Arvien attīstās tehnoloģiskie risinājumi, ir pieejams Eiropas Savienības finansiālais atbalsts, un Krievijas kara Ukrainā izraisītā energokrīze skaudri apliecinājusi nepieciešamību mazināt energopatēriņu.
Tomēr ar dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu Latvijā joprojām iet kā pa celmiem. Lai sasniegtu ambiciozos klimata mērķus, enerģētikā nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, kas ietver arī iedzīvotāju lomas maiņu, viņiem kļūstot par aktīviem līdzdalībniekiem pārejā uz oglekļa mazietilpīgu sabiedrību. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ir izstrādājuši politikas simulācijas rīku enerģijas kopienām, lai pārvarētu ēku oglekļa neitralitātes plaisu.
Joprojām dominē zemas energoefektivitātes mājas
Iedomāsimies dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, kurā tiek apspriesta nepieciešamība un iespējas veikt daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanas darbus. Kāds atbalsta siltināšanu, uzskatot, ka tas ilgtermiņā būs ieguvums visiem mājas iedzīvotājiem, cits skaļi iebilst, apšaubot gaidāmo darbu kvalitāti un tēriņu lietderību, kāds uzskata, ka vispirms jāsakārto iekšpagalms, bet dažs vēlas mainīt tikai stāvvadus, vēl kāds neizprot kopīpašuma nozīmi, bet kāds diskusijā vispār neiesaistās, gaidot, kad pārējie izvillosies un pieņems lēmumu viņa vietā, vēl kāds nav izlēmis, kas viņam būtu izdevīgāk, bet cits sapulci neapmeklē vispār, jo netic, ka kaut kas varētu mainīties. Viņiem ir ļoti grūti vienoties uzņemties atbildību par savas mājas nākotni un saistībām, ko šāds lēmums nes līdzi.
Rezultātā, lai arī pakāpeniski pieaug to daudzdzīvokļu ēku skaits, kurās veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, par spīti tehnoloģiskām iespējām un finansiālam atbalstam (lai arī kampaņveidīgam) kopējā dzīvojamajā fondā Latvijā joprojām dominē neatjaunotas mājas ar zemu energoefektivitāti. Arī kopumā Eiropas Savienībā (ES) rādītāji ir zemi – ap 75% visu ēku uzskatāmas par energoneefektīvām.
Ēku sektors veido vairāk nekā 40% no kopējā enerģijas patēriņa ES un rada ap 30% CO2 emisiju. Tādēļ efektivitātes uzlabošanai tieši šajā sektorā ir milzīga loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.
Energokopienas iedzīvotāju iesaistei nozarē
Attīstītas tehnoloģijas un finansiāls atbalsts ir tikai daļa no problēmas risinājumu kopuma. Proti, inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus nav iespējams iedzīvināt, neanalizējot cilvēku uzvedību un iemeslus, kāpēc viņi šīs tehnoloģijas nelieto. Tas pats attiecas uz finansējumu – pieejamība vien negarantē tā izmantošanu. Jaunākie finanšu institūcijas ALTUM dati rāda, ka no vairāk nekā 57 miljoniem eiro, kas līdz 2026. gadam pieejams daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, pagaidām ir rezervēta vien apmēram ceturtā daļa.
Lai nodrošinātu energoefektivitātes tehnoloģiju izplatību, jāanalizē cilvēku motivācija un lēmumu pieņemšanas struktūra, pamatojoties uz tradīcijām, vērtībām, ieradumiem, attieksmi un uzskatiem. Ir arī jāmainās cilvēku lomai – viņi vairs nav tikai pasīvi subjekti, uz kuriem tiek attiecināta enerģētikas politika, bet gan aktīvi nozares līdzdalībnieki –, un politikas veidotājiem viņi tā arī jāuztver.
Kļūt par aktīviem nozares dalībniekiem iedzīvotāji var ar energokopienu (energokvartālu) dibināšanu un sadarbību enerģijas ražošanā, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, un sadalē.
Latvijas Zinātnes padomes projektā Tilts uz oglekļa neitralitāti enerģijas kopienās: sociālās un humanitārās zinātnes satiekas ar enerģētikas pētījumiem (Bridge, projekta Nr. lzp-2020/1-0256) izstrādāts modelēšanas instrumentu kopums – viena un vairāku spēlētāju spēle, kā arī politikas simulācijas rīks. Spēles dalībniekiem palīdzēs vienoties par kompromisiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas sistēmām un energoefektivitātes pasākumiem, parādīs, kā maksimāli palielināt atjaunojamo energoresursu ražošanu un samazināt enerģijas patēriņu. Savukārt simulācijas rīks politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus un īstenot efektīvu uz patērētāju iesaisti vērstu rīcību. Šie instrumenti palīdzēs mazināt oglekļa neitralitātes plaisu, izmantojot sociāli tehnoloģisku pāreju enerģētikā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris februāra numurā (Nr.96).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
