Apstrādes rūpniecības apjomi turpina samazināties

0
238
Attēls ilustratīvs

Šā gada jūnijā apstrādes rūpniecības apjomi gada griezumā samazinājās jau septīto mēnesi pēc kārtas, ziņo Finanšu ministrija. Kā aptaujās norāda uzņēmēji, pārliecinoši nozīmīgākais negatīvais faktors nozarē ir nepietiekamais pieprasījums.

Jūnijā apstrādes rūpniecības apjomi pret pērnā gada jūniju samazinājušies par 4,7%, bet pirmajā pusgadā kopā ražošana sarukusi par 6,2% pret pērnā gada pirmo pusgadu. Savukārt ražošanas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, auguši par 0,6%, kas ir pieaugums otro mēnesi pēc kārtas. Rūpniecībā kopā, pieskaitot elektroenerģiju, gāzes apgādi un ieguves rūpniecību, jūnijā bija samazinājums par 5% pret pērnā gada jūniju, bet pusgadā kritums par 6,3%.

Šā gada pirmais pusgads apstrādes rūpniecībā aizvadīts ar ražošanas apjomu samazinājumiem vairumā galveno apakšnozaru, ko noteica cenu samazinājumi un pieprasījuma kritums. Pirmais ceturksnis apstrādes rūpniecībā tika aizvadīts ar 5% samazinājumu, bet otrajā ceturksnī ražošanas apjomi sarukuši jau par 7,2%, kopā pirmajā pusgadā apjomiem sarūkot par 6,2%. Samazinājumus veidoja galvenokārt lielākās apakšnozares, kā kokrūpniecība, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošana, bet nozīmīgākie apjomu palielinājumi bijuši pārtikas ražošanā un tehniskajās nozarēs.

Ražošanas apjomu pieaugumi šā gada jūnijā bijuši pārtikas produktu ražošanā (+5,4%) un ķīmisko vielu un produktu ražošanā (+11,2%). Jau desmito mēnesi pieaug datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (+21,3%), līdzīgi jau vairāk nekā gadu pieaugumus uzrāda elektronisko iekārtu ražošana (jūnijā +4,3%), arī citu nekvalificētu iekārtu un mehānismu ražošana pieaugusi par 16,3%. Tehnoloģiskās nozares joprojām veiksmīgi attur apstrādes rūpniecību no lielākiem apjomu kritumiem.

Kokrūpniecība, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, jūnijā samazinājusies par 7% pret pērnā gada attiecīgo periodu, mazinoties apjomu kritumu tempam, ja salīdzina ar marta datiem, kad ražošanas apjomi kokrūpniecībā samazinājās par  19,3%. Arī apgrozījuma kritums 24,2% šā gada aprīlī samazinājies līdz 15,8% jūnijā, tostarp vietējā tirgū apgrozījums jūnijā gada griezumā samazinājies par 26,8%, bet eksporta apgrozījums sarucis par 9,7%.

Samazinājumi jūnijā bijuši arī citās nozīmīgajās nozarēs, kā būvmateriālu ražošanā (-10,4%) un metālizstrādājumu ražošanā (-4,5%). Tekstilizstrādājumu ražošana sarukusi par 12,8%, poligrāfija un ierakstu reproducēšana samazinājusies par 31,6%, bet ar kokrūpniecību saistītajā mēbeļu ražošanā jūnijā ražošanas apjomos ir samazinājums par 24,4%.

Pozitīvu ietekmi uz apstrādes rūpniecību veido ražošanas cenu samazinājumi otro mēnesi pēc kārtas, jūnijā tām samazinoties par 1,7%. Ražošanas cenas joprojām pieaug tādās nozarēs kā pārtikas un būvmateriālu ražošana, bet straujākie izmaksu samazinājumi bija ķīmisko vielu ražošanā, kokrūpniecībā un papīra un tā izstrādājumu ražošanā. Lai arī Latvijā ražošanas izmaksas samazinās, joprojām tās ir ievērojami augstākas nekā citviet Eiropā.

Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada jūnijā sarukusi par 5,7%, tajā skaitā ražotie elektroenerģijas apjomi samazinājušies par 28,1%, ko ietekmēja zems nokrišņu daudzums šā gada aprīlī-jūnijā, kas savukārt negatīvi ietekmēja ražošanas apjomus hidroelektrostacijās (-60,7% jūnijā). Turpretī koģenerācijas stacijās ražotie elektroenerģijas apjomi jūnijā pieauguši par 71% pērnā gada zemās bāzes dēļ, kad strauji pieauga gāzes cenas. Lēnām pieaug arī vēja ģeneratoru un saules paneļu ražotie elektroenerģijas apjomi, šā gada pirmajā pusgadā sasniedzot attiecīgi 3,3% un 0,4% no visas saražotās elektroenerģijas.

Eiropas Komisijas konfidenču indeksu dati šā gada jūlijā norāda uz zemu ražotāju konfidenci Latvijā, kas samazinājusies jau kopš 2022. gada februāra, ražotājiem saņemot mazāk pasūtījumu un samazinoties ražošanas apjomiem. Tomēr, salīdzinot konfidenču indeksus ar Lietuvu un Igauniju, kaimiņvalstīs noskaņojuma pasliktināšanās apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā bijusi ievērojami straujāka.

Tā kā apstrādes rūpniecību pašlaik ierobežo zemais pieprasījums, situācija nozarē turpmāk būs atkarīga no ekonomiskajiem procesiem Eiropā, kā arī uzņēmējiem joprojām aktuāla būs ražošanas izmaksu samazināšana, lai konkurētu ar ražotājiem Eiropā un ārpus tās.

Avots: Finanšu ministrija