Arhitekti iebilst pret “Rail Baltica” risinājumu Pārdaugavā

0
63

Publicējam Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRAA) vēstuli atbilstīgajām institūcijām par Rail Baltica risinājumu Pārdaugavā, ko eksperti uzskata par vidi degradējošu. Pievienotas atbildes oriģinālā. Jau vēstījām, ka LBS valde izskatīs šo jautājumu, lemjot par inženiertehniska vērtējuma formulēšanu.

Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija augstu novērtē Rail Baltica projekta nozīmīgumu un ilgtermiņa ietekmi uz Rīgas pilsētvides attīstību. Tam līdzināties, iespējams, var 19.gadsimta vidū īstenotais Rīgas cietokšņa vaļņu nojaukšanas projekts un Rīgas bulvāru ansambļa – starptautiski atpazīstama pilsētbūvniecības ansambļa – izveide. Tomēr, iepazīstoties ar pašreiz publiski pieejamajiem Rail Baltica projekta risinājumiem, jāsecina, ka tie no pilsētvides telpiskās integritātes viedokļa nav pietiekami pārdomāti. It īpaši Daugavas kreisajā krastā to īstenošanas efekts būs tieši pretējs pasludinātajam mērķim ierobežot kravas tranzītu caur Rīgas dzīvojamām apkaimēm.

Rail Baltica trasi paredzēts būvēt tieši tāpat kā Rīgas–Tukuma dzelzceļa līniju pirms vairāk nekā 140 gadiem – zemes līmenī, kad tuvākajā apkārtnē nebija nekāda apbūve. Šodien šis dzelzceļš vienu no otras pilnīgi nošķir intensīvi apbūvētas pilsētas daļas. Dzelzceļam cieši paralēli projektētajai ātrvilciena trasei nepieciešamais ciešais nožogojums šo nošķīrumu padarīs burtiski līdzīgu Berlīnes mūrim.

Imantas un Zolitūdes apkaimē vienīgais dzelzceļa šķērsojums transportlīdzekļiem paredzēts, savienojot Anniņmuižas bulvāri Imantā ar Anniņmuižas ielu Zolitūdē. Līdz ar to ne tikai vietējais, bet arī tranzīta transports gan Imantā, gan Zolitūdē no apkaimju perifērijas (attiecīgi Kurzemes prospekta un Zolitūdes ielas) tiks ievirzīts dzīvojamo apkaimju centrālajā daļā. Nav arī paredzēti nekādi risinājumi transporta krustojumiem ar Jūrmalas gatvi un Rostokas ielu. Tas neizbēgami radīs transporta plūsmu ievērojamu pieaugumu, pastāvīgus sastrēgumus un vides piesārņojumu abās dzīvojamajās apkaimēs.

Projektētā Zolitūdes ielas pārbrauktuves slēgšana ir pretrunā elementārai pilsētplānošanas loģikai. Papildu neērtības sagādās arī publiskā transporta slēgšana. Projektētais Zolitūdes ielas noslēgums strupceļā ar apgriešanās laukumu atgādina kara laika vai pagaidu risinājumu avārijas apstākļos. Lietošanā neērti un pilsētvides kvalitāti degradējoši būs arī gājējiem paredzētie dzelzceļa šķērsojumi.

Visi projektā piedāvātie risinājumi balstīti uz lētiem paņēmieniem un primitīviem principiem. Tā vietā, lai dārga un apjomīga transporta būve būtu pienesums pilsētas funkcionālajai un estētiskajai kvalitātei un nodrošinātu transporta infrastruktūras attīstību un uzlabošanu, Rail Baltica izbūve pašreizējā risinājumā, tieši pretēji, neatgriezeniski izkropļos pilsētas audumu, ierobežos attīstību un sagādās virkni neērtību iedzīvotājiem.

Ņemot vērā, ka Rail Baltica šķērsojums ar Kārļa Ulmaņa gatvi paredzēts pa estakādi, kas sāktos apmēram pie Zolitūdes ielas, šādai estakādei, uz kuras atrastos gan Rail Baltica, gan Jūrmalas (Tukuma) dzelzceļa trases, jāsākas tuvāk pilsētas centram, apmēram pie Zasulauka depo. Tas novērstu visus pašreizējā projekta trūkumus un pavērtu daudzveidīgas papildus iespējas visas apkārtnes mūsdienīgai attīstībai, tostarp daudziem tūkstošiem Zolitūdes iedzīvotāju nodrošinātu jebkurā vietā ērtu piekļuvi vēsturiskajam Anniņmuižas parkam, kas pašlaik ir grūti pieejams un pārvēršas degradētā vidē. Dzelzceļš zemes līmenī ir funkcionāls svešķermenis pilsētas plāna struktūrā, turpretim uz estakādes novietots dzelzceļš ļauj pilnīgi brīvi un neatkarīgi no dzelzceļa attīstīt apkārtējo pilsētas plānojuma struktūru. Mūsdienīgi veidotas estakādes ir urbānās vides estētiska rota. Arī būvdarbu izmaksu ziņā estakāde ir noteikti izdevīgāka nekā zemes līmenī izbūvēts dzelzceļš kopā ar nepieciešamajiem nožogojumiem un neizbēgami neērto un pilsētvidi kropļojošo šķērsojumu būvēm.

Lūdzam veikt visu nepieciešamo, lai Rail Baltica būtu nevis vidi degradējoša būve, bet mūsdienīga, ilgtspējīga un estētiski pievilcīga Rīgas pilsētvides rota.  To iespējams panākt ar daudz racionālākiem un izdevīgākiem paņēmieniem, nekā paredzēts pašreizējā projektā.

Vēstuli parakstījuši LRAA locekļi:
Dr. habil. arch. Jānis Krastiņš            
Arch. Oļģerts Krauklis
Dr.arch. Gunārs Asaris 
Mg. arch. Juris Skalbergs
Arch. Juris Poga
Dr. arch. Sandra Treija
Dr. arch. Uģis Bratuškins
Dr. arch. Juris Dambis
Mg. arch., Mg.art. Edvīns Vecumnieks
Dr. arch. Jānis  Briņķis
Dr. arch. Jānis  Lejnieks
Dr. arch. Jana Jakobsone
Arch. Daiga Dzedone
Dr. arch. Agate Eniņa
Dr. arch. Ilze Rukmane-Poča
Mg. arch. Artūrs Lapiņš
Arch. Uģis Kaugurs
Arch. Edgars Bērziņš
Arch. Vita Polkovņikova

Atbildīgo institūciju atbildes uz Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas vēstuli

Rīgas domes Satiksmes departaments:

“Informējam, ka atbilstoši Rīgas domes 2006.gada 24.janvāra nolikuma Nr.35 “Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums” 7.1.punktam departaments izsniedz tehniskos noteikumus attiecībā uz departamenta pārraudzībā esošajām ielām ielu sarkano līniju robežās.

Norādām, ka ilgtermiņa attīstības plāna un pilsētas ilgtermiņa transporta infrastruktūras attīstības shēmas izstrāde ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta kompetencē.

Papildus informējam, ka projekta Rail Baltica pasūtītājs ir Satiksmes ministrija.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments:

“Savas kompetences ietvaros informējam, ka saskaņā ar pilsētas ilgtermiņa attīstības plāniem, kas nostiprināti teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, ir risināti Zolitūdes un Imantas apkaimju savstarpējie autotransporta savienošanas jautājumi, paredzot vairāklīmeņu šķērsošanas iespējas pāri dzelzceļam Anniņmuižas bulvāra un Jūrkalnes ielas rasējumos.

Pēc šķērsojuma īstenošanas Anniņmuižas bulvārī, plānots slēgt esošo vienlīmeņa šķērsojumu Zolitūdes ielā. Saskaņā ar pilsētas ilgtermiņa transporta infrastruktūras attīstības shēmu Anniņmuižas bulvāra savienojums paredzēts apkaimes nozīmes autotransporta plūsmu apkalpošanai un uz tā nav paredzēta kravas autotransporta kustība, bet Jūrkalnes ielas šķērsojums plānots tranzīta, tostarp, kravas autotransporta plūsmu uzņemšanai.


Rail Baltica lokālplānojuma izstrādes ietvaros, sagatavojot Anniņmuižas bulvāra šķērsojuma pār dzelzceļu sākotnējos projektēšanas nosacījumus, pašvaldība ir izvirzījusi prasības nodrošināt visas autotransporta manevru iespējas starp Anniņmuižas bulvāri un Rostokas ielu, kā arī starp Anniņmuižas bulvāri un Jūrmalas gatvi. Tāpat satiksmes organizācijas risinājumu pamatošanai jāsagatavo transporta plūsmu modelēšanas izpēte.

Papildus skaidrojam, ka Rail Baltica lokālplānojuma izstrādes ietvaros tiek pievērsta pastiprināta uzmanība šķērsojuma būvju pār dzelzceļu vizuālās ietekmes mazināšanai un pēc iespējas saudzīgai iekļaušanās pilsētvidē. Tāpat tiek izskatīta iespēja vienlaicīgi ar Anniņmuižas bulvāra šķērsojuma īstenošanu veikt šķērsojumam pieguļošās Anniņmuižas parka teritorijas labiekārtošanu.
Informējam, ka pamatojoties uz izskanējušiem priekšlikumiem par vairāklīmeņu autotransporta šķērsojuma pār dzelzceļu Zolitūdes ielā, pašvaldība veiks papildu izpēti par šo jautājumu.”

Satiksmes ministrija:

“Ministrija vērš uzmanību, ka Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras līnijas pamata trases projektēšanas darbi ir balstīti uz 2014.–2016.gadā veikto Sākotnējo tehnisko izpēti, Ietekmes un vidi novērtējuma ziņojumu un Vides pārvaldības valsts biroja (turpmāk – VPVB) 2016.gada atzinumu, kas ir pamats 2016.gada 24.augusta Ministru kabineta lēmumiem Nr. 467 Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas “Rail Baltica” būvniecības paredzētās darbības akceptu un Nr.468 Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu  Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai “Rail Baltica”.

Šīs iepriekšējās procedūras nosaka striktu ietvaru Rail Baltica projekta ieviešanai Latvijā, no kura atkāpes ir iespējamas vienīgi izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar Rail Baltica dzelzceļa sistēmas ilgtspējīgas darbības nodrošināšanu, vai gadījumos, ja inženiertehnisko darbu ietvaros tiek identificēti kādi būtiski, sākotnējās izpētes ietvaros neidentificēti tehniskie apstākļi.

Zolitūdes un Imantas posmā risinājums par dzelzceļa sliežu infrastruktūras izvietošanu estakādē tika skatīts jau sākotnējās izpētes laikā, pieņemot gala lēmumu par Rail Baltica infrastruktūras izvietošanu zemes līmenī blakus jau esošajai dzelzceļa infrastruktūrai. Sākotnējās izpētes, Ietekmes uz vidi novērtējumā un VPVB atzinumā jaunās līnijas radītais barjeras efekts tika vērtēts padziļināti, secinot, ka tas risināms ar lietotājam draudzīgu šķērsojumu izveidi.

Vienlaikus sākotnējās izpētes un saistīto procedūru ietvaros attiecībā uz pamata trases šķērsojumiem tika identificētas vietas, konkrētu to šķērsojumu risinājumu izstrādi atstājot būvprojektēšanas posmam, kas Rīgas teritorijā tika uzsākts 2019.gadā un tiek risināts Rail Baltica lokālplānojuma Rīgā ietvaros, sadarbībā ar Rīgas domi. 

Atbildot uz vēstulē izteikto pieņēmumu par lētu paņēmienu un primitīvu principu izmantošanu, ministrija informē, ka konkursos par Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projektēšanu un izbūvi vērojama spraiga starptautiska mēroga konkurence, kas ļauj projektam piesaistīt augstas kvalifikācijas infrastruktūras speciālistus no Eiropas valstīm. Plaša vietējo un ārvalstu augstas raudzes uzņēmumu piedalīšanās iepirkumu procedūrās ir garants, lai saņemtu tirgus situācijai un konkrētā iepirkuma uzdevumam adekvātus piedāvājumus no speciālistiem ar starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktūras projektēšanā un izbūvē. 

Vēršam uzmanību, ka Rail Baltica projekts ir Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) Ziemeljūras–Baltijas koridora transporta sistēmas elements, ko 81–85% apmērā finansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, līdz ar to nosakot stingru finanšu ietvaru dzelzceļa infrastruktūras projekta Rail Baltica atbalstāmo aktivitāšu ieviešanā.

Vienlaikus atzīmējam, ka projekta īstenošana notiek ciešā sadarbībā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu, lai nodrošinātu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica integrāciju pilsētvidē un Rīgas pilsētas pašvaldības stratēģisko mērķu īstenošanu, kā arī ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, lai nodrošinātu Latvijas likumdošanā noteikto drošības prasību izpildi dzelzceļa transporta sektorā, vienlaicīgi harmonizējot tās ar Eiropas Savienības noteiktajām prasībām.

Satiksmes ministrija augstu novērtē LRAA ieguldīto laiku, izstrādājot un iesūtot priekšlikumus, un aicina LRAA arī turpmāk aktīvi sekot Rail Baltica projektam, izvērtējot projektētāju piedāvātos risinājumus.”

Attēls no Anniņmuižas biedrības “Riga Annenhof” arhīva.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit