavas apvedceļš saīsinās brauciena laiku starp tuvumā esošajām pašvaldībām un uzlabos savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām.
Satiksmes ministrijas 2022.gada budžeta projektā nozaru attīstībai kopumā plānoti 743,9 miljoni eiro.
