Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī, aptuveni puse vēlētos esošo dzīvesvietu mainīt, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*. Savukārt, meklējot jauno mājokli, gandrīz trešdaļa izvēlētos gatavu vai pašu būvētu privātmāju. Otrā populārākā izvēle – dzīvoklis projektā, kas uzbūvēts pēdējos gados.
Aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī. 17% iedzīvotāju pieder mājoklis, kas iegādāts ar bankas finansējumu, un vēl 14% dzīvo īrētājā mājoklī. Lielākoties sev piederošs īpašums ir iedzīvotājiem virs 40 gadiem, savukārt jauniešu vidū katrs trešais mājokli īrē. Lielākais īpatsvars to, kam ir mājokļa kredīts, ir starp iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem (35%).
“Pēc aptaujas datiem visvairāk to, kam šobrīd ir mājokļa aizdevums, ir Rīgā un Pierīgā. Tas saskan arī ar mūsu datiem: lielākoties kredīti izmantoti mājokļa iegādei galvaspilsētā, bet redzam augošu pieprasījumu pēc īpašuma tieši Rīgas apkārtnē. Šī tendence sākās Covid laikā, kad aktuālāks kļuva attālinātais darbs, un tas bija iemesls pārvākties no pilsētas tuvāk dabai. Redzam, ka pieprasījums pēc īpašuma Pierīgā nemazinās, un visbiežāk šeit mēs runājam par privātmāju iegādi vai būvniecību. Piemēram, ap 20% no visiem šī gada pirmajā ceturksnī piešķirtajiem aizdevumiem bija paredzēti mājokļu iegādei vai būvniecībai Pierīgā. Populārākās vietas ir Mārupe, Ādaži, Gauja, Carnikava, Baldone, Salaspils. Redzam izteiktu iedzīvotāju interesi par moduļu mājām ar platību līdz 110 kvadrātmetriem. Savukārt gatavo privātmāju segmentā paprasījums ir par īpašumu līdz 150 kvadrātmetriem. Piedāvājums segmentā virs 150 kvadrātmetriem šobrīd ir pieaudzis, tomēr potenciālie pircēji ir diezgan izvēlīgi – meklē energoefektīvus variantus un augstu kvalitāti,” stāsta SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.
Aug pieprasījums pēc energoefektīvām privātmājām
Plāni tuvāko trīs gadu laikā mainīt dzīvesvietu šobrīd ir 16% iedzīvotāju. Vēl 28% atbildēja, ka konkrētu plānu viņiem nav, bet vēlme mainīt mājokli ir gan. Šāda vēlme izteiktāka jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem – šajā grupā plāno vai vēlas pārvākties gandrīz 80% respondentu.
Mainīt dzīvesvietu gribētu katrs trešais vecumā no 30 līdz 39 gadiem un katrs ceturtais vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Konkrēti pārvākšanās plāni ir gandrīz katram trešajam jaunietim, katram ceturtajam vecuma grupā no 30 līdz 39 un 15% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
“Vēlme pēc plašāka mājokļa ir populārākais iemesls, kāpēc cilvēki vēlētos mainīt esošo dzīvesvietu. Un šī vēlme ir īpaši izteikta iedzīvotājiem līdz 39 gadiem. Apmēram trešdaļa iedzīvotāju velētos pārvākties uz jaunu projektu vai privātmāju. Un gandrīz katrs ceturtais gribētu pārvākties uz citu pilsētas apkaimi vai pat citu pilsētu. Iedzīvotājiem no 30 līdz 49 gadiem svarīgi ir pārvākties uz energoefektīvāku mājokli, bet jauniešiem, protams, uzsākt patstāvīgu dzīvi. Pēc aptaujas redzam, ka domas mainīt pilsētu vai pilsētas apkaimi ir izteiktākas Kurzemes iedzīvotājiem, bet vēlme pēc plašāka mājokļa ir vairāk raksturīga respondentiem Latgalē. Savukārt Rīgā ir visvairāk to, kuri šobrīd īrē mājokli un vēlas iegādāties savu,” turpina Māris Opincāns.
Pēc viņa vārdiem, aprīlī un maijā pieprasījums pēc mājokļa kredītiem pieauga. Vēl lielāka klientu aktivitāte sagaidāma vasarā, kas saistīts ar sezonalitātes tendencēm un iespējamām izmaiņām procentu likmēs no Eiropas Centrālās bankas. Sava loma, protams, ir arī attīstītājiem, piedāvājot iespējas iegādāties vai rezervēt dzīvokļus jaunajos projektos. Joprojām augstā līmenī saglabājas arī pieprasījums pēc finansējuma privātmāju būvniecībai – cilvēki būvē sev piemērotākas un, svarīgākais, energoefektīvas mājas.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2024. gada aprīlī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.