Latvijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls (AST) līdz 2034. gadam pārvades sistēmas attīstībā plāno ieguldīt 444,85 miljonus eiro, no kuriem 82,12 miljonus eiro līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi, paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtais attīstības plāna projekts.
“Jau nākamgad Baltijas valstu elektrotīkli uzsāks sinhronu darbu ar Eiropas energosistēmu, kas ir viena no AST stratēģiskajām prioritātēm, Latvijas energoneatkarības priekšnosacījums un Eiropas Savienības kopējo interešu projekts tā reģionālās nozīmības dēļ. Inovatīvu iekārtu sistēmas inercei un enerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu integrēšana pārvades tīklā ir vieni no būtiskākajiem investīciju projektiem sinhronizācijas īstenošanai. Papildus tam nākamajos gados AST prioritāte būs arī liela apjoma atjaunojamo energoresursu elektrostaciju pieslēgšanas pie pārvades tīkla,” stāsta AST valdes loceklis Arnis Daugulis.
Jau uzsākta Latvijas energosistēmas drošumam svarīgo elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS – Battery Energy Storage System) būvniecības AST apakšstacijās Rēzeknē un Tumē ar kopējo jaudu 80 MW un ietilpību 160 MWh. Modernā bateriju sistēma nodrošinās tieši sinhronizācijas režīmam nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves. Turklāt bateriju sistēma spēs nodrošināt šīs rezerves ekonomiski izdevīgāk kā vairums konvenciālo staciju. Šādas ātrdarbīgas rezerves būs svarīgas gan darbojoties sinhronizācijas režīmā, gan nākotnē, energosistēmā arvien vairāk pieaugot atjaunīgo resursu īpatsvaram.
Tāpat notiek sinhronizācijai svarīgo trīs sinhrono kompensatoru Grobiņā, Venstpilī un Līksnā uzstādīšana. Tie nodrošinās stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiks uzstādīti sinhronie kompensatori – trīs katrā valstī. Katras Latvijas sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda būs 100 MVAr un nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 MVAsec.
Laika periodā līdz 2034. gadam AST plāno ik gadu ieguldīt 30 līdz 38 miljonus eiro 330kV un 110kV apakšstaciju, līniju un sadales punktu rekonstrukcijās, tādejādi turpinot nodrošināt pārvades sistēmas stabilu darbību, tai pieslēgto lietotāju nepārtrauktu elektroapgādi ar elektroenerģiju pieprasītā apjomā.
Atjaunojamo energoresursu elektrostaciju attīstība ir būtisks pienesums Latvijas enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā, AST nodrošinot šādu elektrostaciju pieslēgumus elektroenerģijas pārvades tīklam. Kopumā pārvades tīklā rezervētā jauda AER projektiem patlaban ir 6 GW, tuvāko trīs gadu laikā plānojot pieslēgties kopumā 44 AER projektiem. Šobrīd aktīvi notiek pieslēgumu līgumu slēgšana un būvniecības darbi vairākos AER projektos.
Latvijas pārvades sistēmas attīstības plāns apskata arī AER elektrostaciju pieslēgumu dinamiku elektroenerģijas pārvades tīklam, kā arī perspektīvās attīstības projektus Baltijas jūras reģiona atkrastē, tai skaitā potenciālos starpsavienojumus starp Latviju – Zviedriju un Baltiju – Vāciju, kas nākotnē spētu nodrošināt Latvijā ražotās elektroenerģijas eksporta iespējas.
