Piektdien, 6. septembrī, Rīgā notiks Latvijas Arhitektu savienības un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja rīkotā dāņu ainavu arhitekta Torbena Šēnherra (Torben Schønherr) lekcija, aģentūru LETA informēja Latvijas Arhitektu savienībā.
Šēnherrs lekcijā izrādīs savus projektus un dalīsies pieredzē par estētiski augstvērtīgas un visām paaudzēm pieejamas vides veidošanu vietās ar augstu kultūrvēsturisko vērtību.
2024. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu galvenā tēma ir kultūras mantojuma pieejamība un drošība, kam ainavu arhitekts Šēnherrs pievērsīsies savā lekcijā, iepazīstinot Latvijas auditoriju ar konkrētiem piemēriem no savas prakses, norāda Latvijas Arhitektu savienībā.
Ilggadīgās darbības laikā Šēnherrs ir strādājis visās ainavu arhitektūras disciplīnās un dažādos mērogos, kā arī ar pilsētplānošanas projektiem. Lekcijā Rīgā Šēnherrs tuvāk iepazīstinās ar darbiem, kas īstenoti vietās ar augstu kultūrvēsturisko vērtību, to saglabājot, izceļot un padarot pieejamu. Piemēru vidū ir risinājumi Dānijas senākās pilsētas Rībes Doma laukumā, Vīborgas vēsturiskās vecpilsētas, Hilkes viduslaiku baznīcas, vēsturisko Menstedas kaļķakmens raktuvju pieejamības nodrošināšanā. Ainavu arhitekts pievērsīsies arī universālā dizaina principiem, kas īstenoti, kopā ar arhitektu un mākslinieci izveidojot Vestledas taku uz liedagu. Izvietota Dānijas rietumos pie Ziemeļjūras, tā ikvienam neatkarīgi no fiziskajām spējām ļauj baudīt kāpu ainavu un pludmali, vienlaikus demonstrējot gan funkcionālu, gan radošu skatījumu un notverot vietas garu.
Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs, restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš pauž, ka nodrošināt vides pieejamību vēsturiskā vidē ir izaicinājums, jo aizsardzības apsvērumu dēļ tā sākotnēji ir nereti, tieši pretēji, plānota nepieejama. Tomēr viņš uzsver, ka mūsdienās, kad tās funkcija ir mainījusies, ir svarīgi kultūrvēsturiskās vērtības gudri un atbildīgi atvērt sabiedrībai.
Lapiņš atgādina, ka arī Rīgas vēsturiskajā centrā pašlaik norit gan tā plānojuma aktualizēšana, gan Vecrīgas ielu vides pieejamības risinājumu īstenošana. Tāpat viņš norāda, ka vēsturiskas ēkas tiek atjaunotas gan galvaspilsētā, gan reģionos. “Lai arī katrs gadījums jāskata atsevišķi, esmu pārliecināts, ka Dānijas paraugi kalpos par ierosmi arī vietējiem speciālistiem, jo arhitektiem ir vadoša lomu vides pieejamības un līdz ar to arī iekļaujošas sabiedrības veidošanā,” teic Lapiņš.
Šēnherrs ir ainavu arhitekts ar plašu pieredzi skvēru, vēsturisko dārzu un pilsētvides projektu īstenošanā. 1984. gadā viņš dibinājis ainavu arhitektūras uzņēmumu Schønherr, kura valdē strādāja līdz 2014. gadam. Šēnherrs turpina strādāt individuāli, ir vairāku grāmatu un publikāciju autors, uzstājas ar priekšlasījumiem par senioriem draudzīgām pilsētām un universālā dizaina pieeju, pilsētu vēsturisko centru, ēku un parku pieejamības uzlabošanu.
