Arhitekts Edvīns Vecumnieks ir 2021.gada Būvindustrijas lielās balvas laureāts nominācijā Mūža ieguldījums būvindustrijā. Kopš 1959.gada pašaizliedzīgi kalpojis savam arodam un joprojām ir atbildīgs par nozarē notiekošo. Apliecinājis augstu profesionalitāti un spoži realizējis savas arhitektoniskās ieceres, nav vairījies no laikmetam atbilstīgiem inovatīviem inženiertehniskiem risinājumiem.
Arhitekts Edvīns Vecumnieks ir 2021.gada Būvindustrijas lielās balvas laureāts nominācijā Mūža ieguldījums būvindustrijā. Kopš 1959.gada pašaizliedzīgi kalpojis savam arodam un joprojām ir atbildīgs par nozarē notiekošo. Apliecinājis augstu profesionalitāti un spoži realizējis savas arhitektoniskās ieceres, nav vairījies no laikmetam atbilstīgiem inovatīviem inženiertehniskiem risinājumiem.
Sarunas laikā E. Vecumnieks vairākkārt piemin vispāratzītos arhitektūras raksturlielumus – lietderību, izturību un skaistumu, tomēr šīs nav vienīgās kvalitātes, kas viņa arodprasmēs mijiedarbojas. Ceļā uz vislabāko rezultātu bijuši arī citi virziena rādītāji. Tie iezīmējuši svarīgus pieturpunktus arhitekta izkoptajā rokrakstā, kur atspoguļojas gan nozares praviešu, gan paša rakstīti zelta likumi.
Publisku novērtējumu esat saņēmis vairākkārt. Cik svarīga jums šāda atzinība?
– Būtu liekulīgi teikt, ka man tas ir vienaldzīgi. Katrs pagodinājums ir patīkams un dod zināmu pārliecību par sevi.
Kad sajutāt interesi par arhitektūru? Vai esat turpinājis ģimenes profesijas ceļu, vai kas cits ietekmējis aroda izvēli?
– Nepiederu pie arhitektiem, kas varējuši turpināt dzimtas tradīcijas. Tēvs bija dzelzceļnieks, mamma – mājsaimniece. Man patika zīmēt un bija interese par mākslu, ko vecāki atbalstīja. Daži mani skolasbiedri bija sākuši studēt arhitektūru, un, aprunājoties ar viņiem, sapratu, ka tas ir tas, kas man vajadzīgs, jo tur var daudz iegūt arī mākslas izglītībā.
Arhitekts visos laikos bijusi prestiža, gluži vai aristokrātiska profesija. Šīs jomas pārstāvjiem jāpārvalda māksla, kultūrvēsture, jāpārzina materiālu struktūras… Vai daudzpusīgo zināšanu kopumu iespējams iegūt mācību laikā, vai tomēr jābūt arī talantam?
– Kaut kādam ķērienam jau jābūt. Katrā nozarē ir talantīgi un mazāk talantīgi cilvēki, cits stiprāks eksaktā jomā un spēj labāk ieraudzīt lietu matemātiskās sakarības, citam lielāka interese un izpratne par skaistumu – lietu estētiskā puse. Tomēr, kā zināms, ar talantu vien ir par maz, visa pamatā – darbs.
Topošajiem arhitektiem tiek pasniegta mākslas vēsture, jāvingrinās grafikas tehnikās, zīmēšanā, jāstrādā ar akvareli. Tad arī parādās katra intereses vai noslieces.
Vai var sacīt, ka arhitektūra ir mākslas un tehnikas simbioze?
– Jā. Savā ziņā arhitektūra ir eksakto zinātņu harmoniska savienošana ar mākslu. Ir sastopamas dažādas arhitektūras jēdziena definīcijas. Jau mūsu ēras sākumā un vēl senāk gudri vīri mēģinājuši izteikt arhitektūras būtību. Manuprāt, pamatā ir Senās Romas arhitekta Vitrūvija pietiekami skaidri definētās trīs nepieciešamās arhitektūras kvalitātes: lietderība, izturība un skaistums.
Savai profesijai pašaizliedzīgi esat kalpojis vairāk nekā 60 gadu. Kāds bijis radošais ritums arhitektūrā?
– Divos vārdos to grūti izteikt. Man vienmēr ir bijusi vēlēšanās mēģināt ko darīt arhitekta plašajā iespēju amplitūdā. Strādājot projektēšanas institūtos vai piedaloties arhitektūras projektu konkursos, esmu radījis interjerus, to iekārtas priekšmetus un mēbeles, privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, nedaudz esmu pieskāries pilsētplānošanai un publiskas vides organizācijai. Allaž esmu gribējis arhitektūru saprast vairāk, lasīt, izzināt, pētīt risinājumus, būvkonstrukciju mezglus. Vienmēr saistījušas detaļas – kā tas paveikts, kā uzmeistarots. Ir pazīstams teiciens, ka Dievs ir detaļās. Profesionalitātes pilnveidē nenovērtējama loma ir dalībai arhitektūras projektu konkursos. Nav iespējams daudzās arhitekta darbības jomās kļūt pietiekami kompetentam, tomēr man ir bijusi interese pielikt roku un pamēģināt.
Visu sarunu ar Edvīnu Vecumnieku lasiet žurnāla Būvinženieris jūnija numurā (Nr.86).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
