Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ēkas Eiropas Savienībā patērē 40% no kopējā enerģijas patēriņa, tādēļ nepieciešams strauji palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti. Savukārt Latvijā daudzdzīvokļu mājās dzīvo aptuveni 70% valsts iedzīvotāju, liecina 2022.gada Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā daļa dzīvojamā fonda Latvijā ir būvēta sen, tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi, lai paaugstinātu šo ēku energoefektivitāti. Enerģijas resursu cenu kāpums jau licis daļai namu īpašnieku apsvērt un uzsākt energoefektivitātes pasākumus, lai novērstu enerģijas zudumus un ekonomētu iedzīvotāju finanses. Par to, kā pēc iespējas efektīvāk var palielināt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā bezmaksas vebinārā Daudzdzīvokļu nami var būt energoefektīvi šī gada 26.aprīlī.
Konkurss Energoefektīvākā ēka
Latvijā jau 13.gadu noris konkurss Energoefektīvākā ēka. Ekonomikas ministrijas pārstāve Inese Bērziņa atklāja, ka ministrija ik gadu vēlas izcelt labākās ēkas un teikt paldies tiem, kas šajā jomā paveikuši visvairāk. Šogad konkursam var pieteikties un pieteikt ēkas līdz 16.jūnijam. “13 gadu laikā ir pieteikts daudz ēku, ir redzēta gan izcila, gan ne tik laba pieredze, taču katrā no šiem gadījumiem ir bijuši uzņēmīgi cilvēki, kuri centušies uzlabot mājokļus,” turpina Inese Bērziņa. Konkursā ēkas var pieteikt piecās nominācijās, un nominācijā Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka parasti ir vislielākā konkurence. Vēl ir nominācijas Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka jaunbūve, Energoefektīvākā publiskā ēka, Energoefektīvākā vienģimenes ēka un Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka.
Soli pa solim ceļā uz energoefektīvāku māju
Daudzdzīvokļu ēku fonds Latvijā ir novecojis un bieži vien arī tehniski nedrošs, tāpēc jāsper vairāki soļi, lai ēkas varētu atjaunot. Taču tajā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums ēku atjaunot, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu uz tiem.
Rīgas Enerģētikas aģentūras energoefektivitātes eksperts Arnis Lelītis skaidroja, ka, lai pieņemtu pirmo nopietno lēmumu, dzīvokļu īpašniekiem ir jāsapulcējas un jāizrunā visi jautājumi, jāsecina, ka “jā, mēs to vēlamies darīt” un jābalso par to. Protams, ir jāapzina gan ēkas tehniskā kārtība, gan arī jāsagatavo tehniskie dokumenti, kas ļaus aprēķināt nepieciešamās finanses. Būs nepieciešams tehniskās apsekošanas atzinums un energoaudits. Šos dokumentus gatavo sertificēti speciālisti.
“Tad, kad saņemts ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un energosertifikāts, dzīvokļu īpašnieki var izvērtēt informāciju par ēkas stāvokli, iepazīties ar veicamo darbu sarakstu. Izstrādātie dokumenti kalpo projektēšanas uzdevuma definēšanai, lai veiktu būvprojekta pasūtīšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopība sadarbībā ar apsaimniekotāju izvēlas projektētāju. Ar projekta un kontroltāmes izstrādi dzīvokļu īpašnieki iegūst dokumentu paketi, kas nepieciešama dalībai programmā,” skaidro Arnis Lelītis.
Kas ir energoaudits?
Plānojot ēkas energoefektivitātes palielināšanu, energoaudits ir pamats, uz ko balstās visi tālākie aprēķini. SIA Ekodoma projektu vadītājs, energoauditors Kristaps Kašs uzsvēra, ka ļoti svarīgs aspekts ir ēkas siltumenerģijas patēriņš. Nepieciešams apkopot informāciju par karstā ūdens patēriņu, arī informāciju par ēkas apkures sistēmu, ja tāda ir, jo ne visas ēkas ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Tad ir nepieciešami papildu dati, lai kārtīgi varētu novērtēt šo sistēmu.
Kad visa šī informācija ir apkopota, nākamais solis jau ir ēkas apsekošana, iegūto datu pārbaude reālajā dzīvē. Notiek ēkas norobežojošo konstrukciju apsekošana un uzmērīšana, inženierkomunikāciju apsekošana un nepieciešamo mērījumu veikšana, dzīvokļu apsekošana un iedzīvotāju aptauja, kā arī izejas datu precizēšana.
Sagatavojot ēkas energosertifikātu, notiek enerģijas patēriņa modeļa izstrāde un validācija, energosertifikāta pielikumu sagatavošana un reģistrācija BIS sistēmā, kurā tiek iekļauts pielikums par aprēķinu vērtībām un pielikums par ekonomiski pamatotiem pasākumiem.
Elektrodrošība daudzdzīvokļu mājās
Plānojot ēkas energoefektivitātes palielināšanu, jāatceras arī par ēkas elektrosaimniecību. Īpaši tāpēc, ka daudzdzīvokļu ēkas visbiežāk ir celtas vairāk nekā pirms pusgadsimta.
Uzņēmuma Sadales tīkls elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats uzsvēra, ka dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas īpašnieka privātīpašumā esošas elektroietaises ekspluatācijai nav jāpiesaista atbildīgās personas, taču tādas nepieciešamas dzīvojamo māju kopīpašumā esošu elektroietaišu ekspluatācijai, ja valdījumā ir elektroietaises ar nominālo darba maiņspriegumu virs 1000 V (AC) vai līdzspriegumu virs 1500 V (DC). Darbus dzīvokļu un dzīvojamo māju elektroietaisēs veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1041 prasībām, normatīvo aktu prasībām par ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūvi un elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumiem.
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājām
To, cik svarīga ir kvalitatīva daudzdzīvokļu ēku ventilācija, skaidroja Gatis Pļavenieks no Rīgas Tehniskās universitātes.
Mikroklimata kvalitāti telpās nosaka daudzi faktori: āra piesārņojums, ziedputekšņi, smakas, arī trokšņi. Tie ir ārējie faktori. Tāpat mikroklimatu ietekmē iekšējie faktori – mitrums un kondensāts, putekļi, piesārņojums, kas rodas telpās cilvēku darbības vai izmantoto materiālu dēļ.
“Cilvēks dzīvoklī pavada lielu dzīves daļu, un, ja dzīvoklis atbilst higiēnas prasībām, tas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, emocionālo noskaņojumu un darbaspējas. Tāpēc gaisa kvalitātei ir īpaša nozīme. Lai cilvēkam dzīvoklī būtu patīkama siltuma sajūta, nepieciešams noteikts mikroklimats – gaisa temperatūrai jābūt robežās no 18 līdz 20 °C, un relatīvajam gaisa mitrumam no 30 līdz 60%. Ja dzīvoklī ir mazi bērni, temperatūra jāpaaugstina. Savukārt gaisa tīrību dzīvoklī vērtē pēc ogļskābās gāzes koncentrācijas. Gaiss būs uzskatāms par tīru, ja ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija ir robežās no 0,07 līdz 0,1%,” skaidroja Gatis Pļavenieks.
Daudzdzīvokļu mājās iespējama tikai dabiskā ventilācija, kurā gaisa pieplūdi nodrošina dabiskā ventilācija, bet nosūci nodrošina mehāniskā ventilācija. Var būt arī tā, ka gan gaisa pieplūdi, gan arī nosūci nodrošina mehāniskā ventilācija. Tāpat mehāniskā ventilācija var būt aprīkota ar siltuma atguvi (rekuperācija).
Ventilējamo fasāžu risinājumi daudzdzīvokļu māju siltināšanai
Saint-Gobain projektu vadītājs Andris Lujāns stāstīja par to, kādi ir ieguvumi, ja siltina mājas, izmantojot ventilējamo fasāžu risinājumus.
Izmantojot ventilējamās fasādes, tiek iegūta ēkas konstrukciju aizsardzība pret temperatūru un nokrišņiem. Palielinās ēkas ilgmūžība. Savukārt būvniecību var veikt praktiski jebkuros apstākļos, kas nav iespējams, izvēloties apmestās fasādes. Tāpat iespējami ļoti dažādi tehniskie risinājumi un apdares daudzveidība.
